1920. gada 2. janvārī. Jaunās Latvijas pilsētas 0
Pirms 100 gadiem ar Ministru kabineta lēmumu Smiltenes, Alūksnes un Rūjienas (Rūjenes) miesti ieguva pilsētas tiesības. Smiltenē tajā brīdī bija ap 4000 iedzīvotāju, Rūjienā nedaudz vairāk, bet Alūksnē – ap 2000. Ar šo pašu lēmumu tika noteikts, ka tās jāizdala “no vietējās lauku pašvaldības vienības”, kā arī minētajās pilsētās sarīkojamas pirmās domes vēlēšanas, kas 1920. gada ritumā arī notika.
Pilsētas tiesību piešķiršana agrākajiem miestiem deva lielāku autonomiju un patstāvīgas attīstīšanās iespējas, kas bija svarīgi laikā, kad jaunajai valstij vajadzēja atgūties pēc Pirmā pasaules kara un Neatkarības kara juku laikiem. Vietējie ļaudis par to bija ļoti pateicīgi.
Piemēram, pirmā Alūksnes dome tūdaļ pēc ievēlēšanas aprīlī nosūtīja pateicības telegrammu valdībai, “izsakot sirsnīgāko sveicienu un pateicību par Latvijas noorganizēšanu”.
Cara administrācija nebija bijusi īpaši dāsna apdzīvotu vietu statusa paaugstināšanā līdz miesta vai pilsētas līmenim, bet jaundibinātās Latvijas valdība demonstrēja gluži pretējo.
Tā paša 1920. gada gaitā par pilsētām tapa Rīgas Jūrmala, Krustpils un Valka. Vēl divus gadus vēlāk pietiekami koncentrēti apdzīvotai vietai likumdošana jau atļāva apiet miesta statusu un uzreiz kļūt par pilsētu, “ja pagasta vai miesta pašvaldības iekārta neapmierināja iedzīvotāju vajadzības”. 1922. gadā par pilsētu varēja kļūt Krāslava, divus gadus vēlāk Auce un tā tālāk.
