1940. gada kinofilmas “Zvejnieka dēls” afiša.
1940. gada kinofilmas “Zvejnieka dēls” afiša.
1940. gada kinofilmas “Zvejnieka dēls” afiša.

1940. gada 22. janvārī. “Zvejnieka dēla” sensācija 0

Pirms 80 gadiem milzīgas publikas ažiotāžas pavadībā Rīgas kinoteātrī “Splendid Palace” plkst. 14 notika pēc rakstnieka Viļa Lāča romāna motīviem uzņemtās leģendārās latviešu spēlfilmas jeb “latviešu lielfilmas”, kā toreiz rakstīja, “Zvejnieka dēls” pirmizrāde lūgtiem viesiem. Uz to bija ieradies valsts vadītājs Kārlis Ulmanis un ārzemju diplomāti.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 6 vārdu īpašniekus, kurus visbiežāk ieskauj kupls bērnu pulciņš 3
Daudzas šo nezina! 15 populārākās sieviešu kļūdas seksā 15
Kokteilis
7 pārsteidzošas lietas, ko par jums atklāj apģērba krāsa
Lasīt citas ziņas

Filmu uzņēma pēc Sabiedrisko lietu ministrijas pasūtījuma. Tās režisors bija Vilis Lapenieks, operators Alfrēds Polis, bet mūziku komponēja Jānis Mediņš. Galveno lomu – Oskaru – uzticēja Pēterim Lūcim, kamēr viņa simpātija Anita bija Ņina Melbārde. Lentē bija ieguldīts labākais, ko tā laika Latvijas kinojoma varēja sniegt gan tehnisko līdzekļu, gan aktieru ziņā.

Runas par romāna ekranizāciju bija klīdušas arī agrāk, un Vilis Lācis “Jaunāko Ziņu” slejās šajā sakarībā atļāvās reveransu gan ministrijas, gan arī Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma virzienā, paužot: “Tagad tas nu ir padarīts, un man gribas teikt: labi, ka agrāk tur nekas neiznāca! Tad šis darbs nekad nebūtu padarīts tik labi kā tagad.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Zvejnieka dēlam” secen pagājis mūsu filmrūpniecības diletantisma laiks un bijis lemts kļūt par latvju filmas nobrieduma un mākslinieciskās gatavības apliecinātāju.”

Publikas interese tiešām bija milzīga. Cilvēki stundām stāvēja rindā pēc biļetēm. Bija paredzēts, ka no 29. janvāra filmu izrādīs Jelgavā, no 5. februāra Liepājā, bet no 16. februāra “pārējos provinces centros”. Divu mēnešu laikā visā Latvijā filmu noskatījās ap 250 000 skatītāju.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.