Simtiem miljonu eiro Latvijai gar degunu: BNN publicē ekskluzīvu informāciju par naudu, kas uztur agresorvalsts ekonomiku 0
BNN rīcībā nonākusi ekskluzīva informācija no Baltkrievijas transporta nozares ekspertiem, kas atklāj šīs valsts minerālmēslu eksporta apjomus un loģistikas izmaksu struktūru 2025. gadā. Šīs kravas, kas ģeogrāfiski atrodas Baltijas jūras reģionā, šobrīd nes simtiem miljonu dolāru ieņēmumus agresorvalsts infrastruktūrai, nevis Latvijas ekonomikai.
Pērn Baltkrievija eksportēja aptuveni 12 miljonus tonnu minerālmēslu caur Sanktpēterburgas, Kaspijas jūras un Melnās jūras ostām, un aptuveni 85% no šī apjoma tika transportēti caur Baltijas jūru.
Lielākā daļa šo kravu tiek pārkrauta Krievijas ostās, tostarp Sanktpēterburgas un Ustjlugas ostās.
Simtiem miljonu dolāru Krievijas loģistikā
Eksperti norāda uz konkrētu loģistikas izmaksu struktūru vienai tonnai minerālmēslu:
10 USD – transportēšana Baltkrievijas teritorijā
28 USD – transportēšana Krievijas teritorijā
20 USD – pārkraušana Krievijas ostās
Kopējā minimālā loģistikas cena par transportēšanu Krievijā sasniedz 48 dolārus par tonnu. Ja šo summu attiecina uz 12 miljoniem tonnu, kopējā loģistikas vērtība sasniedz aptuveni 576 miljonus ASV dolāru gadā. Tikai ostu pārkraušanas pakalpojumi vien var sasniegt vismaz 240 miljonus dolāru gadā.
Nauda, kas uztur agresorvalsts ekonomiku
Kravas, kas agrāk varēja tikt apkalpotas Baltijas ostās, šobrīd rada simtiem miljonu dolāru ieņēmumus Krievijas infrastruktūrai.
Šie līdzekļi nozīmē:
ostu uzņēmumu peļņu,
nodokļus valsts budžetā,
investīcijas transporta infrastruktūrā.
Baltkrievijas minerālmēslu eksports nav apstājies. Pieprasījums pēc tā pasaules tirgū saglabājas, piegādes turpinās miljonos tonnu gadā. Mainījies ir tikai tranzīta maršruts.
Sankciju politikas neērtā realitāte
Kravu apjoms 12 miljoni tonnu gadā varētu nodrošināt ievērojamu ekonomisko pienesumu Latvijai. Šādu ieņēmumu potenciāls varētu papildināt Latvijas budžetu un stiprināt aizsardzības finansējumu, nevis barot agresorvalsts ekonomiku.
Vienlaikus situācija rada nopietnu jautājumu par sankciju mehānisma efektivitāti.
Ja eksports turpinās miljonu tonnu apjomā un kravas tiek vienkārši novirzītas uz citu infrastruktūru, ekonomiskais efekts var izrādīties pretējs sākotnējai iecerei.
Starptautiskā līmenī šī problēma jau tiek apspriesta. ASV jau Briselē veido diskusijas par iespējām juridiski pārskatīt un koriģēt atsevišķus sankciju mehānismus, lai novērstu situācijas, kurās ekonomiskais ieguvums netieši nonāk Krievijas infrastruktūrā.
