“Šis noteikti ir mirklis, kad Ķīna redz iespēju pārskatīt pasaules kārtību,” Sārts par priekšvēlēšanu laiku ASV 28

“Manuprāt, jau kādu laiku mēs redzam ASV sistēmā – viņiem ir ļoti maz reformētu politisku procesu un tad gluži vairs neatbilst 21.gadsimtam,” TV24 raidījumā “Globuss” izsakās Jānis Sārts, NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
No A līdz Ž – ko par tavu personību atklāj tava vārda sākumburts?
“Kad esi ko parādā VID, atgādinājumi nāk nemitīgi, bet, ja esi strādājošs pensionārs, neviens neatgādina…” Iveta par pensionāru iespējām saņemt pārrēķinu
“Vakar panika sākās, jo grupā ir “mīkstie”” – nometņu vadītāja nenopietns stāsts par ikdienu bērnu vasaras nometnē 8
Lasīt citas ziņas

Savā ziņā viņiem gandrīz neizbēgami sanāk šāda veida ekstrēmi kandidāti no abām pusēm – Baidens un Tramps.

“Otrs, protams, ir tie lielāko procesi, kas ir apakšā, kas ir ekonomiskā nevienlīdzība, migrācijas jautājums, kas rada vēl papildus spiedienu. Vēl, protams, šis noteikti ir tas mirklis, kad daudzi, bet pamatā Ķīna redz iespēju pārskatīt pasaules kārtību. Viņi noteikti šo vēro un kalkulē, kā šo izmantot savā labā,” viņš uzskata.

CITI ŠOBRĪD LASA

Jau ziņots, ka aizvadītajās pirmajās debatēs ASV prezidents Džo Baidens izskatījās vājāks nekā republikāņu Baltā nama kandidāts Donalds Tramps, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda politikas zinātnes doktors, ASV politikas vērotājs Mārtiņš Hiršs.

Hiršs atzīmēja, ka debates nav par politisko piedāvājumu vai detalizētāku vīziju par ASV nākotni, tās vairāk ir par tēlu un kādu iespaidu uz vēlētājiem atstāj kandidāti uz ASV prezidenta amatu. Hirša ieskatā, Baidens “izskatījās saguris” – debatēs viņš ik pa laikam pazaudēja vārdus un domu gaitu. Uz to norāda arī daļa demokrātu ASV, ka Baidens neizskatījās pārliecinoši un viņu var uzskatīt par zaudētāju šajās debatēs.

Taujāts, uz kuru pusi vairāk slieksies ASV vēlētāji, eksperts norādīja, ka patlaban nav zināms, kā šīs un nākamās debates ietekmēs vēlēšanu rezultātus, iespējams, ka atbalsts Baidenam par pāris punktiem varētu samazināties, taču līdz vēlēšanām vēl ir salīdzinoši tālu, tāpēc abiem kandidātiem ir iespējas uzvarēt šajās sacensībās.

Hiršs norādīja, ka pirms 2016.gada ASV prezidenta vēlēšanām, kad par Baltā nama vadītāja amatu sacentās Hilarija Klintone un Tramps, notika vairāki skandāli, kas ietekmēja vēlēšanu rezultātus, tāpēc pagaidām nevar teikt, ka pēc šīm debatēm Baidens zaudēs vai uzvarēs. Eksperts uzsvēra, ka iepriekšējās vēlēšanas ir parādījušas, ka negaidīti pavērsieni un notikumi var ietekmēt vēlēšanu rezultātus.

“Salīdzinot Baidenu šogad un pirms četriem gadiem, pašreizējais ASV prezidents ir palicis vecāks un viņš arī runā mazāk pārliecinoši nekā iepriekšējās vēlēšanās. Taču arī Tramps vairs nav tik harismātisks un ekstravagants. Viņš ir palicis mierīgāks. Viņi abi noveco un gan Trampam, gan Baidenam šī ir pēdējā iespēja būt ievēlētam par ASV prezidentu,” sacīja eksperts.

Debatēs Tramps pievērsās vairākiem tematiem, piemēram, imigrācijai, atbalstam veterāniem, karam Ukrainā. Taujāts, vai kaut kas ir mainījies viņa retorikā no 2020.gada vēlēšanām, Hiršs norādīja, ka debatēs Tramps savos izteikumos bija “maigāks” nekā tad, kad viņš tiekas ar vēlētājiem, vai, piemēram, sociālajos medijos.

Reklāma
Reklāma

“Tramps un viņa padomnieki aizvadīto nedēļu laikā atklāti runā par ASV virzīšanu autoritārisma virzienā, par lielākām pilnvarām prezidentam, kontroli pār neatkarīgām ASV aģentūrām. Viņš runā arī par to, ka valsts iestādēs jāatbrīvojas no nelojāliem cilvēkiem. Iekšpolitiskais piedāvājums ir autoritārāks, taču arī retorika ārpolitikā nav mainījusies. Jāuzsver, ka tieši Trampa dēļ tika bloķēta atbalsta pakotne Ukrainai,” sacīja eksperts.

Lūgts vērtēt, kā Baidenam sokas priekšvēlēšanu kampaņā, Hiršs akcentēja, ka viens ir Baidena kampaņa, otrs – Trampa kampaņa, kas cenšas ierāmēt Baidenu kā par vecu šim amatam. Eksperta ieskatā, ja līdz šīm debatēm demokrātu vidū vēl bija optimisms, ka Trampa kampaņa ir maldinoša, tad patlaban ir acīmredzami, ka ASV prezidents brīžiem nespēj pabeigt savu domu.

Eksperts klāstīja, ka Baidens savā kampaņā mēģina parādīt sasniegumus iekšpolitikā un ārpolitikā, taču to ietekmē inflācija, kas ir ievērojama ne tikai Latvijā, bet arī ASV, un tas nav Baidena un izvēlētās politikas dēļ. To Tramps cenšas izmantot savā labā, norādot, ka pie augstās inflācijas vainojams līdzšinējais ASV prezidents. Tāpat Baidenam par labu nenāk ASV atbalsts Izraēlai, kas nav populāri daļā demokrātu vēlētāju.

“Baidenam ir daudzi spēcīgi punkti, vienlaikus ekonomiskais fons un sarežģīto konflikti pasaulē, kur grūti ir būt vēstures pareizajā pusē, ietekmē līdzšinējā ASV prezidenta politiskā piedāvājuma ietekmi. Jāatgādina, ka debatēs nav iespējams izklāstīt vēstījumu par svarīgiem vēstījumiem iekšpolitikā un ārpolitikā. Jāatzīst, ka Baidens šoreiz izskatījās vājāks par Trampu,” teica Hiršs.

Jautāts, vai Demokrātu partija varētu izvirzīt citu kandidātu, eksperts skaidroja, ka partijai nav tāda mehānisma, kas ļautu “noņemt” no sacensībām Baidenu. Tas teorētiski ir iespējams tikai tādā gadījumā, ja Baidens pats atkāpjas. Iespējamā kandidāte varētu būt ASV viceprezidente Kamala Herisa, kura patlaban ir populārākā no visiem demokrātiem.

“Tas nebūtu vienkāršs process. Varētu notikt cīņa demokrātu vidū. Tāpat nav teikts, ka cits kandidāts automātiski būtu labāks. Nav arī tā, ka citi demokrāti būtu rāvušies un mēģinājuši konkurēt ar Baidenu. Neviens saprātīgs demokrātu kandidāts negrib stāties pretim Trampam un piedzīvot nepatīkamu vēlēšanu cīņu. Viņi zina, ka pēc četriem gadiem Tramps vairs nekandidēs. Viņš būs daudz vecāks un izredzes būs vienkāršākas, arī kampaņa būs mazāk netīra un nepatīkama,” teica Hiršs.

Aģentūra LETA jau rakstīja, ka Baidens un Tramps savās pirmajās debatēs pievērsās plašam jautājumu lokam, tostarp abortiem, ārpolitikai, imigrācijai un ekonomikai, kā arī apmainījās personīgiem pārmetumiem.

Telekanāla “CNN” rīkotās debates notika Atlantā, Džordžijas štatā, bet skatītāju auditorijas. Uznākot uz skatuves, 81 gadu vecais Baidens un 78 gadus vecais Tramps neapmainījās ar rokasspiedienu.

Tramps debatēs bija ass, uzbruka savam sāncensim, nosaucot viņu par neveiksminieku ekonomikā un pasaules mērogā. Baidena uzstāšanās bija svārstīga, viņš runāja ātri, klusā balsī un vairākas reizes minstinājās ar vārdiem.

ASV politikas analītiķi pēc debatēm pauda bažas par Baidena slikto sniegumu pirmajās debatēs. Vairāki eksperti sarunā ar “CNN” kritizēja Baidenu par neskaidrajiem un mulsinošajiem izteikumiem. “CNN” politiskais komentētājs Vans Džounss, kas ir bijušā prezidenta Baraka Obamas padomnieks, prezidenta uzstāšanos nosauca par “sāpīgu”.

“Viņš dara labāko, ko spēj. Taču šovakar viņam bija jāiztur pārbaudījums, lai atjaunotu valsts un bāzes uzticību. Un viņam neizdevās to neizdevās izdarīt,” sacīja Džounss.

“CNN” galvenais nacionālais korespondents Džons Kings pēc debatēm pavēstīja, ka Demokrātu partijā pēc Baidena “drūmā” snieguma tagad ir “dziļa, plaša un ļoti agresīva panika”. Pēc Kinga teiktā, dažiem partijas biedriem “ir sarunas” par iespēju lūgt Baidenu “paiet malā”. Arī viceprezidente Herisa atzina, ka Baidenam debatēs bijis “lēns sākums”.

No reģistrētajiem vēlētājiem, kuri vēroja Baidena un Trampa debates, 67% pret 33% uzskata, ka Tramps uzstājās labāk, liecina “CNN” zibensaptauja. Pirms debatēm tie paši vēlētāji – 55% pret 45% – teica, ka viņi sagaida, ka Tramps uzstāsies labāk nekā Baidens.

Salīdzinājumā 2020.gadā Baidenu debašu vērotāji uzskatīja par pārāku par Trampu viņu debatēs. Šoreiz 57% debašu vērotāju vairākums sacīja, ka viņiem nav reālas pārliecības par Baidena spēju vadīt valsti, un 44% norādīja, ka viņiem nav reālas pārliecības par Trampa spēju to darīt. Šie skaitļi faktiski nav mainījušies salīdzinājumā ar aptauju, kas tika veikta pirms debatēm, kad 55% vēlētāju teica, ka neuzticas Baidenam, un 47% – ka neuzticas Trampam.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.