Skaisti foto “Instagramā”, taču tas ir bīstami dabai – kāpēc nedrīkst sliet akmens torņus? 0
Daudzās pludmalēs, kalnos un dabas takās ceļotāji bieži pamana nelielus torņus – vienu uz otra sakrautus akmeņus, kas bieži tiek izmantoti kā iedvesmojoši “Instagrama kadri”. Tomēr tas, kas izskatās pēc nekaitīgas izklaides, patiesībā var nodarīt būtisku kaitējumu dabai, un eksperti par šo praksi brīdina arvien biežāk.
Akmens torņu veidošanai ir sena vēsture dažādās kultūrās. Tibetā tie izmantoti reliģiskos rituālos, Mongolijā tie reizēm iezīmējuši apbedījumu vietas, bet Zviedrijā kalpojuši kā orientieri jūrniekiem bīstamās piekrastēs. Arī dažos ASV nacionālajos parkos akmeņu krāvumi joprojām palīdz pārgājienu ceļu marķēšanai. Taču mūsdienās šim ieradumam bieži ir pavisam cits mērķis – sociālo tīklu foto un laiku makšķerēšana.
Tieši šis jaunais trends rada problēmas. Nacionālo parku un vides aizsardzības organizācijas norāda, ka katrs pārvietots akmens var ietekmēt trauslu ekosistēmu. Zem akmeņiem dzīvo sīki organismi – kukaiņi, vēžveidīgie, gliemji un aļģes, kuriem šie akmeņi ir patvērums. Kad akmeņi tiek pārvietoti, šie biotopi tiek izjaukti, rakstīts portālā Chip.de.
Turklāt akmeņu pārvietošana var veicināt arī augsnes eroziju. Akmeņi dabā bieži vien aizsargā augsnes virskārtu no izskalošanās, un, tos pārvietojot, zemei daudz vieglāk piekļūst vējš un ūdens. Tas ilgtermiņā var mainīt ainavu.
Svarīgs ir arī kultūras aspekts. Daudzās vietās dabas ainavas tiek uztvertas kā neskarta vērtība, un akmeņu krāvumi var tikt uzskatīti pat par vizuālu piesārņojumu vai dabas “pārveidošanu”. Tāpēc arvien vairāk reģionu, tostarp arī populāros tūrisma galamērķos, sāk izvietot brīdinājumus un aicina apmeklētājus akmeņus atstāt to dabiskajā vietā.
