Mēs ražojam “inteliģentus bezdarbniekus”? Absolventi atklāj, kur viņi patiesībā strādā pēc studijām 0
Diskusijas par to, kādas izglītības programmas Latvijā ir visvairāk pieprasītas un kāda ir to praktiskā nozīme darba tirgū, aktualizējas regulāri. Šoreiz plašāku sarunu sociālajā medijā “Threads” rosinājis Žurnālista un PR speciālista Arņa Blodona teiktais TV24 raidījumā “Preses klubs”.
“Arnis Blodons Preses klubā tikko teica, ka mēs pārāk daudz ražojam cilvēkus ar humanitāro augstāko izglītību, kas ir “inteliģenti bezdarbnieki”. Man kā cilvēkam ar jurista bakalauru un maģistru procesā, kurš cik man zināms, noteikti nav bezdarbnieks, bišk iesāpējās. Pastāsti kādu humanitāro izglītību Tu ieguvi un ko dzīvē tagad dari,” raksta kāda “Threads” lietotāja.
Reaģējot uz šo viedokli, vairāki cilvēki dalījās ar saviem pieredzes stāstiem, atklājot, kādas zinātnes ir studējuši un kā pēc tam izvērtusies viņu profesionālā karjera.
Daļa komentētāju atzīst, ka studiju laikā iegūtā specialitāte ne vienmēr tiešā veidā garantē darba vietu konkrētajā profesijā, tādēļ nākas elastīgi piemēroties darba tirgum.
Kāda diskusijas dalībniece raksta: “Bakalaurs Psiholoģijā. Darbs grāmatvedībā.”
Savukārt vēl kāda sieviete norāda, ka viņai ir izglītība tiesību zinātnē un mākslās, bet šobrīd strādā tūrisma jomā.
Cita lietotāja raksta: “Es pati izgāju MA [maģistra studijas] tādu pilnīgi bezdarbnieku studijas, bet tik, tik, tik interesanti! Reāli gribētu, ka šie kursi ir brīvie, nevis kā studijas, jo ļoti forši un noderīgi attīsta domāšanu, bet reālajā dzīvē fufelis,” atklāti raksta kāda diskusijas dalībniece, kura ieguvusi angļu literatūras izglītību.
Komentāros cilvēki arī vērsa uzmanību uz to, ka sarežģījumi atrast labi apmaksātu darbu savā specialitātē nav unikāli tikai humanitārajām zinātnēm:
“Nav problēma tikai šajās jomās. Es ieguvu augstāko izglītību sporta zinātnē, bet strādāju noliktavā vienkāršu darbu. Trenera jomā nevaru pietiekami nopelnīt, lai varētu sevi pilnvērtīgi uzturēt.”
Vairāki ierakstu autori norādīja, ka humanitārajās un sociālajās zinātnēs iegūtās prasmes – piemēram, kritiskā domāšana un komunikācijas spējas – ļauj veiksmīgi strādā arī citās nozarēs, tostarp tehnoloģiju un finanšu jomā.
“Man ir bakalaurs politikas zinātnē un maģistrs sabiedriskajās attiecībās. Un, lai cik komiski nebūtu, ar šīm abām izglītībām pašlaik esmu IT produkta vadītāja,” raksta kāda lietotāja.
Cita komentētāja dalās ar līdzīgu pieredzi: “Man ir angļu filoloģijas bakalaurs un tehniskās tulkošanas maģistrs. Strādāju norvēģu bankā. Laikam jāpiekrīt, ka tādiem izteikti humanitāriem prātiem ļoti jāpiedomā, ko ar šitām prasmēm vispār var pasākt.”
Savu pieredzi apraksta arī akadēmiskās vides pārstāve:
“Doktora grāds vēsturē, docēju augstskolā un strādāju projektos. Neesmu bijusi bezdarbnieks vismaz pēdējos 10 gadus.”
Kāda lietotāja uzsver šo zinātņu nozīmi sabiedrībā:
“Manuprāt, humanitārajās zinātnēs tā jau ir manāms kritums, bet tās ir centrālas fundamentālu vērtību celšanai – tiesības, valoda, kultūra, vēsture un idejas. Pati gan esmu filozofs (viscaur), esmu zinātnē, un var nesatraukties – darbs mums ir.”
Diskusijas par to, kādas izglītības programmas Latvijā ir visvairāk pieprasītas un kāda ir to praktiskā nozīme darba tirgū, aktualizējas regulāri.
Šoreiz plašāku sarunu sociālajā medijā “Threads” rosināja žurnālista un PR speciālista Arņa Blodona teiktais TV24 raidījumā “Preses klubs”, kurā viņš pauda viedokli, ka Latvijā tiek sagatavots pārāk daudz cilvēku ar humanitāro augstāko izglītību, nodēvējot viņus par “inteliģentiem bezdarbniekiem”.
Raidījuma “Preses klubs” fragmentu ar Arņa Blodona komentāru iespējams noskatīties video, sākot no 7:40 minūtes.
