Skandināvijas “bēgļi” ļoti iecienījuši pavadīt laiskas brīvdienas valstīs, kurās “tiek vajāti”… 0
Jauna aptauja liecina, ka vairāk nekā 85% cilvēku, kas dzimuši ārzemēs, kādā brīdī ir devušies atpakaļ uz savu izcelsmes valsti, lai tur vienkārši pavadītu brīvdienas. To cilvēku vidū, kuri ieradušies Zviedrijā bēgļu gaitās, 79% atvaļinājumu pavadījuši savā vecajā mītnes zemē.
Atpūta valstī, no kuras paši aizbēga, pēdējos gados ir kļuvusi par diskusiju tēmu daudzās Eiropas valstīs. Zviedru izdevums Bulletin bija uzdevis izpētīt, kā ārzemēs dzimušie cilvēki uztver reemigrāciju, bērnu audzināšanu un atvaļinājumu savā dzimšanas valstī. Izlasi veido 1050 ārvalstīs dzimuši cilvēki, un aptauja veikta šogad laikā no 18. līdz 24. augustam.
Tā liecina, ka tikai 2% ārvalstīs dzimušo plāno nākotnē atgriezties savā dzimšanas zemē, bet 16% saka, ka varbūt. 76% plāno palikt, savukārt starp tiem, kas ieradušies Zviedrijā no valsts, kas nav Eiropas valsts, šis procents ir 81%, jo uzskata, ka Zviedrija ir labāka valsts, kurā bērniem augt, salīdzinot ar mītnes zemi.
Brīvdienas izcelsmes valstī
Bulletin/Novus aptaujā secināts, ka daļa to, kas piedalījās viņu aptaujās, ir pietiekami labi integrējušies Zviedrijā, jo uz jautājumiem atbild zviedru valodā. Bet 79% joprojām ir ļoti augsts rādītājs, ja runā par tiem, kas ieradušies Zviedrijā un joprojām apgalvo, ka ir bēgļi.
Norvēģu Aftenposten 2018. gadā ziņoja, ka Norvēģijā 24% imigrantu no Somālijas, 40% imigrantu no Afganistānas, 55% imigrantu no Irānas un 71% imigrantu no Irākas regulāri ceļojuši uz savu izcelsmes zemi. Atšķirība no Bulletins/Novus ir tāda, ka Norvēģijas skaitļi ir par to imigrantu īpatsvaru, kuri regulāri atpūšas savā izcelsmes zemē, savukārt Zviedrijas dati ziņo par tiem, kuri ir ceļojuši vismaz vienu reizi, raksta portāls.
Lielākā daļa valstu ļauj cilvēkiem, kas kļuvuši par tās pilsoņiem, atgriezties savā izcelsmes zemē atvaļinājumā. Vienlaikus fakts, ka tik daudzi, kas sākotnēji ieradās kā bēgļi, atgriežas, liecina, ka nepieciešamība pēc aizsardzības vairs nav spēkā vai, iespējams, nekad nav bijusi tik liela.
Patvēruma meklētājiem noteikumi atšķirīgi
Noteikumi patvēruma meklētājiem, kuriem nav piešķirta pilsonība, dažādās valstīs ir atšķirīgi.
Zviedrijā nav nekādu ierobežojumu bēgļiem, kuri ir saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļauju, ceļot atpakaļ uz savu izcelsmes zemi. Taču bēgļa statusu var atņemt, ja izrādās, ka personai vairs nav nepieciešama starptautiskā aizsardzība no izcelsmes valsts, kā arī gadījumos, kad tiek konstatēts, ka patvēruma meklētāji ir snieguši nepareizu informāciju par savu aizsardzības nepieciešamību.
Citās valstīs ir stingrāki noteikumi. Piemēram, Šveice neļauj patvēruma meklētājiem doties atpakaļ uz izcelsmes zemi, lai redzētu radiniekus vai dotos atvaļinājumā, izņemot ļoti īpašus apstākļus. Ja tas notiek, ārvalstīs dzimušais zaudē tiesības turpināt saņemt uzturēšanās atļauju Šveicē, vēsta portāls.
Pat Vācijā patvēruma meklētāju brīvdienu braucieni uz mītnes zemi kļuvuši par politisku jautājumu, jo brīvdienu braucieni tika uzskatīti par nesavienojamiem ar apgalvojumu, ka izcelsmes zemē ir dzīvības apdraudējums.
Vācijas toreizējais iekšlietu ministrs Horsts Zēhofers 2019. gadā paziņojumā brīdināja bēgļus, ka pret viņiem tiks veikta izmeklēšana un tiks atņemtas uzturēšanās atļaujas, ja tiks ceļots uz savu izcelsmes zemi. “Ja kāds Sīrijas bēglis regulāri atpūšas Sīrijā, viņš nevar apgalvot, ka Sīrijā tiek vajāts,” viņš sacīja, piebilstot, ka “mums būtu viņam jāatņem bēgļa statuss”.
Pat Angela Merkele savulaik kritizējusi bēgļu brīvdienu braucienus uz viņu izcelsmes zemi un sacījusi, ka to varētu interpretēt tā, ka būtu jāpārskata nepieciešamība pēc aizsardzības.
