Vai pret migrēnu palīdz arī bezrecepšu medikamenti?
0
Migrēna ir viena no visbiežāk sastopamajām, bet arī visvairāk nenovērtētajām neiroloģiskajām slimībām pasaulē. Tā nav vienkārša galvassāpe – migrēna ir komplekss, hronisks stāvoklis, kas ietekmē smadzeņu darbību un izraisa intensīvas, pulsējošas sāpes, bieži vien vienā galvas pusē.
Šos lēkmes pavada slikta dūša, vemšana, jutība pret gaismu un skaņu, un dažkārt pat redzes traucējumi jeb aura. Pasaules Veselības organizācija migrēnu atzīst par vienu no desmit slimībām, kas visvairāk ietekmē dzīves kvalitāti. Tiek lēsts, ka ar migrēnu regulāri saskaras vairāk nekā 1 miljards cilvēku visā pasaulē, un tā biežāk skar sievietes – apmēram trīs reizes vairāk nekā vīriešus.
Migrēna var sākties jau pusaudžu vecumā un turpināties visu dzīvi, bieži kļūstot par smagu izaicinājumu gan darba, gan ģimenes dzīvē. Tās iemesli ir daudzslāņaini – ģenētika, hormonu svārstības, stress, miega traucējumi un pat noteikti pārtikas produkti var izraisīt vai pastiprināt simptomus.
Slimība nereti noved pie darba nespējas dienām un sociālās izolācijas, jo sāpes var būt tik intensīvas, ka cilvēks nespēj funkcionēt. Šī iemesla dēļ migrēna tiek uzskatīta ne tikai par medicīnisku, bet arī sociālu un ekonomisku problēmu.
Tā atņem ne tikai produktivitāti, bet arī dzīvesprieku, un daudzi pacienti gadiem ilgi meklē piemērotu ārstēšanu. Migrēna ir slimība, kas bieži paliek neredzama citiem, taču tās sekas jūtami maina cilvēka ikdienu.
LA.LV šogad pastiprināti ir pievērsusies šai problēmai, publicējot dažādus pacientu pieredzes stāstus, dodot padomus, kā cīnīties ar migrēnu, kā arī no Veselības ministrijas pieprasot lielāku atbalstu pacientiem Latvijā.
Mums regulāri cilvēki, kuri ikdienā sadzīvo ar migrēnu, uzdod jautājumus. Cenšoties rast atbildes uz jūsu jautājumiem, padomu prasām Galvas sāpju pacientu biedrības vadītājai Karīnai Zaņģei, kura ne tikai cīnās par migrēnas pacientu tiesībām, bet arī pati sadzīvo ar šo slimību.
Lasītāja Maija jautā: “Vai bezrecepšu medikamenti palīdz migrēnai vai der tikai recepšu speciālie migrēnas medikamenti?”
Zaņģe atbild: “No bezrecepšu līdzekļiem bieži izmanto dolmen, aspirīnu, citramon, analgīnu, paracetamolu, ibuprofenu, no-spa un Solpadeine, kas daļēji noņem sāpes vai asinsvadu spazmas, bet ne pilnībā atvieglo no sāpēm.
Profilaksei no bezrecepšu zālēm izmantot var vairākus uztura bagātinātājus no B grupas vitamīniem, 600mg magnija palielināto devu, folskābi, vai ziedpīpenītes ekstraktu.
No recepšu zālēm pretsāpju gadījumos slimniekiem ir jālieto triptāni. (Sumatriptāns-Cinie, Rizatriptāns-Calvinia, Eletriptāns- Relpax, Zolmitriptāns vai Frovatripāns.”
Šobrīd tiek sastādīts nākamā gada budžets. Iepriekš Veselības ministrs Hosams Abu Meri ir solījis migrēnas pacientiem lielāku atbalstu, iespējams, kādu jaunu medikamentu pieejamību aptieku plauktos, bet solīts makā nekrīt, lai veiktu reformas un uzlabojumus nepieciešams laiks un nauda. Jautājam Veselības ministrijai – kādas ir perspektīvas, ka nākamgad migrēnas pacientiem dzīve Latvijā būs vieglāka?
“Šobrīd, turpinās darbs pie 2026. gada valsts budžeta izstrādes, tostarp veselības aprūpes budžeta izstrādes. Kopš 2023. gada migrēnas diagnoze ir iekļauta kompensējamo zāļu sistēmā, un paredzēts, ka arī turpmāk tiek nodrošināta medikamentu pieejamība pacientiem ar smagāku slimības gaitu.
Šogad migrēnas pacientu zāļu kompensācijai plānoti ap 600 tūkstošiem eiro. Papildus informējam, ka no šā gada septembra ir paplašinātas neirologu – algologu ārstu konsīliju veidošanas iespējas. Ja iepriekš konsīliju varēja organizēt tikai universitātes slimnīcas, tad šobrīd arī Daugavpils reģionālā slimnīca, Liepājas reģionālā slimnīca un Vidzemes slimnīca, savukārt zāles var izrakstīt jebkurš līgumattiecības ar Nacionālo veselības dienestu esošs neirologs vai algologs pēc ārstu konsīlija slēdziena.
Nākamā gada Valsts budžeta likumprojekts vēl tiek izstrādāts, un detalizēta informācija par konkrētiem izdevumiem veselības aprūpes nozarei būs pieejama pēc budžeta apstiprināšanas Saeimā. Orientējoši var pieņemt, ka finansējuma līmenis migrēnas pacientu atbalstam varētu būt līdzīgs šā gada līmenim, ņemot vērā kopējo veselības aprūpes budžeta pieaugumu un prioritāšu saglabāšanu.
Vēršam uzmanību, ka nākamā gada budžetā ir paredzēts papildu finansējums tajā skaitā zāļu pieejamības veicināšanai – nākamgad tiks ieviesta farmaceita pakalpojuma maksas kompensācija recepšu medikamentiem, kuru cena nepārsniedz 10 eiro. Savukārt pavisam no farmaceita pakalpojuma maksas par recepšu medikamentiem tiks atbrīvoti 1. grupas invalīdi.
Valsts budžeta apstiprināšanas process ietver vairākus posmus: Finanšu ministrija sagatavo budžeta projektu, balstoties uz makroekonomiskajām prognozēm un ministriju iesniegtajiem priekšlikumiem; Ministru kabinets to apstiprina un iesniedz Saeimai; Saeima budžetu izskata divos lasījumos – pirmais parasti notiek novembrī, bet galīgais apstiprinājums tiek sniegts decembrī. Līdz ar to šobrīd vēl nav iespējams sniegt detalizētu informāciju par migrēnas pacientu atbalsta finansējuma apmēru, taču sagaidāms, ka tas tiks saglabāts esošajā apmērā vai nedaudz palielināts, ņemot vērā pieejamo nozares finansējumu. Jāņem vērā, ka jaunu zāļu iekļaušana kompensējamo zāļu sistēmā vai terapijas paplašināšana dažādām pacientu grupām ir saistīta gan ar pieejamo finansējumu, gan iespējām panākt vienošanos ar zāļu ražotāju medikamentu apmaksas nosacījumiem,” skaidro Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.
Vai tev ir jautājums par migrēnu? Droši raksti man uz [email protected].
