Elmārs Grēns: “Gremdējoties sevī un neskatoties uz āru, neko vairāk atrast nevar kā tikai etnogrāfiju. Neko vairāk.”
Elmārs Grēns: “Gremdējoties sevī un neskatoties uz āru, neko vairāk atrast nevar kā tikai etnogrāfiju. Neko vairāk.”
Foto: Anda Krauze

“Viņš ir pierādījums tam, ka Latvija nav maza valsts!” Profesors Grēns, kurš trīsreiz atteicies no Triju Zvaigžņu ordeņa 62

Imants Frederiks Ozols, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”

Dzirdot par kādu, kas atteicies no izvirzīšanas Triju Zvaigžņu ordenim, pavisam dabiska ir urdošā vēlme saprast, kādēļ tā.

LA
LA.LV
Kokteilis
Var gadīties, ka šodien zaudēsi lielas naudas summas! Horoskopi 18.septembrim
11 stundas
LE
LETA
Ziņas
Strauji augot Covid-19 saslimstībai, NMPD nāk klajā ar svarīgu paziņojumu 55
9 stundas
LA
Latvijas Avīze
Veselam
“Pēc potes gaidījām, kas nu būs, bet vīlāmies.” Ārstniecības augu audzētājs Ivars Geiba par vakcinēšanos pret Covid-19 63
15 stundas
Lasīt citas ziņas

Retais nonāk situācijā, kad viņu izvirza valsts augstākā apbalvojuma saņemšanai, bet kāds ir cilvēks, kurš no ordeņa atsakās?

Profesors Elmārs Grēns no Triju Zvaigžņu ordeņa ir atteicies trīs reizes un savu nostāju nemainīs. Tas ir viņa noraidījums Latvijas politikas neglītajai, tuvredzīgajai un no izcilības prom vedošajai pusei.

CITI ŠOBRĪD LASA

Nepieņemot ordeni no tiem, kas nav spējuši valsti turēt augstāku par savām šaurajām un kabatai tuvajām interesēm, bez apbalvojuma paliek vīrs, kura mūža ieguldījums molekulārās ķīmijas un bioloģijas attīstībā Latvijā novērtēts pasaules akadēmiskajās aprindās.

Turklāt tam ir vistiešākā saistība ar Latvijas spēju sekvencēt jaunā koronovīrusa genomu no inficēto personu deguna dobuma un rīkles uztriepēm.

To veic institūtā – Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā, kurš bez akadēmiķa Grēna nemaz nebūtu iedomājams. Bet ceļš uz to sākās dziļos padomju laikos ar ķīmijas studijām skolā.

Tagad institūtā strādā pie cilvēka genoma un citiem pētījumiem gēnu un to veidojošo elementu līmenī.

Kā parādījusi pandēmija un jauna tipa signālmolekulu jeb mRNS vakcīnas, šī joma ir eksistenciāli svarīga cilvēka un sabiedrības veselībai un paver jaunus apvāršņus izpratnei par to, kas ir cilvēks un kā darbojas mūsu organisms molekulārā līmenī, kā arī gluži jaunas ārstniecības un slimību prevencijas iespējas.

Arvien darbīgs

Ar akadēmiķi Jāni Stradiņu, saņemot Rīgas Balvu zinātnē (2008. g.).
Foto no privātā arhīva

Par spīti paša teiktajam – “es jau te vairs nekas neesmu”, profesoru Grēnu vēl arvien var sastapt tieši Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā. Lai lasītāju nemaldina pieticīgais “nekas”.

Akadēmiķis, ķīmijas zinātņu doktors Elmārs Grēns ir figūra, pret kuru liela pietāte gan pašā centrā, gan ārpus tā un tālu aiz valsts robežām. Viņš ir pierādījums tam, ka Latvija nav maza valsts. Tā ir tieši tik liela, cik lieli ir tās cilvēki.

Saskarsmē korekts un pretimnākošs cilvēks, kas apzinās savu veikumu, bet nelielās ar to.

“Esmu jau dziļā pensijā un aktīvi zinātniskajā darbībā vairs neiesaistos, bet šis institūts ir mans bērns, tāpēc interese un vēlme dzīvot līdzi ir tikai saprotama. Padomnieks gan skaitos, bet tas ir tāds sabiedrisks amats. Ne es tur algu saņemu, no tā kategoriski atteicos. Neesmu pat institūta darbinieku sarakstā. Teicu, ka būšu šeit vienmēr kā institūta dibinātājs.”

Viņš pazīst lielāko daļu institūta cilvēku, un visi šeit labi zina profesoru Grēnu. Tikai par pašiem jaunākajiem studentiem viņš atzīst, ka tos vairs nezinot.

“Studentu mums ir ļoti, ļoti daudz. Aktīvi sadarbojamies ar Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāti un Medicīnas fakultāti.”

Toties jaunākajām norisēm gan zinātnes pasaulē, gan arī institūtā profesors turpina ļoti cieši sekot līdzi. “Dabīgi! Kā gan citādi?!”

Un pēc padoma pie viņa nākot: “Galu galā biju tomēr ne tikai zinātnieks, bet arī administrators. Proti, ne vien dibināju institūtu, bet arī vadīju institūtu, Latvijas Zinātnes padomi un daudz ko citu. Skats uz dzīvi jau man ir. Taču negribu, lai mans skatījums tiktu uzstiepts vai kaut kādā mērā būtu saistošs institūtam, jo tā tomēr ir jauna paaudze; viņiem ir jāattīstās neatkarīgi no manis.”

Pasaules zinātne Latvijā

Profesors vēl ilgi turpinājis lasīt lekcijas Latvijas Universitātē molekulārbioloģijā, molekulārajā ģenētikā un citos priekšmetos, nu gan arī šim darba cēlienam pielikts punkts.

Vārdu salikums “mūsdienu students” ir bieži lamāts, meklējot, kas viņam vainas, tiek piesaukts gan laikmets, gan internets, gan zema izglītības kvalitāte skolās. Kāda tad ir paaudze, no kuras nāk jaunie zinātnieki?

“Mūsdienu students ir ļoti dažāds,” uzsver Elmārs Grēns, “daļa ir patiešām zinātkāri, neapšaubāmi aktīvi un nereti pēc studiju pabeigšanas bieži pazūd ārvalstīs un varbūt pat arī neatgriežas. Ir visādi, bet kopumā augstākās izglītības līmenis manā izpratnē šobrīd nav sevišķi augsts. Vismaz salīdzinot ar to, kādu es vēlētos sagaidīt.”

Lai nu kurš, bet Elmārs Grēns zina, ko runā, spriežot par augstākās izglītības līmeni.

Jāatceras, ka viņa kā zinātnieka karjera ir vairāk nekā pusgadsimtu gara. 1968. gada 14. jūnijā laikrakstā “Cīņa”, kā tolaik bija pierasts, parādījās paziņojums, ka tā paša gada 25. jūnijā pulksten 13.30 Zinātņu Akadēmijas lekciju zālē notiks Akadēmijas Ķīmijas un bioloģijas zinātņu nodaļas apvienotās padomes atklātā sēde, kurā Organiskās sintēzes institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks ķīmijas zinātņu kandidāts Elmārs Grēns aizstāvēs disertāciju ķīmijas zinātņu doktora grāda (toreiz – otrā augstākā zinātnes grāda) iegūšanai “Uzbūves ietekme uz beta dikarbonilsavienojumu īpašībām, kvantu ķīmiskie aprēķini”.

Kvantu ķīmija un molekulu pasaule

Ar nākamajiem akadēmiķiem un maniem tuvākajiem skolniekiem – Paulu Pumpēnu un Valdi Bērziņu manā 50 gadu jubilejā (1985. g.).
Foto no privātā arhīva

Paziņojums par disertāciju tolaik ļoti jaunajā jomā bija tikai pats sākums ilgu attiecību turpinājumam ar presi, kaut gan, iespējams, profesors pats tam nav pievērsis lielu vērību. Par viņu ne vienreiz vien vēstīs laikraksti.

Tā savus desmit gadus vēlāk arīdzan laikrakstā “Cīņa” parādās raksts ar daiļrunīgu virsrakstu “Starptautiskas autoritātes apliecinājums profesoram Elmāram Grēnam un līdzstrādniekiem”.

Jaunākajā ASV iznākošajā akadēmiskajā žurnālā “Journal of Virology” prominenta vieta Latvijas zinātniekiem: “Šoreiz pret jaunāko žurnāla burtnīcu mums ir īpaša attieksme: tajā nodrukāti divi lieli – kopā 19 lappušu – Padomju Latvijas zinātnieku raksti. Un to autori ir LPSR ZA Organiskās sintēzes institūta direktora vietnieks, laboratorijas vadītājs ķīmijas zinātņu doktors profesors Elmārs Grēns ar saviem biedriem. (..) Abi raksti veltīti ribonukleīn­skābju – RNS – saturošo baktēriju vīrusu replikācijas jeb vairošanās mehānisma pētījumiem.”

Tomēr atgriezīsimies 1968. gada vasarā, kad Elmārs Grēns aizstāv savu disertāciju. Šī paša gada rudenī iznāk Latvijas akadēmiķa Solomona Hillera raksts par ķīmijas attīstību Latvijā, kas jaunradītu savienojumu ziņā tobrīd bija vadošais Padomju Savienībā.

Ar Solomona Hillera vārdu vēl sastapsimies. Viņam ir svarīga nozīme ne tikai tajā, ka Grēnam ļāva nodarboties ar tolaik Padomju Savienībā jaunu (bet agrāk – pat aizliegtu) ķīmijas nozari, bet arī tam, ka Latvijā vispār tapa un līdz pat mūsdienām turpina darboties Organiskās sintēzes institūts.

Rakstā, kas iznācis pirms vairāk nekā pusgadsimta, profesors Hillers gan atzīst, ka tikai nedaudzi organiskie savienojumi “atrod praktisku izlietojumu”, jo vielām jāatbilst nopietnām prasībām, turklāt tās jārada, veidojot telpiskas struktūras.

Raksta autors skaidro, ka šādas “komplicētās molekulas varētu pielīdzināt mazām “mikropasaulēm”, kas sev līdzīgajā apkārtnē – šūnā, kur visi procesi norisinās uz molekulārā līmeņa, spēj manāmi ietekmēt tur noritošās ķīmiskās reakcijas”. Turklāt šajā molekulu pasaulē tiem laikiem pierastie fizikas un ķīmijas spēki vairs nedarbojas.

“Tā nu iznāk, ka mūsdienu ķīmiķiem-organiķiem (..) jāpārzina arī jaunā zinātnes nozare – kvantu ķīmija.” Akadēmiķis Hillers arī lepni piebilst, ka nupat republikā “sagatavotas aizstāvēšanai pirmās doktora disertācijas, kas risina problēmas šajā modernajā darba laukā. To autori – jauni zinātnieki Jānis Stradiņš, Elmārs Grēns un citi.” (“Cīņa”, 01.10.1968.)

Tas, kā tolaik tik ietekmīgā tā dēvētā centrālā prese sekoja jaunumiem Latvijas zinātnē, jauniem zinātniekiem un to sasniegumiem, šķiet, signalizē arī par citādu zinātnes lomu sabiedrībā.

Profesors Grēns to daļēji apstiprina: “Jā, arī toreiz bija tā, ka zinātnisko pētījumu virzienus noteica direktori, priekšnieki, vecākie zinātnieki. Tie jaunie jau pie sava individuālā darba tik vienkārši netika. Tie bija reti izņēmumi, kas to varēja darīt, ja bija atbilstošs vadītājs. Manā gadījumā tas tā, paldies Dievam, bija, konkrēti profesora Gustava Vanaga personā. Bet šodien to ne tik daudz nosaka vadītājs kā apkārtne.

Vai saņem apstiprinājumu projektam, ko esi uzrakstījis, vai ne. Tajā ir arī loterijas vai nejaušības elements. Jo tagad katrs projekts iziet starptautisko ekspertīzi, kurā visi eksperti ir tikai no ārzemēm – neviena nav no Latvijas, kas pazītu šo zinātnieku un projektu. Rezultātā var tikt izgāzti arī ļoti labi projekti, savukārt viens otrs viduvējs projekts saņem atbalstu un aiziet.”

1970. gadā Rīgā notika Starptautiskās teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienības (IUPAC) kongress.

“Tas bija lielākais kongress, kāds Latvijā vispār jebkad bijis. To organizēja maskavieši, protams. Un mūsu (Organiskās sintēzes) institūts no Latvijas puses. Tur bija arī viens tiešām nopietns darbs par transporta ribonukleīnskābes [lasītājiem labāk zināms ar abreviatūru tRNS] gēna mākslīgu sintēzi. Pirmais gēns, kas tika sintezēts ķīmiski. Un tas tika referēts šeit.”

Žurnāls “Zvaigzne” šim notikumam veltīja virsrakstu “Pasaules ķīmiķi Rīgā”. Daudz fotoattēlu ar prominentajiem ķīmiķiem no visām pasaules malām, tostarp ASV, Itālijas, Šveices, Holandes u. c. Un, protams, arī vadošie zinātnieki no Padomju Savienības pulcējās tieši Latvijā, vienlaikus garantējot to, ka Latvijā attīstās zinātne, kas nepieļauj provincialitāti un atpalikšanu ne no Austrumiem, ne no Rietumiem.

Atrasties avangardā nemaz nebija vienkārši; arī daudzu iekārtu un metožu, kas mūsdienās ir pašsaprotamas, tobrīd nemaz nebija.

“Zinātnē – visā pasaulē – bija stipri, stipri mazāk modernās aparatūras un metožu, kur nu vēl Padomju Savienībā un kur nu vēl Latvijā. Organiskās sintēzes institūtā aparatūras un zinātniskās kapacitātes ziņā mēs atpalikām pat no Maskavas spēcīgākajiem institūtiem. Nerunājot nemaz par ārzemēm. Tomēr atsevišķās nozarēs varēja izrauties. Un molekulārā bioloģija bija viena no tām, kas izrāvās. Ne tikai Padomju Savienības līmenī, bet parādījām, ka varam būt visas pasaules līmenī. Vienu brīdi tā bija.”

Izvēle mūžam

Elmāram Grēnam pēc vidusskolas pabeigšanas bija teju diametrāli pretēju iespēju izvēle. Karjera sirdij tik ļoti tuvajā mūzikā, it īpaši džeza mūzikā, vai zinātne. Kā profesors Grēns nonācis pie šīs jomas? Pagājušā gadsimta piecdesmitajos un sešdesmitajos, kā pie tā vispār varēja nonākt?

“Toreiz bija zinātnes uzplaukuma laiks un molekulārā bioloģija un DNS dubultspirāle kā ģenētiskās informācijas pieraksta veids – zinātnieku Votsona un Krika veikums – bija gadsimta atklājums! Ļoti drīz tas nonāca arī Padomju Savienībā; parādījās raksti zinātniskajā presē. Kā gan man kā jaunam zinātniekam tas varēja nebūt interesanti?!”

Skolas laikā Elmārs Grēns nav domājis ne par kādu molekulāro bioloģiju. Tad viņam prātā bijusi ķīmija.

“Ar to es skolā arī nodarbojos. Gāju ķīmijas pulciņā. Varbūt manu izvēli ietekmēja māte, kura kādu laiku strādāja par farmaceiti. Pēc tam iestājos studēt Ķīmijas fakultātē un studēju organisko ķīmiju. Tad nekādas molekulārās bioloģijas tur nebija. Tā bija vispār aizliegta zinātne! Jo Padomju Savienībā tolaik uzskatīja, ka gēni ir fikcija.

Zinātnieks Lisenko bija postulējis, ka iedzimtība, lai arī pārmantota, ir atkarīga no apkārtējās vides. Uzskatīja, ka vide veido iedzimtību un stipri mazākā mērā notiek pārmantošana no vecākiem. Par kaut kādu molekulu – DNS vai kādu citu, kas varētu būt iedzimtības informācijas nesējs, – nevarēja vispār būt nekādas runas, uzskatīja, ka tādas lietas nav! Un tikai 1956. gadā, kad Staļina vietā nāk Hruščovs, to visu palaida vaļīgāk. Un šo to tad arī atļāva pārņemt no Rietumiem.”

Grēnu saistīja teorētiskās zinātnes, molekulu struktūra, īpašības, kā šīs īpašības izskaidrot, nevis “putras vārīšana” – ķīmiskā sintēze. “Un tad pašmācības ceļā apguvu kvantu ķīmiskos aprēķinus – šajā jomā ar kvantu mehānikas palīdzību skaidro vielas uzbūvi un ķīmiskās īpašības. Arī tie Padomju Savienībā bija aizliegti! Kvantu ķīmija bija aizliegta kā nepareiza, buržuāziska filozofija.”

Sarunas gaitā neviļus nonākam arī pie šobrīd aktuāla kvantu ķīmijas iespēju piemēra. Skatoties ikvakara ziņas televīzijā, attēlus internetā vai publikācijas presē, lasītāji noteikti redzējuši ne vienu vien koronavīrusa izraisī­tāja – viriona – atveidu: lod­veida ķermenis ar krāsainiem radziņiem. Bet elektronu mikroskopā, kas ir vienīgā iespēja redzēt vīrusus, attēls ir melnbalts.

Tātad izkrāsotās ragainās vīrusa lodes ir tikai mākslinieciskās iztēles auglis. Taču kvantu ķīmija, ja tas būtu nepieciešams, varētu aprēķināt (tieši tā – ne ieraudzīt mums pazīstamā veidā), bet aprēķināt, kāda ir paša vīrusa un tā ragveida izaugumu krāsa.

Protams, ne jau šādi jautājumi ir molekulārās ķīmijas fokusā, taču tas zināmā mērā ļauj paskaidrot, kā šis zinātnes virziens darbojas – “ar matemātiskām metodēm varat “ieraudzīt” molekulas krāsu, noteikt, vai tā ir cieta vai šķidra, ar ko tā reaģē, par ko tā var pārvērsties. Iepriekš to noteica eksperimenti, bet kvantu ķīmijas uzdevums bija aprēķināt un izskaidrot šos fenomenus”.

Ar Latvijas Universitātes skaitļošanas centra palīdzību (“jo es jau nebiju matemātiķis”) šie aprēķini tika veikti.

Vēl divus gadus līdz savas disertācijas aizstāvēšanai – 1966. gadā Grēns sāka interesēties par molekulārbioloģiju un noorganizēja šādu grupu Organiskās sintēzes institūtā.

“Toreizējais direktors un būtībā institūta dibinātājs – profesors Solomons Hillers, kurš bija ļoti talantīgs un ārkārtīgi tālredzīgs cilvēks, prata saredzēt, ko mūsu cilvēki ir spējīgi izdarīt un kādas nozares ir vērts attīstīt. Viņš tam deva zaļo gaismu. Arī šiem kvantu ķīmijas aprēķiniem, kuriem pats īsti nepiekrita, taču zaļo gaismu un finansējumu deva – par šiem aprēķiniem bija arī jāmaksā.”

Un tā atbalstīts tika arī molekulārās bioloģijas virziens, kura iniciatīva nāca no tolaik jaunā zinātnieka Elmāra Grēna puses.

Prese un politika

Akadēmiķis Grēns ir preses uzmanības lutināts cilvēks, turklāt Latvijas preses arhīvs glabā publikācijas, kas parāda, ka viņš nav tikai šauri savā jomā dzīvojošs zinātnieks. Un, arī atkārtoti atsakoties no valsts augstākā apbalvojuma, nav darījis to, šauri subjektīvu izjūtu vadīts.

Viņu interesē sabiedriskā un politiskā dzīve. Galu galā zinātnes attīstība un latviešu ambīcijas zinātnē vistiešākā mērā saistītas ar to, kā sevi redzam, kādus mērķus izvirzām un kā attīstām savu valsti.

Nepilnus piecus gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas parādās publikācija “Zinātnieki protestē pret cenzūru” (“Neatkarīgā Cīņa”, 11.05.1995.), starp paziņojuma parakstītājiem arī akadēmiķis Elmārs Grēns.

Pārsteidzošā kārtā tas saistīts ar jautājumu, kas tā arī nav veiksmīgi atrisināts. Latvijas Zinātnieku savienība izplatīja paziņojumu, kurā protestēja pret likuma pieņemšanu “Par elektroniskajiem masu sabiedriskās saziņas līdzekļiem”.

Mūsdienās šo padomi pazīstam kā NEPLP un tā uzrauga gan Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio, gan komerciālo elektronisko mediju darbu. Zinātnieki jau tolaik protestēja, ka nedrīkst pieņemt likumu tādā redakcijā, kas nozīmētu pakļaut medijus “vadošo Saeimas spēku kontrolei (cenzūrai) (..). Pēc zinātnieku domām, padomes veidošanā vajadzētu piedalīties plašam sabiedrības lokam.”

Zinātnieku teiktajā neieklausījās. Šobrīd – pēc 25 gadiem – gan spēkā stājies jauns likums un turpmāk Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio darbu uzraudzīs Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome trīs locekļu sastāvā. Tomēr būtība nav daudz mainījusies un plašākas sabiedrības iesaiste gluži simboliska.

Grēns ir bijis sabiedriski un politiski aktīvs vēl citas reizes: 1995. gadā “Diena” publicēja atklāto vēstuli, kurā kritizēta juceklīgā valdību nākšana un iešana un to darbs.

Vēstulē arī tēze, kas nav zaudējusi aktualitāti vēl tagad, ka “tā dēvētais politiskās valdības modelis izrādījies atrauts no praktiskās valsts vadības zemākajās struktūrās” (“Diena”, 26.09.1995.), kuru darbs savukārt vairāk atbilst administratīvajai komandekonomikas sistēmai, nevis brīvā tirgus apstākļiem. Vai tas pa šiem gadiem ir mainījies?

“Es domāju, ka nav mainījies. Pār mums valda Eiropas regulas – ja vispār kaut kas no ārpuses ietekmē mūsu pārvaldi. Pārējais ir mūsu pašu ierobežotās intelektuālās kapacitātes izstrādātie produkti valdības līmenī.”

Kā vienu no iemesliem Grēns min to, ka nav nepieciešamības un apstākļu sabiedrības gudrākajiem cilvēkiem lauzties iekšā varā pašreizējos saimnieciskajos un politiskajos apstākļos.

“Varat iedomāties vienu gudru cilvēku, kas ietu par premjeru vai ministru aiz savas pārliecības? Viņš vispirms vienkārši dabūs pa kaklu. Otrām kārtām, viņam nāktos atskaitīties tā saucamajai partijai, kas gan nav nekas vairāk kā interešu grupa.”

Džezs

Vēl esam jauni un visi kopā. Mana ģimene – sieva Eva Stankevica, meita Edīte un dēls Olafs (1980. g).
Foto no privātā arhīva

Visbeidzot vēlreiz jāapstājas pie būtiskām izvēlēm dzīvē. Proti, šis varēja būt stāsts par pazīstamo džeza pianistu, maestro Elmāru Grēnu.

“Tas bija jau vidusskolas laikos. Tad, kad nebiju vēl izlēmis, ko es darīšu, vai kaut ko studēšu. Man mūzika vienmēr patikusi. Starp citu, mans tēvs bija profesionāls vijolnieks. Un džezs – tas bija kas jauns, jo toreiz nekur neskanēja. Tā bija aizliegtā mūzika.

Šur tur klausījāmies vienu otru radiostaciju; ieraksti arī nebija nekādi lielie. Un tas mani aizrāva. Tad sāku savas primitīvās, vienkāršās klavierzināšanas attīstīt tieši džeza virzienā.

Tas viss notika, veidojot mazus ansamblīšus, koncertējot dažādos sarīkojumos – sākot ar skolu, pēc tam tālāk kādos klubos,” savu Latvijas sabiedrībai daudz mazāk zināmo dzīves daļu Elmārs Grēns atklāja “Latvijas Radio 3 “Klasika”” raidījumā, kas izskanēja ēterā pirms deviņiem gadiem.

“Beigu beigās nonācu arī līdz lielajam studentu estrādes orķestrim Imanta Kokara vadībā 1960. gadā, kad mēs ar pro­grammu apbraukājām ne tikai Latviju, bet arī Ļeņingradu un Gruziju. Tur spēlēja ļoti daudzi pazīstami džeza profesionāļi, piemēram, Raimonds Raubiško un trompetists Jānis Krūmiņš. Daudz bija arī konservatorijas studentu. Es tur nokļuvu tāds – bez izglītības, bet pie klavierēm.”

No tiem laikiem Elmāram Grēnam ir pazīšanās ar Maestro Raimondu Paulu, kurš esot orķestrim sacerējis diezgan daudzas kompozīcijas.

Taču pienāca laiks izšķirties – “vai nu tādu autodidakta dzīvi turpināt ar mūziku, vai turpināt ar zinātni”.

Bet atgriežamies kabinetā pie akadēmiķa Grēna. Prasu – vai ir nācies jelkad nožēlot savu izvēli būt molekulārbiologam? “Nekas cits es nevarēju būt,” saka akadēmiķis, “vienkārši tādēļ, ka manas intereses nekad nepalika uz vietas. Tās mainījās, un visu laiku bija interesanti.

No ķīmijas vidusskolā uz organisko sintēzi, tad kvantu ķīmija, tad molekulārbioloģija un tad gēnu inženierija. Un vēl pēc tam, kad tika aprakstīts cilvēka genoms, es sāku Latvijā cilvēka genomu programmu, ko tagad vada Biomedicīnas pētījumu centra direktors Jānis Kloviņš.”

Jau beidzot darbu pie intervijas, profesora kaislīgā aizrautība ar klasisko mūziku un džezu kļūst pavisam saprotama. Ir tikai viena lieta, kas igauņus atšķir no latviešiem, – viņi uzņēmuši sevī apkārtējo ziemeļvalstu elpu.

Arī molekulārajā bioloģijā un gēnu izpētē Latvija nekas nebūtu, ja neraudzītos pasaules virzienā un nevēlētos būt šajā līmenī. Skatienam jāsniedzas ļoti tālu: “Gremdējoties sevī un neskatoties uz āru, neko vairāk atrast nevar kā tikai etnogrāfiju. Neko vairāk.”

Uzziņa

Elmārs Grēns

Elmārs Grēns ir pierādījums tam, ka Latvija nav maza valsts. Tā ir tieši tik liela, cik lieli ir tās cilvēki.
Foto: Anda Krauze

Profesors Dr.habil.biol.

Dzimis 1935. g. 9. oktobrī Rīgā

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātniskais padomnieks

No 1958. gada dažādos amatos strādājis Organiskās sintēzes institūtā. Sācis kā jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks, tad nodaļas vadītājs un visbeidzot arī institūta direktora vietnieks zinātniskajā darbā

Ilggadējs Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātniskais direktors, vēlāk – zinātniskās padomes priekšsēdētājs

SAISTĪTIE RAKSTI

Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, PSRS/Krievijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis, “Academia Europea” loceklis

Tēvs – vijolnieks Jānis Grēns, māte – farmaceite Melita Grēne

Bijis precējies ar zinātņu doktori, ķīmiķi Evu Stankevicu (pirms divpadsmit gadiem devusies aizsaulē)

Meita – Edīte Grēna-Karona, mikrobioloģe, zinātņu kandidāte; dzīvo ASV

Dēls – Olafs Grēns; dzīvo Rīgā

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Kokteilis
Var gadīties, ka šodien zaudēsi lielas naudas summas! Horoskopi 18.septembrim
11 stundas
LE
LETA
Ziņas
Strauji augot Covid-19 saslimstībai, NMPD nāk klajā ar svarīgu paziņojumu 55
8 stundas
LA
Latvijas Avīze
Veselam
“Pēc potes gaidījām, kas nu būs, bet vīlāmies.” Ārstniecības augu audzētājs Ivars Geiba par vakcinēšanos pret Covid-19 63
15 stundas
LE
LETA
Ziņas
Krievijā nomirusi Navaļnijam nosacīto sodu ar reālu aizstājusī tiesnese 25
9 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Drosmīgs gailis un kaza izglābj vistu no vanaga nagiem 19
1 diena
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
Strauji augot Covid-19 saslimstībai, NMPD nāk klajā ar svarīgu paziņojumu 55
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
Krievijā nomirusi Navaļnijam nosacīto sodu ar reālu aizstājusī tiesnese 25
9 stundas
IK
Ilze Kalve
Ziņas
Automašīnu vietā gājējus un velosipēdistus tagad apdraud jauna problēma – e-skūteris 13
11 stundas
LA
Latvijas Avīze
Veselam
“Pēc potes gaidījām, kas nu būs, bet vīlāmies.” Ārstniecības augu audzētājs Ivars Geiba par vakcinēšanos pret Covid-19 63
15 stundas
LL
Lilija Limane
Stāsti
Liepājas tirgus tik pārpildīts, ka visiem tirdzeniekiem nebija pat vietas 1
22:00
GN
Gints Narogs
Ziņas
“Šķiet, ka jau esmu aizmirsis to fantastisko sajūtu, ko katru reizi sagādā latviešu līdzjutēji!” Briedis komentē “atgriešanās” cīņu 4
21:50
LE
LETA
Ziņas
Strauji augot Covid-19 saslimstībai, NMPD nāk klajā ar svarīgu paziņojumu 55
20:53
GN
Gints Narogs
Ziņas
“Šķiet, ka jau esmu aizmirsis to fantastisko sajūtu, ko katru reizi sagādā latviešu līdzjutēji!” Briedis komentē “atgriešanās” cīņu 4
8 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Ap Ziemassvētkiem uzņēmēji saņems “dāvanas” no VID, kas liks rīkoties. Endziņš par nodokļu sistēmas brāķi 26
15 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Influencere Beta Beidz: “Jāpalīdz meitenēm, kurām nav paveicies sociālā slāņa loterijā!” 14
11 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Ap 10 000 migrantu slēpjas no karstuma zem tilta uz ASV un Meksikas robežas 10
13 stundas
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
Karstākajā ražas laikā Sakņu paviljons bēdīgi stāv pustukšs. Uz kurieni “pārcēlies” iecienītais paviljons? 29
16 stundas
LE
LETA
Ziņas
Rastorgujevam diskvalifikācijas dēļ olimpiskās spēles ies secen 9
12 stundas
IE
Ināra Egle
Ziņas
“Sargājot šodien Pav­ļutu, jūs stumjat sevi uz klinti.” Pavļutu kritizē, bet atstāj amatā 68
17 stundas
Daina Šulca
Ziņas
“Profesionāli esmu ļoti daudz ieguvusi,” Beatrise dalās pieredzē par studijām Dānijā 4
10 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO. “Cēloņi šādām izmaiņām pagaidām nav zināmi!” Latvijā samazinās susuru populācija 8
13 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Darboties vajag ne tikai rungai, bet arī dialogam.” Kossovičs iepriecināts par vakcinācijas rādītājiem Rīgas skolās 14
13 stundas
LE
LETA
Ziņas
Iekļūstot kādā privātmājā, vairākas personas maskās īpaši cietsirdīgi aplaupa sievieti 10
15 stundas
LE
LETA
Ziņas
VIDEO. Autovadītājam piemēro 360 eiro sodu par braukšanu ar ātrumu 161 km/h 5
14 stundas
LE
LETA
Ziņas
Vīķe-Freiberga: Mums plosās pandēmija, slimība skar visus, tomēr daži bezatbildīgi nebaidās spēlēt krievu ruleti 188
18 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Ko darīt Pavļutam, ja cilvēki negrib vakcinēties – vilkt aiz matiem?!” Bikše par veselības ministra atbildību 83
17 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Latvija atpaliek no kaimiņiem, savukārt Baltijas “tīģera” lomā Igauniju pamazām nomaina Lietuva 38
23 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Mūžībā devies vjetnamiešu Tarzāns, kurš 40 gadus pavadīja džungļos 5
16 stundas
LE
LETA
Ziņas
Ar nodokļiem neapliekamo minimumu plāno celt vismaz līdz 400 eiro. Cik naudas paliktu “uz rokas”? 37
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Dusmīgs par nesaņemto algu vīrietis ar ekskavatoru sadauza vairākas darba mašīnas 16
1 diena
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Krāsaina, aromātiska un ļoti garšīga: ķirbja krēmzupa ar tīģergarnelēm, ingveru un konjaku 1
1 diena
MZ
Monika Zīle
Ziņas
Monika Zīle: Gluži kā universālais veļas pulveris izmazgā melnumus, tā “cilvēciskā kļūda” attaisno šobrīd ikvienu varas grēku 65
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Britu mediji: prinča Viljama sieva Keita Midltone ir ceturtā bērniņa gaidībās? 9
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Drosmīgs gailis un kaza izglābj vistu no vanaga nagiem 19
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Kaspars Kambala sarīko pamatīgu skandālu, jo sieva bez viņa atļaujas nopirkusi jaunus krēslus 52
1 diena
AG
Andris Grīnbergs
Ziņas
APTAUJA. Vai, jūsuprāt, nevakcinētajiem vajadzētu lielākus ierobežojumus? 171
1 diena