Foto: AFP/SCANPIX/LETA

Skolotāju trūkums – aizvien lielāks. Slēgt skolas, celt prestižu vai palielināt algas? 0

Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 382
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 30
Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns 19
Lasīt citas ziņas

Salīdzinājumā ar pagājušā mācību gada sākumu šogad pedagogu vakanču skaits būtiski pieaudzis: 2019./2020. mācību gada sākumā bija 277,08 vakances, bet šajā mācību gadā – jau 474.

Ir gan arī viena labā ziņa: samazinājies dabaszinību skolotāju trūkums, ko IZM skaidro ar to, ka pērn 159 skolotāji ieguvuši papildu kvalifikāciju “Dabaszinību skolotājs”.

CITI ŠOBRĪD LASA
Tomēr joprojām visvairāk trūkst dabaszinību un arī valodu skolotāju.

Vietnē “E-skola.lv”, kur skolotājus meklē pārsvarā galvaspilsētas un Pierīgas skolas, ir 82 vakances vispārizglītojošās un profesionālās skolās un 57 pirmsskolās. Vietnē redzams, ka visvairāk – 11 gadījumos – tiek meklēti matemātikas skolotāji.

Skolotāju trūkums ir akūta problēma jau ilgstoši, un IZM regulāri veic aptaujas, lai noskaidrotu, cik tad pedagogu katrā skolā trūkst. Gan iepriekšējos mācību gados, gan šogad liela daļa vakanču ir nepilnām slodzēm.

Dažviet tiek piedāvāts novadīt tikai vienu kontaktstundu nedēļā. Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska uzskata: nepilnas slodzes darbs nav tas iekārotākais, tāpēc arī vakances neaizpildās.

Arī no nodarbinātajiem skolotājiem 30 procenti strādā pusslodzi vai 0,7 slodzi.

Kopumā pilna slodze un vairāk iepriekšējā mācību gadā bija mazāk nekā pusei pedagogu. Tāpēc ministre spriež, ka pašā sistēmā ir skolotāju rezerves.

Taču aptuveni puse skolotāju jau pārsnieguši 50 gadu vecumu, tas nozīmē, ka nākotnē pedagogu varētu trūkt vēl vairāk.

IZM arī veikusi izpēti tieši par Rīgu, kur visvairāk trūkst skolotāju, un secināts, ka daļā Rīgas skolu ir pārāk maz skolēnu, līdz ar to arī galvaspilsētā skolotājiem daudzviet nav pilnas slodzes darbs.

Vidējā pedagogu slodze Rīgā ir nepilnas 24 stundas nedēļā, kaut pilnā pedagogu slodze ir 30 stundas. Strādājot nepilnu slodzi, protams, arī atalgojums ir mazāks, līdz ar to vidējā pedagogu alga galvaspilsētā ir 702 eiro.

Jau pieminētajā vietnē “E-skola” gan redzams, ka vakanti ir arī pilnas slodzes darbi, piemēram, Rīgas Centra humanitārajā vidusskolā.

Reklāma
Reklāma

Stundas tomēr notiek?

Kā “Latvijas Avīzei” atklāja Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārstāve Jana Veinberga, sūdzības dienestā par to, ka skolās ilgstoši nenotiktu kāda mācību priekšmeta stundas, tomēr tiek saņemtas samērā reti: vidēji piecas šādas sūdzības gadā.

2019. gadā skolu direktori par dažādiem pārkāpumiem sodīti 10 reižu, bet ne reizi par nenotikušām stundām.

Šogad līdz Covid-19 krīzei skolu direktori par ilgstoši nenotikušajām stundām sodīti nav, kaut saņemtas divas sūdzības. Tas liek cerēt: par spīti lielajam vakanču skaitam, skolas tomēr rod risinājumu, lai stundas notiktu.

Arī IKVD katru gadījumu izvērtē un raugās, ko direktors darījis, lai problēmu novērstu. Ja direktoru vaina tomēr tiktu konstatēta, būtu jāmaksā naudas sods 70–140 eiro.

Oponenti aicina uz preses konferenci

I. Šuplinska ir pārliecināta, ka jākārto skolu tīkls, jo sevišķi Rīgā un Daugavpilī, tad arī skolotāju trūkums nebūs tik ļoti jūtams. Ministre uzsvēra, ka tā ir skolas direktora atbildība: gādāt, lai pedagogi būtu, taču tieši nesakārtotā skolu tīkla dēļ direktoriem varētu neizdoties nolīgt gana daudz pedagogu.

Tikmēr viņas oponente, Rīgas 80. vidusskolas direktore (vēl nesen Rīgas vicemēre), Anna Vladova uzskata, ka no skolu slēgšanas šāda efekta nebūs, un piedāvā citus risinājumus.

Pirmkārt, vajagot celt pedagoga amata prestižu; otrkārt, izveidot atbalsta un mentoru sistēmu jaunajiem pedagogiem, treškārt, valstij apmaksāt visas pedagoģijas programmas, jo esot, piemēram, ļaudis, kas gribētu gan apgūt 72 stundu kursus, lai paplašinātu savu pedagoga kvalifikāciju, bet nevarot atļauties par šiem kursiem maksāt vismaz 200 eiro.

I. Šuplinska lūdz atsūtīt šo darbinieku sarakstu, jo pārsvarā šādi kursi jau esot valsts apmaksāti.

A. Vladova rosina arī valstij slēgt līgumus ar pedagoģijas studentiem, liekot topošajiem speciālistiem apņemties vismaz kādu laiku strādāt skolā, ja reiz valsts samaksājusi par viņu izglītību. “Izglītība nav dāvana,” tā A. Vladova.

Arī I. Šuplinska atzina, ka ik gadu skolotāju studiju programmas absolvē 2458 jaunie pedagogi, taču liela daļa neizvēlas darbu skolā. A. Vladovas rosinājumu ministre gan nekomentēja, bet norādīja, ka skolotāju izglītības programmas nu tiek modernizētas, kas ļaujot cerēt, ka turpmāk tajās studēs motivētāki studenti.

Jāpiebilst, ka ārstiem, kuru rezidentūru apmaksājusi valsts, ir jāatmaksā viņu izglītībā ieguldītais, ja viņi nestrādā Latvijā, bet citu studiju programmu absolventiem šādu saistību nav, līdz ar to varētu jautāt, kāpēc tieši topošajiem pedagogiem būtu jāparaksta šādi līgumi.

A. Vladova, kura ir aktīva “Saskaņas” biedre, pagājušajā nedēļā sociālajos tīklos izplatīja aicinājumu izglītības un zinātnes ministrei atkāpties: gan skolotāju trūkuma dēļ, gan tāpēc, ka skolotājiem “Covid-19” ieviesto pandēmijas piesardzības pasākumu dēļ jāskraida pa skolu, dezinficējot un vēdinot telpas, gan tāpēc, ka izglītības satura reforma ieviesta nesagatavota un skolotājiem trūkstot mācību materiālu, gan tāpēc, ka I. Šuplinska nekomunicējot. I. Šuplinska atbildēja, vakar uzaicinot A. Vladovu uz kopīgu preses konferenci.

Kā ar mācību materiāliem?

Arī preses konferencē A. Vladova norādīja uz mācību materiālu trūkumu. I. Šuplinska arī to nekomentēja.

Taču projekta “Skola2030” pārstāve Iveta Bojāre “Latvijas Avīzei” skaidroja, ka izglītības satura reformas īstenotāju uzdevums nav izstrādāt mācību materiālus katrai mācību tēmai visos mācību priekšmetos.

Skolotājiem nav liegts izmantot iepriekš radītās mācību grāmatas, tikai diez vai tās var lietot kā agrāk “no vāka līdz vākam”, turklāt pedagogiem jāņem vērā, ka ne visiem bērniem piemēroti vieni un tie paši mācību materiāli.

Savukārt “Skola2030” mācību materiālu krātuvē tomēr ir mācību materiāli, tiesa, ne visiem tematiem. Projekts plāno arī apkopot informāciju par to, kādus mācību materiālus radījušas izdevniecības.

Tāpat A. Vladova rosināja ņemt piemēru no Igaunijas un atteikties no prasības mazākumtautību skolām pāriet uz mācībām galvenokārt valsts valodā: Igaunijā skolas pašas brīvi varot izvēlēties mācību valodu un programmu, taču visiem 9. klašu absolventiem jāspēj nolikt valsts valodas eksāmens vismaz B2 līmenī.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.