Kādas ir smadzeņu satricinājuma pazīmes 1
Jebkurš smadzeņu satricinājums ir nopietna trauma. Nav nozīmes, vai tā iegūta, krītot uz ielas vai aktīvi sportojot.
Pirmajās dienās pēc smadzeņu satricinājuma ļoti gribas gulēt – cilvēks allaž jūtas kā pussnaudā. Tas ir normāli! Tā sagurušās smadzenes dod mājienu, ka laiks atpūsties.
Viegls smadzeņu satricinājums parasti neizraisa uztraukumu. Labākajā gadījumā pagulšņājis dažas dienas, darbaholiķis traucas atpakaļ uz darbu. Apmeklēt ārstu? Kādas muļķības, nav taču pat puna! Tomēr pēc pusgada, iespējams, nākas doties pie neirologa ar sūdzībām par neciešamām sāpēm, aizkaitināmību, pasliktinātu atmiņu, neizskaidrojamiem samaņas zudumiem un ļaunākajā gadījumā – epilepsijas lēkmēm.
Cēlonis ir galvas smadzeņu garozā notikušās pārmaiņas pēc sasituma – traucēta vienmērīga apgāde ar asinīm un ar skābekli. Nopietns sarežģījums ir hipertensīvā krīze. To visu var nākties ārstēt gadiem ilgi.
Visnekaitīgākās šīs traumas sekas ir pārtapšana par barometru un nogurdinoša spēja reaģēt uz jebkurām laika apstākļu maiņām.
Lai nenokļūtu līdz pavisam bēdīgam finālam, pie ārsta jādodas, tiklīdz vērojami pirmie smadzeņu satricinājuma simptomi: spēcīgais galvas sasitums atbalsojas mugurkaula kakla daļā, īslaicīgi (dažas sekundes) zūd samaņa (ne vienmēr), ir zilumi, acīs ņirb zvaigznītes, reibst galva, kas pastiprinās, galvu pagriežot vai noliecot, uzzib attēls ar vecas kinolentes efektu.
Pēc 3–4 dienām var šķist, ka viss pārgājis, taču šis iespaids ir maldinošs. Pilnvērtīgai rehabilitācijai nepieciešamas 2–3 nedēļas, bet dažreiz, ja ārsts acs dibenā atrod funkcionālas pārmaiņas, arī ilgāks laiks.
Vidēji smagu smadzeņu satricinājumu gadījumos var zaudēt samaņu, iespējama vemšana, satumsums acīs. Asinīs trūkstot skābeklim, cilvēks pārvietojas, it kā būtu piedzēries. Kaitinošas mēdz būt dažādas skaņas un spilgta gaisma.
Ja ir smags galvas sasitums, ieteicams nekavējoties doties pie ārsta, jo vilcināšanās dēļ var sākties neatgriezeniski procesi. Neiroloģe Ieva Paegle brīdina – jebkura trauma veicina smadzeņu šūnu pakāpenisku atmiršanu, cilvēks var kļūt invalīds, tomēr, laikus uzsākot ārstēšanu, problēma ir risināma!
Veicot galvaskausa un muguras izmeklējumus (attēlu diagnostiku), iespējams atklāt lūzumus un plīsumus galvaskausā, mugurkaula skriemeļu nobīdi un bojājumus, kas var veicināt asinsizplūdumu smadzenēs un insultu. Encefalogrāfija un ehoencefaloskopija palīdz noskaidrot, vai galvas smadzeņu asinsvados nav maskējušies bojājumu perēkļi. Nopietnākās situācijās izmanto datortomogrāfiju, lai vēl pamatīgāk izpētītu visus slēptākos galvas smadzeņu apgabalus. Nenāk par ļaunu izmeklēt acs dibenu, jo vienīgi okulists var pārbaudīt acs asinsvadus un redzes nerva disku, konstatēt, vai nav asinsizplūdumu.
