“Sods ir brīvības atņemšana, nevis ievietošana sliktos sadzīves apstākļos.” IeVP priekšnieks Kaļins skaidro, kāpēc būvē jauno cietumu 51

“Sods jau ir brīvības atņemšana, nevis ievietošana sliktos sadzīves apstākļos,” tā TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu uzsvēra Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) priekšnieks Dmitrijs Kaļins, atbildot uz repliku, vai ir jānodrošina labus dzīves apstākļus cietumos personām, kas pastrādājušas smagus noziegumus, būvējot jaunu, modernu cietumu, kāds šobrīd top Liepājā.

Reklāma
Reklāma
3 lietas, ko nedrīkst glabāt mājās: tās sola bēdas un nelaimes
Kad šis augs uzzied, gaidāmi bada laiki. Šis cikls ir gaužām precīzs… 3
Veselam
Kas notiks ar tavu ķermeni, ja neēdīsi zupas – ļoti interesants fakts
Lasīt citas ziņas

“Gribu uzsvērt, ka brīvības atņemšana ir tas sods, bet mēs soda laikā ar mūsu klientiem strādājam visas sabiedrības labā. Un cenšamies, cik vien ir mūsu spēkos, palīdzēt mainīties un palīdzēt resocializēties mūsu klientiem, lai pēc iznākšanas no cietuma, izciešot piespriesto sodu, viņi spētu normāli, ātri un efektīvi integrēties atpakaļ sabiedrībā – kļūt par nodokļu maksātājiem, iestāties darba tirgū, uzturēt sevi, kā jau minēju, maksāt nodokļus valstij, nevis patērēt nodokļu maksātāju naudu,” tā uzsvēra Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks Kaļins, skaidrojot kāds darbs un kāds mērķis tiek īstenots, strādājot ar ieslodzītajām personām Latvijas cietumos.

Kaļins raidījumā pastāstīja, ka Ieslodzījuma vietu pārvalde īsteno dažādas programmas darbā ar ieslodzītajiem, piemēram, Atkarības mazināšanas programmu, Stresa mazināšanas un dzīves skolas programmu, kā arī motivācijas programmu un citas.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Mēs saprotam, ka vide arī palīdz mūsu darbā un ir ļoti svarīga, nozīmīga, jo, ja klients cietumā nejūtas drošs, viņam nav nodrošinātas bāzes vajadzības kā pieeja higiēnas iespējām, normāli sadzīves apstākļi, tad strādāt ar resocializāciju – ar domāšanas mainīšanu ir praktiski neiespējami, jo cilvēks visu laiku domā, kā izdzīvot, kā pielāgoties,” tā uzskata Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks Kaļins, diskutējot TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” par apstākļiem cietumos, ieslodzīto skaitu un noziegumiem, kā arī to, kāpēc jābūvē jaunais cietums Liepājā. Kaļins uzsvēra, ka jauno cietumu Liepājā nebūvē ieslodzīto pārapdzīvotības dēļ, kā tas ir ārzemēs, kur ieslodzīto ir tik daudz, kādēļ spiesti būvēt jaunus cietumus.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklē Rīgas Centrālcietumu

Jau vēstīts, ka Tieslietu ministrija (TM), visticamāk, rosinās valdību slēgt dažus Latvijas cietumus un būvēt jaunu ieslodzījuma vietu Latgalē, tā trešdien, 15.novembrī, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē pastāstīja TM Kriminālsodu izpildes politikas nodaļas vadītāja Kristīne Ķipēna.

Oktobrī tika iemūrēts pamatakmens jaunajam Liepājas cietumam, kura uzbūvēšana ļautu slēgt esošo cietumu, kas atrodas citā pilsētas daļā. Jaunajā cietumā paredzētas 1200 vietas, kas ir gandrīz puse no patlaban Latvijā notiesātajām personām un vairāk nekā trešā daļa no kopējā ieslodzīto skaita. Aktīva Liepājas cietuma būvniecība uzsāksies 2024.gadā. Cietuma būvniecību plānots pabeigt 2025.gada septembrī.

Patlaban Latvijā kopumā ir 3200 ieslodzītie, informēja Ķipēna. Latvijā patlaban ir deviņas ieslodzījuma vietas. Pēc Liepājas cietuma uzbūvēšanas tiks pārskatīta esošā sistēma un, visticamāk, daži visneatbilstošākajā situācijā esošie cietumi tiks slēgti.

Patlaban tiek vērtēts, kurus cietumus varētu slēgt. Nākamā gada vidū TM iesniegšot valdībā ziņojumu par slēdzamajiem cietumiem un turpmāko cietuma sistēmas attīstību. Ķipēna pauda pārliecību, ka būs nepieciešams vēl viens jauns cietums, visticamāk, Latgales reģionā.

Jaunā Liepājas cietuma pamatakmens kapsulas iemūrēšanas pasākums
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.