Tieši matemātikas eksāmens vislielākās raizes sagādājot vidusskolu absolventiem visā pasaulē.
Tieši matemātikas eksāmens vislielākās raizes sagādājot vidusskolu absolventiem visā pasaulē.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Sola stingrākas prasības vidusskolās un augstskolās 0

Vidusskolu absolventu sniegums četros centralizētajos eksāmenos šogad bijis neapmierinošs, taču ātra risinājuma izglītības kvalitātes uzlabošanai nav. To, apspriežot eksāmenu rezultātus, atzina Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Neticami, bet tava auto marka atklāj par tevi vairāk, nekā spēj iedomāties 64
Bārmeņi atklāj, kurus dzērienus nekad nevajadzētu pasūtīt “pīķa stundās”
Mākslīgais intelekts nosauc 6 vārdu īpašniekus, kuriem Līgo svētki būs īpaši izdevušies
Lasīt citas ziņas

Komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”) uzskata: lai eksāmenu atzītu par vidēji sekmīgi nokārtotu, vidējam rezultātam vajadzētu būt vismaz 50 procentiem.

Taču iepriekšējā mācību gada beigās latviešu valodas eksāmenā vidusskolu absolventi vidēji ieguva 49,9 procentus, matemātikā – 32,7 procentus, vēsturē – 41,3 procentus, bet fizikā – 37,5 procentus. Visos šajos eksāmenos, izņemot vēstures, šogad bija sliktākais rezultāts pēdējo triju gadu laikā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Matemātikā šis ir vājākais rezultāts piecu gadu laikā. Matemātikas eksāmena rezultāti kritās pēc 2009. gada, kad eksāmens kļuva obligāts.

“Var secināt, ka eksāmens vai nu ir par grūtu, vai izglītības sistēma nenodrošina pietieku matemātikas apguvi,” teic Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntars Catlaks.

Situācija varētu uzlaboties pēc jaunā izglītības satura ieviešanas, kad skolēni mācību priekšmetus apgūs dažādos līmeņos un arī eksāmenā būs vairāki līmeņi. Viņš arī uzsver, ka tieši matemātikas eksāmens vislielākās raizes sagādā vidusskolu absolventiem visā pasaulē.

Dažādās skolās – dažādi rezultāti

VISC apkopotie dati liecina, ka vidējo rezultātu gan šajā, gan citos vāji nokārtotajos eksāmenos uz leju velk ne tikai profesionālo skolu, bet arī vakarskolu absolventi. Piemēram, matemātikas eksāmenu valsts ģimnāziju absolventi nokārtojuši vidēji, saņemot 52,5 procentus augstu vērtējumu, parastajās vidusskolās iegūti vidēji 36,4 procenti, bet vakarskolās un profesionālajās vidusskolās vērtējums svārstās ap 19 procentiem.

G. Catlaks lielās atšķirības pirmkārt skaidro ar stundu skaita atšķirību. Ģimnāzijā atkarībā no programmas ir 525 līdz 700 matemātikas stundas, bet profesionālajā skolā – tikai 320.

Tajā pašā laikā G. Catlaks atzīst: visu nevar izskaidrot ar stundu skaitu, jo ģimnāzijās ir arī humanitārās izglītības pro­grammas, kur matemātiku mācās mazāk, bet rezultāti tā kā tā ir salīdzinoši augsti. Turklāt latviešu valodā stundu skaits ir vienāds, bet rezultāti tāpat dažādu tipu skolās ļoti atšķiras.

Reklāma
Reklāma

Jāpiebilst arī, ka vēstures un fizikas eksāmens nav obligāts, to kārto tie skolēni, kuri paši to vēlas, tātad it kā paļaujas uz savām zināšanām, taču, kā redzams, rezultāts vienalga ir zems.

Fizikas eksāmena kārtotāju skaits ik gadu pieaug, taču, jo vairāk skolu absolventu to kārto, jo sliktāks kļūst rezultāts. Savukārt lielākā daļa vēstures eksāmenu kārtotāju absolvējuši profesionālās izglītības iestādes.

Skolu noslāņošanās turpinās

Tāpat samērā liela atšķirība ir starp eksāmenu rezultātiem pilsētās un laukos. Matemātikas eksāmenu rīdzinieki nokārtojuši, iegūstot 37,2 procentus, bet lauku skolu absolventi – 25,4 procentus. G. Catlaks sacīja: “Atšķirība starp pilsētām un laukiem pieaug. Notiek skolu noslāņošanās, bet te nav viegla risinājuma.”

Saeimas deputāte Marija Golubeva (“Attīstībai/Par”) vaicāja, kāda būs valsts politika, lai šo noslāņošanos novērstu, taču skaidru atbildi nesaņēma.

G. Catlaks vien sacīja, ka “ļoti ceram uz skolu tīkla kārtošanu un administratīvi teritoriālo reformu”. Viņaprāt, būtu arī jāpadara stingrākas uzņemšanas prasības vidusskolās.

Tāpat, lai skolēniem būtu motivācija tiekties uz augstākiem rezultātiem eksāmenos, augstskolām būtu jāizvirza stingrāki kritēriji, uzņemot studentus. Tos, kas nokārtojuši centralizētos eksāmenus zem 40 procentiem, uzņemt nevajadzētu.

Pret to iebilda Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra, sakot, ka ar vidējās izglītības diplomu ir jābūt tiesībām iestāties augstskolā. “Tad uzlieciet stingrākas prasības vidusskolas diploma iegūšanai, nevis dodiet visai pasaulei signālu, ka ar Latvijas vidējās izglītības diplomu nevar uzņemt augstskolā,” teica J. Vētra.

Skolās vērtē neobjektīvi

Interesanti, ka savukārt pamatskolas eksāmenus pēc 9. klases beigšanas skolēni kārto daudz augstākā līmenī: matemātikas eksāmens ir vienīgais, kurā vidējais rezultāts nepārsniedz 60 procentus, bet arī to skolēni nokārtojuši, vidēji saņemot vērtējumu 54,3 procenti.

G. Catlaks pieļauj, ka salīdzinoši augstie pamatskolas eksāmenu rezultāti varētu būt saistīti ar to, ka šo eksāmenu darbi tiek laboti nevis centralizēti, bet gan skolā vai katras pašvaldības organizētā “labotāju” komandā. “Te ir subjektivitātes faktors,” norāda VISC vadītājs.

Par to, ka darbu labotāji pamatskolas absolventu rezultātus, iespējams, tiecas vilkt uz augšu, liecina arī tas, ka 9. klases eksāmenu darbi netipiski bieži novērtēti ar 4 (pirmo sekmīgo atzīmi) vai 7 (pirmo “labo” atzīmi). Ik pa laikam VISC organizē 9. klases eksāmenu darbu pārvērtēšanu un secina, ka tie skolās un pašvaldībās nav objektīvi vērtēti.

Tāpēc nākotnē plānots arī 9. klases eksāmenu darbus vērtēt centralizēti.

2018./2019. gada centralizētie eksāmeni skaitļos

* Izsniegti 19 832 sertifikāti par vidējās izglītības ieguvi

* Izvērtēti 52 776 eksāmenu darbi

* Darbus vērtēja 729 pedagogi

* Eksāmenu nenokārtoja, nesniedzot pat piecus procentus pareizu atbilžu, 228 eksaminējamie matemātikā, 26 – latviešu valodā, divi – Latvijas un pasaules vēsturē, viens – fizikā

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.