20
Jāvēršas pret politisko islāmu
47 gadus vecā Hirsi Ali, kura pēc bēgļu gaitām Saūda Arābijā, Etiopijā un Kenijā lūdza politisko patvērumu Nīderlandē 1992. gadā, ir pieredzējusi islāma ekstrēmisma dažādas izpausmes. Somālijā piecu gadu vecumā viņa pārcieta fiziski un morāli traumatisku dzimumapgraizīšanas operāciju. 22 gadu vecumā viņa atteicās no uzspiestas laulības ar netīkamu cilvēku. Aktīvi iesaistījusies Nīderlandes politikā, viņa kļuva par islāmistu nesaudzīgu kritiķi. Pirms desmit gadiem islāma radikāļu izteikto nāves draudu dēļ viņai nācās pamest Nīderlandi, kur viņas bijušais kolēģis Gērts Vilderss tikko bija izveidojis savu galēji labējo Brīvības partiju. Hirsi Ali drosmīgā atteikšanās aiziet no politiskās arēnas pamudināja žurnālu “Time” iekļaut viņu 2005. gada pasaules ietekmīgāko cilvēku sarakstā. Hirsi Ali bija drosme sacelties pret “bārdaiņiem, kas sludina septītā gadsimta likumus”. Starp viņas daudzajiem pagodinājumiem ir Simonas de Bovuāras balva par sieviešu brīvības veicināšanu. Viņasprāt, Nīderlandē ir ļoti atvērta sabiedrība, kurā var apspriest visdažādākās idejas, taču valstī nav efektīvas pretdarbības politiskajam islāmam. 2006. gadā viņas straujā politiskā karjera aprāvās, jo kļuva zināms, ka viņa melojusi, iesniedzot patvēruma lūgumu. Hirsi Ali devās uz Ameriku un 2013. gadā kļuva ASV pilsone. Viņas vērtējumā sabiedrības sašķeltība ASV pēc Trampa nākšanas pie varas ir kļuvusi vēl izteiktāka. Arī ASV viņa izjūt personisku apdraudējumu, tāpēc dzīvo noslēgti valsts rietumkrastā ar vīru vēsturnieku un piecgadīgo dēlu, taču arī šeit pienāk naida vēstules.
Tagad, vērojot politisko situāciju Nīderlandē un citviet Eiropā no ASV, Hirsi Ali uzskata Vildersa un viņam līdzīgo populistu rosīšanos par “satraucošu, kas var tikai pieņemties spēkā, ja pie varas esošās partijas turpinās ignorēt tautas balsi un neatzīs islāma faktora esamību un tā risināšanas nepieciešamību”. Vildersa partijas zaudējums Nīderlandē un Marinas Lepēnas neveiksme vēlēšanās Francijā nav mainījusi viņas viedokli par Eiropas populistisko politikāņu bīstamību. Viņasprāt, ja Francijas nesen ievēlētajam prezidentam Emanuelam Makronam neizdosies atveseļot ekonomiku, kontrolēt imigrāciju un risināt ar islāmu saistītās problēmas, valsts var ieslīdēt pilsoņu karā.
