Spasibo ģedu za pobedu. Asiņainās simbolikas kičs piepilsētas krāmu tirdziņā 19
Šosestdien nolēmu izmest līkumu tepat ap Rīgu un iegriezties vienā no internetā popularizētajiem krāmu-vairs-nevajadzīgu-mantu-antikvariāta tirdziņiem. Lai gan sevi uzskatu par tolerantu kā betona stabu, dīvainas izjūtas pārņēma, ieraugot teju pirmā un labāko vietu iesildījušā tirgotāja sortimentu, raksta lasītaja Baiba Kārkluvalka.
Pirmkārt, nekādi krāmi jau tie nebija: pēc pasūtījuma visnotaļ atzīstamā kvalitātē izgatavoti reklāmas suvenīri, ja tā to varētu nosaukt. Pa kreisi – viss ar Staļinu, Putinu, PSRS un tamlīdzīgiem “sarkanvaroņiem” saistītais – krūzītes, uzšuvītes, galvenokārt jau ledusskapju magnētiņi. Pa labi – tas pats, tikai ar nacisma simboliku.
Nav jau jāatgādina, ka Latvijā oficiāli atklāti šādas lietas ar likumu pieļautas netiek. Bet kālabad šeit, starp laikazoba iebukņītiem kapara traukiem, vectētiņa pulksteņiem un omammas servīzēm šie spīdoši, jaunražotie, nu, lai kāda liberāle es nebūtu, tomēr aci un sirdi maitājošie simboli?
Gan jau tirdziņam finansiālu pārbaudītāju netrūkst. Varbūt derētu arī kāds morāls mērs? Vēl jo vairāk tāpēc, ka asiņainos varoņus ne jau no vēstures pozīcijām piedāvātus redzam, bet gan spoži jaunos izstrādājumos, kas tapuši, visticamāk, tepat kādā mazā darbnīcā pirms/aiz austrumu robežas. Uzmanīgi apvaicājusies tirgotājam – vīram kā ozolam svītrainā “ķelogreikā” – uzzināju, ka šaubīgos suvenīrus, tāpat kā gan Latvijā, gan visā ES visnotaļ stingri aizliegtos dūčus viņus ievedis no tuvas kaimiņzemes. Katru nedēļu sastopams nebūšot, bet regulāri gan…
