Valdis Valters
Valdis Valters
Foto – Valdis Semjonovs

Sportistam nevajag ļaut sevi izmantot tikai “par bildi”. Saruna ar Valdi Valteru 2

Valdis Valters (59) ilgus gadus pazīstams kā sporta zvaigzne un latviešu visu laiku labākais basketbolists. Kas zina, Ņujorkā izaugs 220 cm garais latviešu princis, kas dienās pacīnīsies par basketa karaļa titulu, bet tikām Valters ļoti aktīvi pauž viedokli sociālajos tīklos, kļuvis par ētera personību “Overtime” sporta pārraidē un audzina piecgadīgo meitu Annu. Par to un, protams, arī par basketbolu mūsu saruna.

Basketbolisti Latvijā turas pie varas. Vilis Krištopans bija premjers, Mārtiņš Bondars ir liela auguma politiķis, tagad sieviešu izlases kapteini Aneti Jēkabsoni-Žogotu iesaistījuši vēlēšanu cīņās. Ministru prezidents Vējonis arī pamētā bumbiņu pa grozu. Vai sportistiem pāri palikusi uz laukuma neizlādēta enerģija?

V. Valters: Basketbolistu latviešiem vienmēr bijis daudz. Daudzi trenējušies un savienojuši sportu ar studijām. Kāpēc lai tur nerastos politiķis, jo pēc aktīvās sportošanas cilvēks ir samērā jauns? Paeksperimentē ar to vai citu nodarbošanos. Lietuviešiem baskets bijis augstākā līmenī, un tur spēlē visa tauta, mans laukuma partneris PSRS izlasē Sergiušs Jovaiša ir Seima deputāts, Rims Kurtinaitis bija sporta ministrs. Kad politiķi mačojās savā starpā, Krištopans savlaik teica – klausies, Valdi, tieci par deputātu, citādi lietuviešiem atkal pārspēks laukumā. Vilis paņēma Mārtiņu Bondaru “pafunkcionēt” Ministru kabinetā, un tā viņš aizgāja pa politiskās karjeras trepītēm.

Tā ir laba prakse laist sportistus politikā?

Jāskatās ļoti individuāli. Politiķus gribam redzēt kā izglītotus cilvēkus. Mēs ar Vili sportodami pabeidzām Rīgas Politehnisko institūtu, Bondaram ir ASV augstskola, bet diez vai uzreiz no laukuma var uzkāpt tribīnē bez pieredzes un priekšstata, kas ir politika. Sportistus ar vārdu partijas mēdz izmantot, bet ne vienmēr tas ir rezultatīvi. Es biju viens no “Latvijas ceļa” dibinātājiem…

… zinām, zinām, “Kluba 21” viens no iniciatoriem.

Jā, un sen varēju nonākt politiskajā laukumā. Jautājums ir – ko vari dot politikā? Kad neilgi darbojos par domes deputātu, pēc manas ierosmes uztaisījām Rīgas skolu sporta zāļu programmu. Ielikām pamatu, kur viss aizgāja kā pa ķēdīti. Tāpēc novēlu katram sportistam, lai viņš politikā izdara savu lietu, nevis ļaujas tikt izmantots “par bildi” un balsot, nesaprazdams, par ko.

Ar ko tagad nodarbojas Eiropas 1981. gada čempionāta vērtīgākais basketbolists Valdis Valters? To, ka pārkvalificējies par TV zvaigzni, mēs redzam.

Kad dzīve mani ievilka basketbolā, pēc tam, kad beidzu spēlēt, likās, ka jāatdod kāds parāds, padarbojoties sabiedrisku mērķu labā. Sports mani bija padarījis par zināmu personību, nevarēju vienkārši stāvēt malā. To redzēju, piedaloties Latvijas un jaunatnes basketbola saimniecības organizēšanā. Bet tālāk arī nevar dzīvot vēsturē. Piedzima meitiņa Anna. Jauns izaicinājums pēc iepriekšējiem diviem puikām, jo meitenes ir pavisam kas cits. Basketbolu viņa nespēlēs. Izvēlējāmies tenisu, kas Annai patīk un padodas. Mans mērķis ir pabīdīt piecgadnieci, cik iespējams, uz priekšu tenisā līdz nopietnam līmenim.

Latviešiem divas klases tenisistes jau ir. Audzināt jauno maiņu?

Anna trenējas no trīs gadu vecuma. Mūsējās Ostapenko un Sevastova izsitušās pasaules rangā līdz ļoti augstām vietām. Tas parāda, ka var vēl labāk, bet, lai izrautos līdz augšgalam, ļoti svarīgi ir sīkumi. Ar ko un kā tu sāc. Viena no interesantākajām lietām, ko gribu izpētīt Latvijā, ir topošā talanta noteikšana ģenētiskā analīze. Agrāk treneri ar aci mērīja, kurš no bērniem izaugs par labu meistaru hokejā, basketbolā, tenisā. Tagad ar zinātnisku pieeju tas noteicams ar 65 – 70% precizitāti. Faktoloģiskais materiāls, kas parādās analīzē, ir potenciāls, reakcijas ātrums, bioloģisko preparātu lietošana, atjaunošanās un stresa slodžu noturība.

Valteriem taču jābūt sportisko gēnu iedzimtībai!

Ja analīze dod pozitīvu atbildi, ka 70% dotumu ir, vērts bērnu trenēt un likt iekšā naudu. Ja nav, var sportot amatieru līmenī. Šīs metodes Latvijā nav pazīstamas, bet lielvalstis ar to darbojas, tehnoloģijas iet uz priekšu.

Vienmēr esat izslavēts kā basketbolists ar Dieva dotu talantu, bet kā ar teoriju, ka sasniegumi ir 10% talanta un 90% sviedru?

Tas ir nākamais periods, kad ģenētika sniegusi atbildes. Visi vecāki grib, lai bērni kļūtu čempioni, tikai vieniem nav dots, otriem 18 gados var parādīties citas intereses, nevis liet sviedrus treniņlaukumā. Bet tas bieži saistīts ar to, ka pusaudzis jūtas sasniedzis griestus. Talantīgākajiem tā “lufte” retāk pazūd. Darbam ir nozīme sporta sasniegumos, bet vēl svarīgāk – raksturs, mērķtiecība. Es uzskatu, ka līdz 14 – 15 gadiem bērns jāgatavo pēc vispusīgas pro­grammas un pārāk nav jāskatās uz rezultātiem. Šajā laikā viņā jāstiprina fiziskās, mentālās, tehniskās iemaņas, un tikai pēc šādas sagatavotības var “dot virsū” lielo tenisu. Mums ir šaurā specializācija – sitam pušu pretinieku, vinnējam turnīrā, karam kaklā medaļas, kas noved pie tā, ka 15 gados patikšana jau pāri.

Audzinot čempioni, naudas resurss arī nozīmīgs. Jūs esat uzņēmējs?

Jā, nodarbojos ar enerģētiku sašķidrinātās gāzes, koģenerācijas projektos, ar granulu ražošanu. Tā ir biznesa bāze, no kuras naudu var investēt citās lietās.

Esat čakls rakstītājs sociālajos tīklos. Arī par politiku. Liekas, ka “Vienotība” jums agrāk bija tāda kā simpātija?

Nē, man partijās daudz pazīstamo. Solvitu Āboltiņu zinu no 80. gadiem.

Vai pareizi vērtēju, ka pat politiskām norisēm veicat ierakstus kā smīnošs skeptiķis?

Varbūt jā. Ļoti sekoju Krievijas procesiem. Vai tik Maskavā nebeigsies kā 1991. gadā – ar lielām revolūcijām, pārvērtībām, kuras mums blakus būs jāpārdzīvo. Putins ir uz tik augsta pjedestāla kā kādreiz Staļins. Pēc Josifa daudz kas bruka, juka cīņā par varu. Putins elitei vajadzīgs, jo satur viņus kopā hierarhijā un kārtībā. Ja Putins aiziet…

Mums arī kaut kas grūst virsū?

Latvija vienmēr bijusi kādu interešu sfērā. Kāds gribējis valdīt pār mums. It kā gribam būt dikti neatkarīgi un valdīt paši, bet igauņiem tas padodas daudz labāk. Lielā mērā tā notiek, jo mums ir divkopienu valsts. Jāsaka, kā ir. Politiķi no abām pusēm nav neko darījuši, lai puses tuvinātos, nevis nošķeltos. Vai ir kāds latviešu politiķis, kurš mēģinājis pavilkt mērenos krievus Latvijas pusē? “Saskaņa” savukārt centusies cieši noturēt elektorātu, un nodalītas kopienas situācija ir visai bīstama. Ja šodien hipotētiski atgrieztos pozīcijās, kādās Latvija bija 1991. gadā, tad krievu tanki šeit jau būtu klāt. Ar Putina apņēmību aizstāvēt “krievu pasauli”, ko toreiz pārstāvēja interfronte kā “palīdzības saņēmēji”. Jeļcinam, Gorbačovam bija pašu spēles, bet tas nenozīmē, ka mums sev jāsit uz pleca, ja gadu desmitus nevaram atrisināt problēmas savās mājās.

Esam nesekmīgie politikā? Nav saspēles vadītāju un līderu?

Finanšu ministres iedotā nodokļu politikas pakete ir kaut kas neredzēts 25 gadu laikā! Par to jājūsmo! Es pēc dabas esmu reformators. Zinu, ka viss nāk ar grūtībām, kamēr lietas noliek citās sliedēs. Bet tas dod rezultātu! Baidos, ka veselībā, izglītībā pārmaiņas būs novēlotas, tikmēr nodokļu jomā pagūstam pēdējā brīdī, iekams uzņēmēji biznesus nav pārcēluši uz Igauniju. Arī nodokļus pēdējā laikā maksā vairāk, jo cilvēki pie varas aptvēruši, ka ar represīvām metodēm neko nesasniegt. Jābūt skaidriem noteikumiem, kas ļauj strādāt, vērt uzņēmumus, investēt. Ja Reizniece- Ozola spētu realizēt programmu, tas būtu lielākais ieguvums ilgākā laikā. Tur rodas problēmas, ka pie varas bijuši cilvēki bez redzējuma par valsti ilgtermiņā. Kas nesaprot, ka lielāka mērķa vārdā nākas šur tur piekāpties. Tas pats Šķēle vai Aivars. Gudri vīri un būtu kā vadītāji okei. Bet – ja viņi būtu tik cēli, apmierinātos ar nopelnīto un valsts intereses liktu pirmajā vietā! Tas amatos nenotika. Sava kabata tuvāka. Krievi jau redz, kā latviešiem neveicas ar līderiem. Turklāt viens otru vēl paprovocējam, kā Ušakovs latviešus ar karikatūrām. Mēs jau normāli sadzīvotu, bet vajag meklēt saskarsmes, nevis provocējošos punktus. Musulmaņi plūst iekšā Eiropā. Sveša kultūra, ticība, civilizācija, bet ar krieviem blakus dzīvojam simtiem gadu.

Un kā tad ar brāļu tautām krieviem un ukraiņiem?

Tur problēma, ka Krievija nevar paciest, ka Ukraina nav “impērijas” sastāvdaļa. Kamēr Krievija nesapratīs, ka vairs nevar runāt ar ukraiņiem no lielā brāļa pozīcijas, tikmēr miera nebūs. Tikmēr izdarīts vissliktākais. Iedzīts ķīlis starp tautām, kuru nevarēs izvilkt gadu desmitus. Brāļu naids ir jaudīgākais. Viens Kijevas žurnālists sacīja – tas bija grūtākais, ukrainim pacelt šaujamo pret krievu. Bet to ukraiņi, sargājot savu zemi, Izdarījuši. Mainījusies mentalitāte, jaunā paaudze ir ar spītu pret to, kurš bāžas dzimtenes iekšējās lietās.

Krievijas propagandas kanāli nezina robežas, un Kremlis savā ietekmē gribētu paturēt ne Ukrainu vien.

Atceros VTB līgas dibināšanu, kad bieži tikāmies ar Putina labo roku Sergeju Ivanovu. Tad gāja vaļā pārmetumi, ka te ierobežo krievu valodu, nepilsoņu tiesības. Teicu, lai Ivanovs atbrauc uz Latviju – kur Rīgā nedzirdēs krievu valodu? Atklāti sacīju, ka krievu propaganda ir uz kūdīšanu: krievus pret latviešiem.

Jūsu komandas biedri PSRS izlasē bija krievi, ukraiņi, lietuvieši. Tagad varat atrast kopēju valodu?

Attiecības ir normālas. Gribētu teikt, nav mainījušās. Man neliekas, ka ar propagandu var apdullināt uz mūžu. Vienreiz pasludini kaimiņus par fašistiem. Tas ir oho! Ja to katru dienu atkārto, cilvēki aizdomājas, vai tā tiešām taisnība vai meli. Ja krieviem vēl maciņš kļūst plānāks, tad lielākais propagandas meistars reizēm iesprūst savā “mākslā”. Kaut viņi, protams, prot uzdzīt adrenalīnu. Es vēlētos vienam otram krievu TV programmu vadītājam pajautāt – ko tu dari? Saproti, ko tu dari!

Vai skaitāt sevi par nacionāli noskaņotu cilvēku?

Esmu centrists. Atbalstu tādu uzskatu partijas, jo Latvijā nevaram dzīvot konfrontācijā. Latvijas politikā derētu vairāk veselā saprāta. Man nav nekas iebilstams Nacionālajai apvienībai un tās programmai, bet lietas var īstenot mēreni, pakāpeniski, lai emocijas negūst virsroku.

Ilgus gadus bijāt rīdzinieks. Kā cilvēkiem jābalso domes vēlēšanās?

Pragmatiski jārēķina. Man nepatīk, ka latviešu partijas nespēja vienoties, un tas ir pluss Ušakovam ar Ameriku. Vēlēšanu kampaņā savā starpā vēl vairāk sāks plēsties un dalīt vēlētāju balsis.

Reizēm izvēle ir ļoti noteikta – kurā pusē nostāties. Sporta un ne tikai sporta sabiedrība saslējās atbalstīt Dukurus, kad Juris Savickis nicīgi izteicās – kas tos renes šļūcējus pazīst! Tikko Martins Dukurs jau kuro reizi – pasaules čempions!

Neesmu Savicki pēc tam saticis, bet pateiktu acīs, ko par to domāju. Saprotu, viņš gribēja paspīdēt krievu presē kā krieviem liels draugs. Bet Savickis dzīvo Latvijā. Akcionārs “Latvijas gāzē”, kas labi pelna ar vietējo patērētāju samaksāto. “Dinamo” hokejkomandas uzturētājs, kur biļetes pērk un uz spēlēm nāk latvieši. Tie visi ir Latvijas patrioti! Nostāties pret viņiem nozīmē sagandēt tēlu, kāds nu Savickim bija, līdz galam. Te bija labāk paklusēt.

Latvijā pēc mūsējo panākumiem basketbols ir uz viļņa. Taču līdzjutējus uztrauc, ka neizdodas savākt labāko spēlētāju izlasi uz atbildīgām spēlēm. Vienam trauma aizbildinājums, kāja sāp, otrs piekusis, bet cilvēki spriež – nav degsmes pārstāvēt valstsvienību.

Sportā traumas nav retums. Ja Latvijā būtu desmit izcili basketbolisti, pietiktu, ka pieci sveiki un veseli atbrauc pārstāvēt izlasi. Bet mums ir viens Porziņģis no NBA un pievelk otrs – Dāvis Bertāns. Viņiem jānostabilizējas augstākajā līmenī – līgā, kurā abi nokļuvuši. Jātiek līdz ilgtermiņa līgumu noslēgšanai. NBA sezona ir gara un grūta. Tai jāsagatavo ķermenis, un vienīgais brīvais laiks, kad to darīt, ir vasara. Ja arī tad treniņslodze turpinās no rīta līdz vakaram, kā tas ir izlases sagatavošanās periodā, talantiem karjera var beigties ātri vien. Savulaik tik jaunus spēlētājus kā Kristaps profesionālajā basketbolā ņēma 22 – 23 gadu vecumā pēc augstskolas sportošanas. Porziņģis ir jauns, nav beidzis augstskolu.

Tad sagrūst cerības, ka Latvija šoruden atkārtos 1935. gada panākumu un uzvarēs Eiropas meistarsacīkstēs?

Manuprāt, izlases augšupeja ar Porziņģi priekšgalā būs pēc 2019. gada, kad Kristaps noslēgs solīdu profesionālu līgumu. Tad spēlē visur, kur gribi. Bet basketbols tiešām kļūst populārāks, kaut hokeja fani arī ir uzticīgi savai spēlei. Baskets ir masveidīgāks, izplatītāks starp latviešiem. Spēlē jaunatnes līgās, amatieros, bet bumu, protams, veicina, pateicoties Latvijā izaugušiem pasaules klases līderiem. Hokejam tagad problēmas, ka nav to superveču.

 

Teicāt par latviešiem kā aizrautīgiem sportotājiem uz laukumiem, stadionos, motokrosos un kur tik vēl. Arī šļūkšanā no kalna vai rollerbolā. Bet tik mazskaitlīga tauta grūti konkurē ar lielām nācijām, īpaši komandu spēlēs. Līdzekļu arī nekad nav gana. Mums pietiek tā fanātisma un mecenātisma?

Atrodas cilvēki, kam interesanti darboties jaunos, nepazīstamos sporta veidos, un atrodas interesenti, kas ar mieru to finansēt. Bet tas saskalda līdzekļus. Ja koncentrētu miljonus vienuviet, kā basketbolā dara lietuvieši, mēs arī sasniegtu pasaules klasi. Latviešiem augsti rezultāti vairāk ir tāda kā individuāla izlaušanās, lai gan visur ir apkārt palīgi – basketbolā vai bobslejā.

Un kā ir labāk? Kā lietuvjiem, kuri regulāri cīnās par medaļām olimpiskajās spēlēs tik redzamajā basketā? Vai kā latviešiem, kuri cīnās visās frontēs futbolā, hokejā, bīčvolejbolā, un tauta beigta, “uz nerviem”, ja nav panākumu? Tur visur esam priekšā Lietuvai, un zeltus savācam ziemā – kamaniņās, bobos, skeletonā.

Visu nosaka tradīcijas. Lietuvieši raduši atdot visu naudu krepšinim, mums katrs dabū artavu. Kad ņēmos ar basketbolu, bijām uz nažiem ar Zinti Ekmani. Viņš visādi lamāja basketbolistus, ka tie vienmēr priekšā pie valsts vai sponsoru naudas kules. Tagad Zintis man spiež roku. Mūsu audzēkņi viņa bobslejā ir izlases vīri. Cīņa par naudu un diskusija, kurš latviešiem prioritārais sporta veids, notiek. Līdz šim neviens nav noformulējis, kurš sports tas ir. Mums ir Dukurs un Štrombergs. Ne pirmskara, ne padomju Latvijā, ne nesenā pasaulē nepazina BMX riteņus vai skeletonu. Bet uzņēmīgi, fanātiski puiši, vecāku atbalstīti, atrada nišu starp jaunām olimpiskām disciplīnām un triumfēja. Tātad panākumus var sasniegt pa dažādiem ceļiem, arī netradicionāliem. Zinu, ko Lietuvā citu sporta veidu pārstāvji domā par basketbola hegemoniju, bet ar visu milzīgo atbalstu kaimiņiem pašlaik nav tāda mēroga talanta, kāds mums ir Porziņģis.

Summējam. Eksperts Valters saka – latvieši, pacietieties pāris gadus līdz Eiropas čempionu lauriem?

Domāju tā – tuvāko gadu laikā mums būs vēl pāris puiši, Pasečņiks, Kurucs, varbūt citi, kuri tiks pasaules labākajā līgā. Ja tāds “piecnieks” būs, sāksim runāt par cerīgām prognozēm.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
Kāpēc nedarījām visu, lai maskas ražotu Latvijā? Muižniece par ASV izbrāķētajiem respiratoriem miljonu vērtībā
1 stunda
KD
Krista Draveniece
Stāsti
“Kad veda uz slimnīcu, bērniem šoks, suns gaudo, tas bija sirreāli!” Kristaps atklāti par cīņu ar Covid-19 13
6 stundas
SK
Skaties.lv
Ziņas
Ķepainis par dzīvību cīnījās pēdējiem spēkiem! Ogrē, pateicoties drošsirdīgam garāmgājējam, izglābj slīkstošu suni
8 minūtes
LA
LA.LV
Ziņas
“Gudrais luksofors” identificē auto vadītājus, kuri brauc pie sarkanās gaismas
2 stundas
IE
Ināra Egle
Ziņas
Covid-19 laikā strādā lielākā daļa ministriju?
2 stundas
IK
Ilze Kuzmina
Ziņas
Šobrīd skolas vecuma bērni ar koronavīrusu inficējoties biežāk nekā Latvijas iedzīvotāji vidēji 1
2 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Stāsti
Ienīda ne tikai Maskavā. Kāpēc tika gāzts politisko intrigu upuris – ģenerālis Radziņš
1 stunda
VB
Vija Beinerte
Stāsti
Vija Beinerte: Kad melns tiek pasludināts par baltu 2
4 stundas
AK
Aija Kaukule
Kokteilis
Aktrise Rēzija Kalniņa: “Man šķiet, šobrīd ar mums vienkārši spēlējas…” 4
Intervija 9 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. SPKC direktore atklāj, kur saslimstība ar Covid-19 ir vislielākā
8 stundas
KD
Krista Draveniece
Ziņas
„Mums jārestartē domāšana!” AS „Olainfarm” priekšsēdētājs Jerūns Veitess par Covid-19, narkotiku baumām un kaitīgo cukuru
5 stundas
SK
Skaties.lv
Ziņas
Rīgā pa nakti vairākiem auto nozagti lukturi – zagli interesējis tikai vienas markas auto 2
11 stundas
LE
LETA
Ziņas
Vidzemē desmit pusaudži nozog automašīnu un bēg no policijas 2
6 stundas
SK
Skaties.lv
Ziņas
Bundža, Černobiļa, Deficīts. Kādus vārdus Latvijā liek kaķiem un, kurš ir vispopulārākais? 2
11 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Tradicionālie britu karaliskās ģimenes Ziemassvētki apdraudēti: darbinieki uzsākuši boikotu pret karalieni 2
8 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Ballēšanās krāšņajā “Rīgas ballē” ierobežojumu laikā var nepalikt nesodīta 4
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
Nicā pie baznīcas noticis uzbrukums: noslepkavoti trīs cilvēki, vairāki ievainoti 2
9 stundas
VK
Vita Krauja
Stāsti
“Kā staigājot pa naža asmeni.” Saruna ar “Lielā dzintara” valdes priekšsēdētāju Timuru Tomsonu
14 stundas
LE
LETA
Laukos
“Upmaļi” no Iecavas novada ieguldīs pusmiljonu eiro dārzeņu apstrādes ceha un noliktavas izveidē 1
9 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Afēra lielos apmēros: latviešiem “iesmērē” viltotu “Calvin Klein”
10 stundas
LE
LETA
Veselam
Viņķele: Ja skaitļi iet uz augšu, uzreiz viens no pirmajiem risinājumiem ir aizvērt bārus un krogus 29
1 diena
LA
LA.LV
Veselam
Ģimenē ar Covid-19 inficējies bērns. Mamma Elīna pastāsta, kā izdevies nesaslimt pārējiem 3
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Mūziķis Ralfs Eilands saviem faniem sagādājis patīkamu pārsteigumu
10 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Kamēr maksās algas, viņi klusēs. Ainars Mielavs par sašķeltību Latvijā 9
1 diena
PR
Praktiski.lv
Praktiski
FOTO. Radoši un šausminoši: sāļo un saldo ēdienu receptes Helovīna svētkiem 1
8 stundas
LE
LETA
Kokteilis
VIDEO. Raimonda Paula skaistā dziesma “Par pēdējo lapu” atdzimst jaunās skaņās 11
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Laimonis, Laimis, Elvijs, Elvis un Elva
9 stundas
LE
LETA
Ziņas
Vai beidzot būsim pelnījuši baltus Ziemassvētkus? Nākamo mēnešu laika prognoze 1
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Rīgas Modes nedēļā notikusi īpaša modes skate: kolekcija tapusi sadarbībā ar bērniem
8 stundas
ML
Māra Libeka
Ziņas
Pabalsti Latvijā mudina vai attur no ģimenes veidošanas? Sola vērienīgas pārmaiņas 15
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Šodien tu vari būt ļoti trausls un viegli ievainojams! Horoskopi 30.oktobrim
2 stundas
SK
Skaties.lv
Ziņas
Ķepainis par dzīvību cīnījās pēdējiem spēkiem! Ogrē, pateicoties drošsirdīgam garāmgājējam, izglābj slīkstošu suni
21:41
LE
LETA
Ziņas
Pēc mēneša par mutes un deguna aizsega nelietošanu varēs piemērot līdz 50 eiro sodu
21:04
LA
LA.LV
Ziņas
Kāpēc nedarījām visu, lai maskas ražotu Latvijā? Muižniece par ASV izbrāķētajiem respiratoriem miljonu vērtībā
20:25