Štatā vairs nebūs Dreģes, arī Martinsonei pasniegti dokumenti: Dailes teātris skaidro masu atlaišanas iemeslus 104
Vakardien Latviju pāršalca aktrises Leldes Dreimanes stāsts par to, kā viņa tikko atlaista no Dailes teātra. Piedzīvoto sarunā ar Juri Žagaru viņa publicēja soctīklos. Šodien Dailes teātra direktors Juris Žagars sniedz atbildi TV24, kādēļ notiek masu atlaišana teātrī un kuras leģendārās aktrises nu vairs nebūs Dailes teātra štatā.
Turpinājumā pilnā apjonmā publicēts Jura Žagara komentārs par šo situāciju.
“VSIA “Dailes teātris” valde 2025.gada 29.oktobrī pieņēma valdes lēmumu par teātra strukturālajām izmaiņām, nosakot mākslinieciskās daļas štata darbinieku skaita samazinājumu.
Minēto strukturālo izmaiņu ietvaros tiek likvidētas 3 brīvās aktieru vakances un 4 aktieru amata vietas. Aktieru amata vietu likvidēšana veikta, izvērtējot aktieru nodarbinātību un pieprasījumu pēc viņu profesionālās darbības, saskaņā ar apstiprinātajiem izvērtēšanas kritērijiem, kas garantētu maksimāli vienlīdzīgu un godīgu attieksmi pret visiem. Dailes teātra aktrises Leldes Dreimanes vēstījums sociālajos tīklos, uz kuru atsaucas mediji, satur daļu nekorektu apgalvojumu, norāda teātra valde, tādēļ sniedz papildu skaidrojumu:
Divas Dailes teātra cienījamākās aktrises Olga Dreģe un Lidija Pupure pašas piedāvāja turpināt strādāt teātrī kā ārštata aktrises, Mirdza Martinsone arī patlaban apsver iespēju pāriet ārštatā.
Visas trīs spožās aktrises turpinās spēlēt esošajās izrādēs un turpinās piedalīties aktieru atlasēs.
Vakar, 6. janvārī, Leldei Dreimanei tika piedāvāts pārtraukt darba attiecības pēc savstarpējās vienošanās.
Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem aktieriem, proti, sabalansētu noslodzi proporcionālu saņemtajai pamatalgai, tika izvērtētas visu esošo aktieru noslodzes un aizņemtība.
Apkopojot datus par pēdējām trim sezonām, tika secināts, ka no visiem štata aktieriem Leldei Dreimanei pēdējos trijos gados ir bijusi vismazākā noslodze un dalība jauniestudējumos.
L. Dreimane šajā periodā ir nospēlējusi vidēji 27 izrādes sezonā, turpretim noslogotākie aktieri spēlē pat vairāk nekā 100 izrādes sezonā.
Kopējā aprēķinā, protams, netika iekļauti aktieri, kas strādā pusslodzē vai ir bijuši slimības vai dekrēta atvaļinājumos šajā periodā.
Arī šajā sezonā L.Dreimani neviens no režisoriem nebija izraudzījies dalībai savos jauniestudējumos. Jāmin, ka Dailes teātrī aktierus lomām izvēlas vienīgi un tikai režisori, nevis teātra vadība, attiecīgi direktors nevar ietekmēt aktiera noslodzi.
Aktrises paustais apgalvojums, ka amata vietas likvidēšana ir saistīta ar aktiera kvalifikāciju, nav patiess.
L.Dreimanei tiek piedāvāts pāriet uz ārštata attiecībām, turpinot spēlēt esošajās izrādēs, kuras paliek repertuārā un kurās viņai ir lomas. Tās patlaban ir tikai divas. Šāda situācija jau bija izveidojusies pagājušās sezonas beigās, kad arī aktrise atteicās pieņemt piedāvājumu pāriet ārštatā. Šobrīd aktrisei šis piedāvājums ir atkārtoti izteikts, teātris vēlas vienoties par esošo darba attiecību pārtraukšanu un aktrisei piedāvāt turpināt strādāt kā Dailes ārštata aktrisei.
Tāpat tika sagatavots otrs dokuments – Paziņojums par darba tiesisko attiecību pārtraukšanu saskaņa ar DL 104. panta nosacījumiem. Ar šī dokumenta saturu L.Dreimane tika lūgta iepazīties.
Saņemot šādu paziņojumu, darbiniekam ir jāparakstās par tā saņemšanu, apliecinot, ka ir informēts no darba devēja puses. Ja darbinieks atsakās parakstīties par šāda dokumenta saņemšanu, darba devējs ir tiesīgs pieaicināt lieciniekus, kas ar savu parakstu apliecina, ka šāda saruna ir notikusi un darbinieks ir saņēmis paziņojumu par darba tiesisko attiecību pārtraukšanu nākotnē.
L. Dreimanes apgalvojums, ka J.Žagars ir pieaicinājis divas personas, kas it kā “parakstītos viņas vietā” ir nepatiess. Iepazīstoties ar dokumenta saturu, L.Dreimane parakstījās, ka ir to saņēmusi.
Tāpat teātris vēlas uzsvērt, ka aktrises apgalvojums, ka kā iemesls aktieru štata samazinājumam ir minēti izrāžu izdevumi nav patiesi.
Finanšu dati liecina, ka Dailes repertuāra izrāžu kopējā bilance (ieguldījumi pret ieņēmumiem) ir stabili pozitīva. Pagājušajā gadā esam sasnieguši biļešu tirdzniecības rekordu aptuveni 4,3 miljona eiro ieņēmumus. Abu zāļu piepildījums pēc provizoriskiem aprēķiniem tuvojas 97%. Arī nākamajā gadā pat ar mazāku jauniestudējumu skaitu plānojam noturēt stabilu bilanci.
Pēdējā laika ieguldījumu ziņā vienas no apjomīgākajām izrādēm “Rotkho” un “Orākuls” pelnīs naudu ārzemēs (viesizrādes jau ir iezīmētas diviem gadiem uz priekšu), pagājušās sezonas lieliestudējums, gada labākā izrāde Latvijas teātros “Spēlmaņu nakts” vērtējumā- “Dzen savu arklu pār mirušo kauliem” – ir izpārdota, vairākas pagājušā gada jaunās izrādes jau ir sasniegušas slieksni, kad to ieguldījumi ir atpelnījušies, vecās izrādes, kā piemēram, “Izrāde, kas saiet sviestā”, joprojām nes peļņu. Apgalvojums, ka izrāžu peļņas rādītāji it kā ir iemesls štatu samazinājumam, ir nepatiess.
Attiecībā par Leldes Dreimanes teikto par izrādi “Retrīts”, kur aktrisei ir loma, teātris uzsver, ka izrādē piedalās arī citi aktieri ar lieliskiem aktierdarbiem un būtu pārspīlējums teikt, ka šīs izrādes komerciālie panākumi būtu piedēvējami kādam vienam konkrētam aktierim īpaši.
Visbeidzot, augstāk aprakstītās strukturālās izmaiņas štatos nekādi neietekmē teātra darbu un nevar būt nekādā veidā apdraudējums tā kvalitātei. Tieši otrādi, ekonomējot līdzekļus, iespējams pavērsies iespējas veidot vēl labākus iestudējumus un efektīgāk pārvaldīt teātri.
Virkne mediju jautājuši arī par to, vai teātrī plānojas likvidēt vēl citas štata vietas, patlaban citi samazinājumi nav plānoti, izņemot šujmašīnu mehāniķa štata vietu, jo šo funkciju ir efektīgāk veikt ārpakalpojumā.
Jau septembrī Dailes teātris saņēma norādes no Kultūras ministrija par to, ka valsts dotācija šajā gadā teātrim tiks samazināta par 276 205 eiro, aicinot pašiem rast risinājumus, lai taupītu līdzekļus un ģenerētu vairāk pašu ieņēmumus.
Jānorāda, ka valsts dotācija līdz šim pat nav segusi Dailes teātra atalgojumu fondu. Tā sastāda 3 345 793 eiro, savukārt tikai algu fonds sastāda 4 072 000 pat bez nodokļu maksājumiem.
Arī pārējās izmaksas, piemēram, izrāžu radīšanu, izrādīšanu, ēkas uzturēšanu, komunālos maksājumus, citu nodokļu maksājumus, teātris sedz no pašu ieņēmumiem, kas ir biļešu tirdzniecība un telpu noma. Proporcionāli teātra pašu ieņēmumi pagājušajā gadā sastādīja aptuveni 60% no kopējā teātra budžeta, nākamajā plānoti 65%, kas vismaz pēdējā desmitgadē ir augstākie rādītāji Dailes teātrim.
Saņemot ziņu par dotācijas samazinājumu, tika izstrādāts pasākumu plāns, lai kompensētu iztrūkumu valsts finansējumā. Ir pieņemts lēmums samazināt jauniestudējumu skaitu šajā gadā, tāpat teātris izvērtēja visu nodaļu darbinieku skaitu un katra darbinieka noslodzi un efektivitāti. Tāpat teātris izvērtēja gan lietderību dalībai dažādās organizācijās, gan izvērtēja citas teātra aktivitātes, kas nedod tiešus materiālus ieguvumus. Līdzīgi kā rīkojas daudzas citas valsts iestādes, tostarp Kultūras ministrija, kur arī notiks štatu samazināšana.
Izveicot rūpīgu izvērtējumu, Dailes teātris radis iespējas uz šo gadu samazināt slodzes gan finanšu departamentā, gan administrācijā, gan mākslinieciskajā daļā un atsevišķu departamentu darbu efektivizēt.
Piemēram: Tiks likvidētas, piemēram, 16 apkopēju darba vietas. Izvērtējot teātra iepirkuma par telpu uzkopšanu DT2025/11 rezultātus (iepirkumā piedāvājumus iesniedza 6 kompānijas), secinājām, ka teātrim ir izdevīgāk ņemt ārpakalpojumu uz telpu uzkopšanu, nevis algot 16 apkopēju štatu.
Slēdzot līgumu ar iepirkuma uzvarētāju, ekonomija ir vairāk kā 100 000 eur gadā. Šos ietaupītos līdzekļus teātris plāno izmantot, lai izlīdzinātu tehnisko dienestu darbinieku algas, kas patlaban diemžēl ir zemākas par tādas pašas kvalifikācijas darbinieku algām vispārējā darba tirgū. Mēs pastāvīgi riskējam zaudēt kvalificētus teātra tehniskos profesionāļus. Tas savukārt var ietekmēt izrāžu kvalitāti, ko nedrīkst pieļaut.”
