Aizveda līdz mājai un mēģināja nobučot: mileniāļi diskutē par mūsdienās satraucošu tendenci, kas “vecajos laikos” bija pieņemama 0
Ik dienu gan Latvijā, gan pasaulē mediji un sabiedrība ziņo par pazudušiem cilvēkiem, dažādiem uzbrukumiem un citiem satraucošiem notikumiem. Lai arī dzīvojam salīdzinoši drošā valstī, realitāte atgādina – pārlieka paļaušanās uz nejaušību var maksāt dārgi. Tāpēc piesardzība, īpaši saskarsmē ar svešiniekiem, nekad nevar nākt par sliktu.
Sociālajos medijos izvērtusies diskusija par to, vai mūsdienās vēl ir pieņemami pieņemt svešinieku piedāvājumu aizvest ar auto. Kamēr vieni uzskata, ka tas var būt nevainīgs žests, citi atzīst – laiki mainījušies, un uzticēšanās svešiem cilvēkiem vairs nešķiet droša izvēle.
“Kāds tur brīnums, ka jaunieši un sievietes daudz pazūd!? Ap 22:20 gaidu pieturā tramvaju. Ar auto piebrauc sirms kungs (vecumā ap 55) un prasa: “Meiteni nevajag aizvest? Es pāri tiltam braucu.” Laipni atsaku un pie sevis nodomāju – 32 gadus vecā meitene ir pietiekami liela, lai nekāptu mašīnās pie svešiem onkuļiem…” piedzīvotajā dalās Agnese.
Ļaudis komentāros iesmej par faktu, ka 55 gadus vecs kungs var būt sirms. Taču tie, kas runā par lietu, norāda, ka agrāk šī bija ļoti ierasta prakse – braukt svešā mašīnā, lai nokļūtu sev vēlamajā galamērķī.
Piemēram, Elīna kādreiz pat cerējusi, kaut nu kāds piestātu un piedāvātu aizvest: “Es, visticamāk, būtu iekāpusi, jo ticu cilvēku labestībai, bet pēdējos mēnešos esmu trendā iemācījusies, ka tā nav, un atvērusi savas ļaunās čakras, jo citādi nav iespējams izdzīvot. Tagad nekāptu. Bet esmu 17–20 gadu vecumā to darījusi, kad ģimene dzīvoja tādā vietā, kur bieži nodomāju, cik labi būtu, ja kāds šādi piebrauktu un aizvestu uz Rīgu.”
Arī Inga atceras savu zaļo jaunību – laikus, kad bieži vien naktīs no centra uz Pārdaugavu devās kājām. Reizēm kāds piedāvājis aizvest, un toreiz tas šķitis pavisam normāli – dažkārt viņa arī piekritusi un iekāpusi mašīnā. Tikai vienu reizi situācija kļuvusi divdomīga: šoferis, aizvedis līdz mājām, mēģinājis viņu nobučot. Inga viņu asi atraidījusi, izkāpusi no auto, un vīrietis izdarīto sapratis.
Tagad viņa pati brīnās par savu toreizējo vieglprātību, taču joprojām tic labajam, jo ar viņu nekas slikts nav noticis. Inga atzīst, ka ir izstopojusi pat pusi Latvijas, nereti mašīnā pat aizmiegot. Atskatoties viņa secina – laikam bijusi īsts drosminieks.
Kas sakāms citiem komentētājiem?
“Kāpēc tik aizdomīgi? Pietrūkst vecie labie laiki, kad varēja nejaušus stopētājus paķert.”
“Jaunībā bija vairākas reizes – pēc tusēšanās, ejot mājās, neskaitāmas reizes piebrauca nejauša ne-takša mašīna un prasīja: “Taksi nevajag?” Negribas iedomāties, kas varēja būt kādā no reizēm, kad manāmi iereibis būtu iekāpis naktī svešā auģikā.”
“Protams, labāk nekāpt un ignorēt, bet nu ne katrs šāds pipars ir ar ļaunu nodomu. Iesaku nekāpt nekad un neuzticēties.”
“Es kādreiz stopēju no Smiltenes uz Rīgu pirms 15 gadiem – drosme bija papēžos. Pāris reizes bija, kad bikses trīcēja. Lai tagad kāptu svešā auto savos 30+, nē.”
“Varbūt ‘sirmais kungs’ atcerējās 90. gadus, kad šādi ļoti labi varēja iepazīties!”
“Kādreiz tā bija normāla prakse piedāvāt aizvest. Tagad padomātu, vai piedāvāt, jo tevi var uztvert kā maniaku.”
