Foto: AP/SCANPIX
Foto: AP/SCANPIX
NATO ģenerālsekretārs Jens Stoltenbergs.

Stoltenbergs: Ja Krievija uzvarēs karā Ukrainā, tas padarīs pasauli bīstamāku 26

Ja Krievijas režīma līderis Vladimirs Putins uzvarēs karā Ukrainā, tas padarīs pasauli bīstamāku, otrdien NATO publiskajā forumā norādīja organizācijas ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosaucis 10 politiķus, kuru pieļautās kļūdas būtiski ietekmējušas Latvijas politisko un ekonomisko situāciju 137
Kokteilis
Sievietes spēks un iedvesma: 10 ietekmīgas dāmas līderes, kas veidojušas Latvijas vēsturi 29
TV24
“Divas nozares Latvijā pelna neadekvāti daudz!” Pīlēns par nepareizajiem ekonomikas lēmumiem
Lasīt citas ziņas

Viņa ieskatā, ja Putins uzvarēs karā Ukrainā, tas būs bīstami, jo tas sūtīs signālu, ka autoritāri līderi, izmantojot militāru spēku un pārkāpjot starptautiskās tiesības, var iekarot citas valstis un panākt to, ko vēlas.

“Mēs kļūsim vēl ievainojamāki. Tas ir mūsu drošības interesēs atbalstīt Ukrainu. Tāpēc esmu gandarīts par spēcīgo atbalstu no NATO sabiedrotajiem Ukrainai. Gribu piebilst, ka sabiedrotie iegulda vairāk aizsardzībā. Pirms pāris dienām tika publicēta jaunākie dati. Eiropā un Kanādā aizsardzības izdevumi ir palielinājušies par 8,3%,” sacīja Stoltenbergs, akcentējot, ka alianses dalībvalstīm ir jāturpina atbalstīt Ukrainu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams.

CITI ŠOBRĪD LASA

Taujāts, vai viņam nav bažas, ka karš Ukrainā varētu kļūt par “iesaldētu konfliktu”, NATO ģenerālsekretārs sacīja, ka kari pēc savas dabas ir neparedzami un tie parasti ir ilgāki, nekā gaidīts. Pēc viņa paustā, vienīgā atbilde uz šo situāciju ir turpināt atbalstīt Ukrainu un palielināt šo atbalstu.

Jau rakstīts, ka Turcija piekritusi protokolu par Zviedrijas uzņemšanu NATO nodot parlamentam ratificēšanai, cik ātri vien iespējams. NATO samita priekšvakarā, 10.jūlijā, Stoltenbergs Viļņā tikās ar Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu un Zviedrijas premjerministru Ulfu Kristersonu, cerot vēl pēdējā brīdī pierunāt Ankaru atmest iebildumus pret Zviedrijas uzņemšanu aliansē.

NATO publiskajā forumā Stoltenbergs uzsvēra, ka Zviedrija kļūs par pilntiesīgu alianses dalībvalsti. Viņa ieskatā, tas nāks par labu Zviedrijai, Turcijai, visai aliansei, kā arī Baltijas reģionam. NATO ģenerālsekretārs skaidroja, ka uzdevums aizsargāt Baltijas reģionu līdz ar Zviedrijas pievienošanos aliansei kļūs daudz vieglāks.

“Tas ir svarīgi visai aliansei, bet jo īpaši Baltijas reģionam. Tas ir vēsturisks lēmums, vēsturisks brīdis un vēsturisks samits,” pauda Stoltenbergs.

LETA jau rakstīja, ka šodien un rīt, 12.jūlijā, Viļņā notiek NATO samits. Samits būs nozīmīgs atskaites punkts 2022.gada NATO Madrides samita lēmumu ieviešanā.

Viļņā lems par tālākiem soļiem atturēšanas un aizsardzības stājas stiprināšanā, tostarp alianses austrumu flangā. NATO Viļņas samitā plānots arī apstiprināt jaunos, detalizētos alianses aizsardzības plānus, kā arī lemt par nepieciešamību kāpināt dalībvalstu izdevumus aizsardzībai.

Viena no gaidāmā samita prioritātēm būs NATO ilgtermiņa politisko attiecību ar Ukrainu stiprināšana, kā arī NATO praktiskā atbalsta stiprināšana. NATO dalībvalstu un valdību vadītāji plāno arī pārrunāt Ukrainas ceļu uz dalību NATO. Tāpat samitā tiks pārrunāta NATO līdzīgi domājošo partneru iesaiste globālo drošības risku mazināšanā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.