“Tā ir katastrofa!” Augstskolas rektore satraukta par situāciju, kuru bieži nākas piedzīvot, sākoties jauno studentu uzņemšanas periodam 0

Augstākā izglītība Latvijā ir process, kurā izglītojamo pašatbildība un personīgā motivācija ir izšķiroši svarīga, tomēr, kā TV24 raidījumā “Preses klubs” norādīja Ekonomikas un Kultūras augstskolas rektore Oksana Lentjušenkova, diemžēl daudzos gadījumos šī atbildības sajūta nav pietiekami attīstīta.

Reklāma
Reklāma
7 lietas, ko nedrīkst ņemt mājās, ja esi tās atradis: tās sola biedējošas nelaimes un lāstus 4
RAKSTA REDAKTORS
Ja nopirki “SuperBingo”, tava kredītvēsture jau ir sabojāta… Nevainīga nodarbe, kas patiesībā var izbojāt dzīvi
“Šodien Rīgas 1. slimnīcā man divas krievietes krieviski uzbrēca. Kad tas beigsies?” pacients neapmierināts 101
Lasīt citas ziņas

Viņa uzsvēra, ka izglītības kvalitāte un panākumi ne tikai balstās uz pedagogu ieguldījumu, bet ļoti būtiska ir arī katra studenta spēja pašam izvirzīt mērķus un pieņemt atbildīgus lēmumus par savu nākotni.

“Šeit man gribētos tomēr runāt par to, ka vide ir svarīga, piekrītu, skolotājs piekrītu, liela nozīme un loma izglītības procesā ir skolotājam vai mācībspēkam, augstskolā viennozīmīgi. Bet vēl arī ļoti svarīgā ir spēja uzņemties atbildību. Un šī spēja uzņemties atbildību, jo mēs runājam par augstāko izglītību, ir jābūt pašam studentam, jāuzņemas atbildību par to, ko es vēlos, kur es gribu nokļūt, kāda ir mana stratēģija, manas karjeras veidošana. Un beidzot saprast – tā ir mana atbildība,” viņa skaidroja, uzsverot, ka atbildības trūkums var būt viens no lielākajiem šķēršļiem veiksmīgai izglītībai un personības attīstībai.

CITI ŠOBRĪD LASA

Lentjušenkova norādīja, ka diemžēl šī atbildības uzņemšanās ir ļoti atkarīga no vecāku attieksmes un iejaukšanās, kas nereti padara jauniešus pārāk atkarīgus un nespējīgus pieņemt lēmumus patstāvīgi.

Viņa norāda, ka tā ir katastrofa, ka joprojām ir vecāki, kuri nāk ar saviem bērniem uz augstskolu, iesniegt dokumentus, taču vēlāk aprunājoties ar pašu jaunieti, kļūst skaidrs, ka viņam ir pavisam citas vēlmes.

Rektore dalījās arī ar konkrētu piemēru no savas pieredzes, kad bērns, neskatoties uz izciliem mācību rezultātiem un veiksmīgu iestāšanos Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā, tomēr izvēlējās citu skolu, kas viņam bija tuvāka.

“Un tad viņš sēž un saka – mamma iedomājies, es esmu atteicies no tā, par ko citi sapņo. Un viņš šausmīgi pārdzīvo par to. Es teicu – dēliņ, citi sapņo. Tas nav tavs sapnis,” tā Lentjušenkova

Lielākā kļūda, pēc rektores domām, ir tā, ka vecāki cenšas uzspiest bērniem savus sapņus, nevis ļauj viņiem atrast un īstenot savējos. Viņa uzsvēra, ka tas ir nopietns šķērslis veiksmīgai izglītības videi un personības attīstībai:

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.