“Man beidzot ir pašai savs vīrietis!” Lindas Mūrnieces lauku dzīves ainiņas 0
Uz galda vāzēs stāv lilijas un rozes. Pilns pagalms ar stādāmām hortenzijām un rozēm, kam piemeklēju pareizās vietas. Kāds teica, ka nākamās grāmatas prezentācija jātaisa maijā, kad zied maijpuķītes – manas mīļākās. Tik labi mani cilvēki pazīst no maniem rakstiem un tekstiem. Ne mirkli nešaubos, ka daru svētīgu darbu, daloties ar daudzām lietām un emocijām. Jo tās sasaucas ar normālu cilvēku lietām un emocijām un bagātina ikdienu, liek sajusties savstarpēji saprastiem un pieņemtiem.
Nepatīk lietot vārdus “nenormālie”, bet īsti nevaru atrast pieklājīgāku apzīmējumu tiem, kam joprojām ir nepārvarama vēlme līst manos sociālajos tīklos ar saviem komentāriem pie jebkā. Pat pie manas bildes ar bērniem kāda pamanījās ierakstīt: “Žēl, ka tik skaista sieviete daudzus iedzinusi nāvē”.
Nu, nopietni, kundzīt?! Varbūt pie daktera laiks nevis feisbukā izteikties. Kādus cilvēkus? Kur iedzinusi? Un pa kuru laiku?
Būtu sociālajos tīklos kāds pamattests jāiziet tiem, kas nespēj savu naidu, stulbumu vai ļaunumu valdīt, lai pieeja būtu liegta un pasargāti pārējie.
Aizņemta ar darbiem, pasākumiem, galu galā ar sevi, kādu mirkli nebiju bloķējusi stulbeņus pie ieraksta par manu jauno tetvovējumu. Un tad es tur atklāju visādus brīnumus.
Ar vienu sievieti virtuāli padiskutējām par tēmu “kāda velna pēc dedzināt savu ādu?” (tas jau nekas, ka to nededzina 😊)) Un par to “kāda velna pēc viņai jākomentē svešu cilvēku lietas”, ko ierakstīju es viņai atbildē. Beigās mēs virtuāli sadraudzējāmies un viņa sāka aizstāvēt mani pret vīrieškārtas izstrādājumiem, ar kuriem šāds iznākums kā diskusija ar skaistu finālu nebūtu iespējams.
Kāds Gints publiskā komentārā apjautājās: “Kas var būt drausmīgāks par notetovētu sieveti?” Uz ko saņēma kaudzi notetovētu un nenotetovētu sieviešu atbildes, ka tāds vīrieškārtas izstrādājums kā viņš.
Pats uzprasījās. Pat es nebūtu atstājusi šo diskusiju neizdzēstu, ja viņš nesāktu tai veltīt visu savu laiku, komentējot visu manu feisbuka draugu ierakstus par šo tēmu. Tā apliecinot, ka daudz sasniegumu, izņemot komentēšanu citu cilvēku dzīves, viņam nav gan.
Bet visu šo palielo murgu izglāba kāds man svešs profils “Metināšanas darbnīca” Saldū, kas atvainojās Ginta vietā: “Visu vīriešu vārdā mēs atvainojamies par šo indvīdu! Tetovētas sievietes ir bomba!” Nu, re, bija vērts kādu dienu paturēt publisku tā Ginta tekstu, lai saņemtu šo jauko komentāru.
Tad atkal parādījās kāda kundzīte: “Vai kāds aizdomājies ka neviena karaļnama vai citu augstdzimušu ģimeņu pārstāvji netetovējas, tāpat valdības utt?” Kļūdas nav manējās.
Kundzīt! Kāds karaļnams?! Un cik no tā jūs esat sastapusi? Tāpat kā no valdībām, kuru sastāvā esmu bijusi jau ar visiem saviem tetovējumiem?! Nu, kur jums jālien un kāpēc tas jādara? Tak neko netetovējiet un lieciet mierā tos, kas tetovē!
Bet – paldies par ierosmi rasktam! Būtu tikai pozitīvas ziņas šonedēļ, ja ne šī kompānija – savstarpēji nesaistītā, bet diezgan nejaukā.
Kādi man citi jaunumi? Man beidzot ir pašai savs vīrietis. Mans draugs un grāmatu autors Helmuts Bēķis tādu uzdāvināja manas grāmatas atklāšanas svētkos. Diezgan labi veidots, neizsakās ne ar, ne bez iemesla, pozē medijiem un nebaidās no publicitātes, piecieš mani bez ierunām. Pasaka, ne vīrietis 😊)
