Pēteris Jurčenko: “Cilvēks nav vainīgs, ka viņam ir resni pirksti, ka viņš neredz vai nedzird. Digitālais rīks ir slikti uzbūvēts.”
Pēteris Jurčenko: “Cilvēks nav vainīgs, ka viņam ir resni pirksti, ka viņš neredz vai nedzird. Digitālais rīks ir slikti uzbūvēts.”
Foto: Timurs Subhankulovs

Tehnoloģijām jāpalīdz, nevis jātraucē. Skaidrojam, kas ir digitālās vides piekļūstamība 1

“Digitālās vides piekļūstamība ir pieeja, process, domāšanas veids, kā padarīt digitālu rīku pieejamu maksimāli lielam cilvēku skaitam, neskatoties uz jebkādiem cilvēka ierobežojošiem faktoriem.

Ukraina esot sagādājusi pārsteigumu krieviem. Kas tas varētu būt?
“Es neticu tādiem negadījumiem…” Slaidiņš par to, vai ugunsgrēks bezpilotu lidaparātu ražotnē bija negadījums vai sabotāža 53
VIDEO. Sīriešu meitene, kas pašaizliedzīgi sargāja sava mazā brāļa galvu zem gruvešiem, tikusi izglābta 21
Lasīt citas ziņas

Šī nozare Latvijā vēl ir ļoti jauna,” norāda digitālās vides piekļūstamības eksperts Pēteris Jurčenko.

Ar digitālo vidi jāsaprot viss, kas redzams ekrānā, piemēram, lietotne viedtālrunī vai mājaslapa.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Kad skaties uz mājaslapu un tev liekas, ka tās struktūra nav sakārtota, saturs nav saprotams, burti ir pārāk mazi, – tā arī ir digitālās vides piekļūstamība.

Tāpat ļoti svarīgas ir arī tehniskās lietas – attēlu paraksti, video subtitri.

Agrāk cilvēki vispār neaizdomājās par subtitru nepieciešamību, bet nedzirdīgajiem tā ir vienīgā iespēja izprast saturu.”

Tāpat nedrīkst aizmirst arī par daļēji digitālu vidi, kas ir, piemēram, pašapkalpošanās kase lielveikalos, digitāls šķirošanas konteiners vai pakomāts, kas aizstāj pasta pakalpojumus.

Tehnoloģijām jāpalīdz, nevis jātraucē

P. Jurčenko ir pārliecināts, ka seniors vai nedzirdīgais nav vainīgs pie tā, ka digitālais rīks izveidots neveiksmīgi.

“Cilvēks var būt vecs un viņam var būt grūti izlasīt mazus burtus, tātad mājaslapas u. c. digitālie produkti ir jāveido tā, lai to varētu lietot ikviens, lai tajā varētu orientēties ikviens.

Parasti cilvēki saka – man ir resni pirksti. Tai nevajadzētu būt problēmai. Cilvēks nav vainīgs, ka viņam ir resni pirksti, ka viņš neredz vai nedzird. Tā nav viņa problēma, ka digitālais rīks ir slikti uzbūvēts.”

Viņš arī norāda, ka aktīvi jāseko līdzi, lai pēc depozīta sistēmas ieviešanas ar inovatīvajiem šķirošanas konteineriem spētu mijiedarboties cilvēki ar redzes traucējumiem, cilvēki, kuri atrodas ratiņkrēslos. Šādos gadījumos digitālās vides piekļūstamība saplūst ar fizisko piekļūstamību.

Runājot par invaliditāti, digitālās vides izstrādātājiem jāspēj pielāgoties trīs dažādu veidu cilvēka kustību ierobežojošiem stāvokļiem.

P. Jurčenko norāda, ka pirmā ir pastāvīgā invaliditāte, kuru nav iespējams mainīt. Otrā ir pārejošā invaliditāte, kad, piemēram, slēpojot salauztas abas rokas un nav iespējams lietot datorpeli.

Savukārt trešā ir apstākļu radīta, kad rokās ir bērns un viena roka ir aizņemta, atņemot iespēju darboties ar abām rokām, tāpat rodas kustību traucējumi, uzmanības trūkums u. c. ierobežojumi.

Visos šajos gadījumos kļūst aktuāla digitālās vides pieejamība. “Cilvēki Eiropā kļūst vecāki, parādās jaunas vajadzības, un tehnoloģijām ir jāpalīdz, nevis jātraucē,” stāsta eksperts.

 

Valsts sektorā situācija bēdīga

Kāda situācija, viņaprāt, ar digitālās vides piekļūstamību ir valsts iestādēm un privātajiem uzņēmumiem?

“Tie uzņēmumi, kuri atrodas starptautiskās konkurences tirgū, saprot digitālās vides nozīmi – ja nebūsi digitāli piekļūstams, zaudēsi klientus. Viņu pakalpojumi kļūst vieglāk pieejami, ērtāki, vieglāk saprotami.

E-komercijas uzņēmumiem no tā ir atkarīgi pārdošanas apjomi. Diemžēl ar valsts sektoru ir bēdīgi – pietrūkst izpratnes starp trim darbinieku grupām – dizaineriem, satura veidotājiem un tiem, kas pieņem lēmumus.

Dizainam jābūt funkcionālam, saturam jābūt strukturētam un vienkāršām – bez svešvārdiem un iespējami īsiem teikumiem, nedrīkst aizmirst par attēlu parakstiem. Savukārt vadībai tajā jāsaredz vērtība,” teic P. Jurčenko.

Par laimi, 23. septembrī attiecībā uz visām publiskā sektora struktūru tīmekļvietnēm būs piemērojama 2016. gadā pieņemtā ES direktīva par publiskā sektora tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību.

Tas attieksies arī uz visām valsts iestāžu mājaslapām, kurām līdz šim datumam jākļūst digitāli piekļūstamām.

Kā lasāms Ministru kabineta mājaslapā, šobrīd notiek aktīvs darbs ērti lietojamu valsts iestāžu mājaslapu izstrādē, kā arī jau šajā pavasarī būs izveidota vienota tīmekļvietņu platforma ar vienu satura pārvaldības sistēmu 12 iestāžu tīmekļvietnēm.

Savukārt 2021. gada sākumā jau kopumā 60 valsts pārvaldes iestādes būšot ieguvušas modernas, drošās, piekļūstamas un lietojamības pamatprincipiem atbilstošas mājaslapas.

“Nezinu, vai visas iestādes pagūs pielāgoties. Droši vien nepaspēs, bet zinu, ka darbs pie tā notiek. Kāpēc nepaspēs? Nepaspēs, jo jāsalabo pārāk liels apjoms, šajā darbā iesaistīti pārāk daudz cilvēku,” pārliecināts digitālās vides piekļūstamības eksperts.

Viņaprāt, ir jānotiek domāšanas maiņai, jo šīs izmaiņas iniciējusi Eiropa, nevis to nepieciešamību sapratuši paši ierēdņi.

“Es neticu, ka valsts iestādes mainītos tieši šobrīd, ja nebūtu šis 23. septembris, taču es ticu, ka tas notiktu – tikai vēlāk.

Tas ir kā pateikt, ka vienā noteiktā datumā visām ielām jābūt ar uzbrauktuvēm. Tas nekad nenotiks, bet kāds jau uzbūvēs.”

Viņš arī sacīja, ka jaunu mājaslapu vienmēr lētāk ir uzbūvēt digitāli piekļūstamu, nevis to pēcāk labot, tāpēc viņš iesaka ikvienam padomāt par invalīdiem, par senioriem u. c., kuriem var rasties problēmas ar satura patērēšanu.

Tāpat vienmēr var rasties juridiskas sekas, jo daudzi piekļūstamības problēmas var traktēt kā diskrimināciju, kas uzņēmumiem var radīt tiesvedību riskus.

Viņš gan uzsver, ka bieži vien digitālā vide nav izveidota veiksmīgi nevis aiz ļauna prāta, bet tāpēc, ka atbildīgie par to vienkārši nav aizdomājušies.

“Ir labs stāsts par kādu arhitektu, kurš izdomāja tualetes durvis mājā izveidot šaurākas nekā parasti – estētikas dēļ. Ja estētika kļūst svarīgāka par ugunsdrošību, par piekļūstamību, tad nav jābrīnās, ka rodas piekļūstamības problēmas.”

Aizmirstās funkcijas

Veiksmīgi piekļūstamības risinājumi bijuši jau 90. gados – gan “Windows”, gan “Macintosh” datoros.

Vēlāk šie risinājumi veiksmīgi lietoti arī mājaslapās un telefonos.

Masveidā Eiropā par to sākuši domāt šā gadsimta sākumā, norāda eksperts.

Labākie piemēri meklējami Somijā, Norvēģijā, Šveicē, arī Austrijā. Starp veiksmīgajiem piemēriem viņmš min “SmartID” risinājumu, arī “Facebook”, “WhatsApp”, “YouTube”, lidsabiedrību “Virgin Atlantic”. Savukārt pie neveiksmīgiem piemēriem viņš pieskaita portālu “Latvija.lv”, kam ir problēmas ar satura struktūru.

Kopā ar kolēģiem viņš nav padziļināti pētījis Elektronisko deklarēšanās sistēmu (EDS), taču pēc paša pieredzes secinājis, ka kopš pirmsākumiem sistēma piedzīvojusi daudz uzlabojumu.

Pie negatīvajiem piemēriem viņš min arī bankomātus. Vai zinājāt, ka bankomātos var iespraust austiņas? Izrādās, ka var. Šī funkcija domāta vājdzirdīgajiem.

P. Jurčenko norāda, ka diemžēl bieži vien šī funkcija nedarbojas: “Tā ir vēl viena bieži sastopama problēma – risinājuma īpašnieki nerūpējas par ieviestajiem jauninājumiem.

SAISTĪTIE RAKSTI

Cits piemērs – neilgi pēc tam, kad amatā stājās mūsu jaunā valdība, visās ministriju mājaslapās kontaktinformācijā tika nomainīti ministru vārdi, ieliktas bildes.

Ja esat pamanījuši, ministriju mājaslapās ir tāda sadaļa “Viegli lasīt”. Diemžēl šajā sadaļā ar informācijas atjaunināšanu toreiz ministrijām nesekmējās. Droši vien viņi par tādu sadaļu vienkārši aizmirsa.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Ukraina esot sagādājusi pārsteigumu krieviem. Kas tas varētu būt?
“Es neticu tādiem negadījumiem…” Slaidiņš par to, vai ugunsgrēks bezpilotu lidaparātu ražotnē bija negadījums vai sabotāža 53
VIDEO. Sīriešu meitene, kas pašaizliedzīgi sargāja sava mazā brāļa galvu zem gruvešiem, tikusi izglābta 21
Vai Krievijas pensionāri sabiedriskajā transportā Rīgā joprojām tiek pārvadāti par velti? 22
Dzīvokļu īpašniekiem jāpasūta padziļinātā tehniskā apsekošana visām mājām, kas celtas pirms 50 un vairāk gadiem
Lasīt citas ziņas
No “Rail Baltica” īstenošanai piešķirtās naudas izlietoti jau 42%. Kas ir paveikts?
VIDEO. Vairāk nekā 750 000 iedzīvotāju visā Francijā protestē pret pensiju reformu
Uzbrukuma mēģinājums Vuhledarā beidzies ar smagu “pērienu” – likvidēts Krievijas komandieris ar visu štābu
Izmeklētāji: Ir “stingras norādes”, ka Putins apstiprināja raķetes piegādi, ar kuru tika notriekta Malaizijas lidmašīna
1923. gada 8. februāris avīzēs. Par kuģu reģistrēšanu un Latvijas flagas ­patentes izdošanu
23:20
Pārsona vizītes pievienotā vērtība. Latvijā vizītē ieradies Starptautiskās paralimpiskās komitejas prezidents
22:12
Uzbrukuma mēģinājums Vuhledarā beidzies ar smagu “pērienu” – likvidēts Krievijas komandieris ar visu štābu
21:32
Live TEKSTA TIEŠRAIDE. Britu tanki Ukrainā tiks izvietoti jau nākammēnes, sola britu premjers
FOTO. Ar alpīnistu palīdzību Siguldā nojaukts 80 metrus augsts tornis – augstākais demontētais objekts beidzamajos gados Latvijā
VIDEO. Sīriešu meitene, kas pašaizliedzīgi sargāja sava mazā brāļa galvu zem gruvešiem, tikusi izglābta 21
“Es neticu tādiem negadījumiem…” Slaidiņš par to, vai ugunsgrēks bezpilotu lidaparātu ražotnē bija negadījums vai sabotāža 53
Pēc 31 gada dienestā izdienas pensijā nolēmis doties VUGD priekšnieks Āboliņš 12
Jaunzeme atklāj, kāpēc nepieņēma darbu, kuru viņai piedāvāja, bet atgriezās VID ģenerāldirektores amatā
“Nacionāļi saudzē savu ietekmīgo biedru,” neizsakās par Helmaņa tikšanos ar ES sankcijām pakļauto krievu oligarhu Avenu
“Mūs jau sadzird Ramšteinā!” Egila Līcīša sauna ar Aizsardzības ministri Ināru Mūrnieci
Nepietiekamā finansējuma dēļ onkoloģijas pacienti var nesaņemt adekvātu pretvēža terapiju
Nav zināms, vai ugunsgrēks dronu ražotnē ietekmēs piegādes Latvijas armijai, bet darbs ir atsākts
VIDEO. 10 lietas ikkatra mājās, kas var izraisīt ilgstošas veselības problēmas un dažāda rakstura saslimšanas 17
Kerli Vares: Spēja pielāgoties ietekmēs tālāko attīstību. “Euribor” celšana ir zāles pret augsto inflāciju
Dzīvokļu īpašniekiem jāpasūta padziļinātā tehniskā apsekošana visām mājām, kas celtas pirms 50 un vairāk gadiem
Policistam par 200 eiro kukuļa izspiešanu no šofera piespriež 4,5 gadu cietumsodu
VIDEO. Sirsnīgs stāsts – no automašīnu riepu diskiem lietuviešu brīvprātīgie ražo krāsniņas ukraiņiem
VIDEO. Iesprostots zem zemestrīces gruvešiem, zēns ieraksta sirdi plosošu ziņu 1
VIDEO. “Esam kļuvuši par vilku izšaušanas lielvalsti, tas ir kauns!” Dzīvnieku aizstāvji cenšas panākt medību kvotu samazināšanu
“Ēdiens vīrietim uz 3 dienām? Un tas ir viss? ” Fotogrāfa Aleksandra Sokolova ēdienkarte daudziem rada patiesu izbrīnu
VIDEO. “Man vairāk patīk tas temperaments!” Estrādes zvaigzne Žoržs Siksna atklāj, kāpēc ir precējies ar krievu tautības sievieti
VIDEO. “Alus vēderiņi, neglīti džemperi – ne skata, ne stājas!” Sabiedrības dāma Elita Drāke skarbi izsakās par pašmāju vīriešiem 113
Aizsardzības ministrija pārdomā un no jauna paziņo, kurus jauniešus iesauks valsts aizsardzības dienestā 4
VIDEO. NBS majoram Slaidiņam rokaspulkstenis vienmēr rāda nepareizu laiku, un tā nav nejaušība 12
pareizi sagatavot augsni dārzeņu audzēšanai? Iesaka agronome
Februāra mēnesis būs izšķirošs: uzbrukuma smailē varētu atrasties Krievijas armijas elites vienības