Iepriekšējās tiesas sēdēs tika vērtēts arī tiesu eksperta Oskara Irbīša atzinums, kas pamatots gan uz tuvumā esošo namu videonovērošanas kameru ierakstiem, gan citiem apstākļiem. Atzinumā teikts, ka trolejbuss virzījies ar ātrumu apmēram 50 km/h. Līdz gājēju pārejai, kad pa to sāka iet cilvēki, bija aptuveni 80 metri, kas nozīmē, ka, ekstrēmi bremzējot, varēja apstāties apmēram pēc 30 metriem, mierīgi bremzējot – līdz gājēju pārejai. Redzamībai nekas nav traucējis. Tātad, no tehniskā viedokļa raugoties, neesot ne mazāko šaubu, ka bijušas visas iespējas sadursmi novērst. Nav nosakāms, kad trolejbusa vadītāja sākusi reaģēt uz brauktuves notiekošo. 6
Pat tad, ja pieņem, ka cilvēki gājuši pie sarkanās gaismas, tāpat sadursmē vainīgs trolejbuss – jo ceļu satiksmes noteikumi neatļauj braukt virsū gājējiem, kas neatļauti šķērso brauktuvi.
Video ierakstā luksofors nav redzams. Arī citādi nav bijis iespējams noteikt, kādas gaismas notikuma brīdī degušas. Luksofors ar citiem luksoforiem nav bijis sinhronizēts. Netiešas pazīmes – pretējās puses auto apstājušies, cilvēki sākuši iet pāri brauktuvei – rāda, ka trolejbuss braucis pāri gājēju pārejai pie sarkanās gaismas.
“Rīgas satiksme”: atbildība jāuzņemas trolejbusa vadītājai
“Rīgas satiksmes” preses sekretārs Viktors Zaķis: “Mēs paļaujamies uz tiesu. Pēc traģēdijas mūsu speciālisti pārbaudīja luksoforus un secināja, ka tie ir sinhronizēti ar tuvumā esošajiem un trolejbuss braucis pie zaļās gaismas. Kā saprotu, ir savākti citi pierādījumi, tāpēc uz to vairs nepastāvam. Arī attiecībā uz apdrošināšanas atlīdzību mēs paļaujamies uz tiesu, jo tāpēc jau mēs arī apdrošināmies. Cietušajam gan piedāvājām kompensēt bēru izdevumus, taču viņš attiecās, jo neesot pretenziju pret “Rīgas satiksmi”. Savā uzņēmumā mēs darām visu iespējamo, lai šādas traģēdijas neatkārtotos. Par pēdējiem pieciem gadiem varu atcerēties divus gadījumus, kad mūsu vadītāju dēļ gājuši bojā cilvēki. “Rīgas satiksme” izglīto savus darbiniekus un ievēro darba likumdošanu. Visiem pateikts, un visi zina, ka slims, noguris vai nevarīgs pie stūres nedrīkst sēdēt. Bez jebkādām problēmām jebkurā laikā braucot vadītājs var piezvanīt un paziņot, ka viņam ir problēmas, un viņš tiks nomainīts, kaut vai tikai jutīsies noguris. Dzīvē tā arī notiek, jo drošība stāv pāri visam. Un arī konkrētajā gadījumā atbildība jāuzņemas trolejbusa vadītājai.”
Prasa gandrīz 5 miljonus
Tātad krimināllietas iztiesāšana turpinās, bet civilprasības gaita par kompensāciju ir daudz komplicētāka. A. Priede jau 2014. gadā vērsās pie AAS “Gjensidige Baltic”, kur bija apdrošināts trolejbuss, lai tiktu izmaksāti 5 miljoni eiro kā nemantiskais kaitējums (šādu augstāko likmi paredzēja Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) likums), kā arī 912 eiro kā bēru izdevumus. Savukārt “Gjensidige” nolēma vadīties pēc Ministru kabineta noteikumiem, kuri par sāpēm un garīgām ciešanām nāves dēļ paredzēja 150 eiro par cilvēku. Piedevām apdrošinātāji izmaksāja 2367 eiro kā mantisko kaitējumu.
Šādas summas A. Priede ar advokātu uzskatīja par neadekvāti zemām. Turklāt Satversmes tiesa 2014. gada 29. decembrī atzinusi šos MK noteikumus kā spēkā neesošus kopš to pieņemšanas, jo tie neatbilst likumam un Eiropas Savienības direktīvām. Tiesa, 2014. gada 17. jūnijā tika pieņemti jauni MK noteikumi par šo jomu, kas nosaka apdrošināšanas atlīdzību par sāpēm un garīgajām ciešanām apgādnieka, apgādājamā vai laulātā nāves dēļ 30 minimālo mēnešalgu apmērā (patlaban atlīdzības summa tad būtu 11 100 eiro; 2014. gadā – 9600 eiro). Traģēdija notika laikā, kad vecie MK noteikumi bija zaudējuši spēku, bet jaunie nebija pieņemti, līdz ar to, kā uzsver advokāts Aldis Blumbergs, jāvadās tikai pēc OCTA likuma 15. panta, kas nosaka apdrošinātāja atbildības limita griestus nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai līdz pieciem miljoniem eiro. Advokāts uzskata, ka ciešanas par zaudētu sievu un meitu nevar novērtēt zemāk par šo summu.
“Protams, par summu var diskutēt, bet 150 eiro ir vienkārši nožēlojama un ciniska summa, turklāt pamatota ar spēkā neesošiem noteikumiem. Eiropas direktīvas tiek vērstas uz to, lai visā Eiropas Savienībā būtu līdzīga prakse. Zinu, ka līdzīgās situācijās citās Eiropas valstīs summas ir ievērojamas, piemēram, 2014. gadā Itālijā kompensācija bija 1 752 903 eiro, 2012. gadā Somijā – 782 696 eiro,” saka advokāts.
Apgabaltiesā tika uzturēta prasība par 4 999 700 eiro kompensāciju, kas ir pieci miljoni mīnus 300 eiro, ko Ansis Priede jau saņēma. Nemateriālie zaudējumi (apbedīšana) netika atņemti, jo tiem ir cits limits OCTA likumā.
Bet, ja reiz MK noteikumi nosaka kompensāciju 30 minimālo mēnešalgu apmērā, kādos gadījumos darbojas OCTA likuma 15. pants par summu līdz pieciem miljoniem? A. Blumbergs: “Par to, kādi ir šie gadījumi un kas ir ar augstāku juridisku spēku – Ministru kabineta noteikumi vai likums – šobrīd arī ir strīds tiesā.”
Kā tiesa pamato 100 000 eiro
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese Z. Studente savu lēmumu, kāpēc būtu izmaksājami 100 000 eiro, pamatoja ar ES direktīvām, izmaiņām dažādos normatīvos aktos, Satversmes tiesas atzinumiem un juridisku interpretāciju. Tiesa ņēma vērā, ka OCTA likumā nav noteikti konkrēti kritēriji nemantiskā kaitējuma atlīdzības apmēra noteikšanai un ka atbilstoši Civillikumam jāvadās pēc taisnības apziņas un vispārīgiem tiesību principiem, un atlīdzinājumam jābūt tādam, kas kalpotu kā samierināšanas līdzeklis par saņemto pāridarījumu. “Morālais kaitējums ir subjektīvs jēdziens, tās ir personas ciešanas, sāpes, pārdzīvojumi, ko nav iespējams tieši novērtēt. Pārciestā sekas nav iespējams aizstāt arī ar naudu, taču, sniedzot cietušajai personai atbilstīgu atlīdzinājumu naudas izteiksmē, ir iespējams sniegt zināmu gandarījumu un tādējādi mazināt cietušā sāpes,” teikts spriedumā.
Tiesnese atsaucas arī uz Augstākās tiesas Senātu, minot, ka atskaites punkts morālā kaitējuma atlīdzības noteikšanai ir nevis prasītāja pieprasītā summa, bet gan kaitējuma raksturs, tā nodarīšanas apstākļi un citi būtiski apstākļi. Tāpat tiesa norāda, ka ciešanas bērna un laulātā zaudējuma gadījumā ir milzīgs un nepārejošs morāls satricinājums, kas nav novērtējams naudas izteiksmē, taču, nosakot atlīdzinājumu, tam jābūt tādam, kas prasītājam ļautu izjust, ka viņa ciešanas sakarā ar bērna un sievas zaudējumu ir novērtētas un tas nav darīts formāli. Tiesa arī atzīst, ka atlīdzinājums nosakāms lielākā apmērā, nekā tas noteikts šobrīd spēkā esošajos valdības noteikumos, jo OCTA likuma 15. panta pirmās daļas noteikumi ļauj izdarīt secinājumu, ka likumdevējs, nosakot maksimālo summu, kādā ir izmaksājama apdrošināšanas atlīdzība apgādājamā nāves gadījumā, ir vērtējis šā aizskāruma nozīmīgumu un smagumu.
Apdrošinātājs: izpratne “klibo”
Gan pēc pirmā tiesas sprieduma, gan 22. novembra sprieduma, kurā nolemts piedzīt no apdrošinātāja 100 000 eiro kā morālā kaitējuma atlīdzību A. Priedem, “Gjensidige” izplatīja paziņojumu, kurā uzsver, ka uzņēmums vadās pēc valstī spēkā esošiem likumiem un Ministru kabineta noteikumiem un “ka izpratne par apdrošināšanas būtību un apdrošinātāju saistībām Latvijā klibo”. ADB “Gjensidige” Latvijas filiāles vadītāja Ināra Meija raksta: “Šobrīd Latvijā apdrošināšanas atlīdzības izmaksa uz līguma pamata tiek sajaukta ar kaitējuma kompensāciju civiltiesībās, kas ir jānodrošina kaitējuma nodarītajam, nevis apdrošinātājam. Apdrošinātājs nav kaitējumu nodarījusī persona un neatbild par deliktu [pārkāpumu], bet gan uzņemas saistības saskaņā ar līgumu.” Iepazīstoties ar pilnu tiesas spriedumu, apdrošinātājs izvērtēšot tālāko rīcību.
Tāpat “Gjensidige” pārstāve piemin, ka iestājušies par Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) iniciētajiem grozījumiem OCTA apdrošināšanas likumā. Šie grozījumi gan neskar jautājumu par kompensācijas lielumu par nāves gadījumiem ceļu satiksmes negadījumā. LTAB apstiprina, ka pirms gada ierosinājusi grozījumus. Patlaban tie tikuši līdz valdībai, esot plānots, ka nākamā gada sākumā tie nokļūs Saeimā. Jau iepriekš LTAB ziņoja, ka grozījumos paredzēts atvieglot ceļu satiksmes negadījumos cietušo personu tiesības ātrāk saņemt apdrošināšanas atlīdzību (piemēram, lai ātrāk var apmaksāt ārstēšanos, negaidot, kamēr noskaidros negadījumā vainīgo). Tāpat LTAB rosina noteikt, ka personai, kura negadījuma brīdī ir nepilngadīga vai mācās vispārējās, profesionālās vai augstākās izglītības iestādē un kurai nav apgūta profesija, tiek segta mācību maksa par profesionālās izglītības apguvi, tai skaitā, ārzemēs. Tāpat birojs iesaka arī noteikt, ka tiek segti nesaņemtie ienākumi personai, kas kopj negadījumā cietušu bērnu.
“Gribu, lai cilvēki aizdomātos!”
