Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis.
Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis.
Publicitātes foto

Juris Gaiķis: Tikai pasūtītājs var atjaunot “zaudēto uzticamību” 0

Juris Gaiķis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Veselam
11 drošas pazīmes, ka ar jūsu veselību viss ir kārtībā
VIDEO. “Kaut ko tādu dzīvē nebiju redzējusi!” Kristīne netālu no Valmieras vakarā sastapusies ar veselu “zoodārzu” 8
VIDEO. “Vai nu runājiet latviešu valodā, vai es nesaprotu!” Stingrs autobusa šoferis izpelnās pretrunīgu reakciju, atsakoties apkalpot sievieti ar bērnu
Lasīt citas ziņas

Līdz šim uzņēmumiem, kuru darbībās Konkurences padome konstatēja aizliegtu vienošanos jeb karteļa pazīmes, papildus naudas sodam tika piemērots arī gadu ilgs liegums piedalīties publiskajos iepirkumos.

Taču vienlaikus pasūtītājs jeb iepirkumu rīkotājs var vērtēt uzņēmuma īstenotos tehniskos, organizatoriskos un personālvadības pasākumus, lai lemtu par uzņēmuma zaudētās “uzticamības atjaunošanu” un tādējādi, neskatoties uz liegumu, tomēr ļautu uzņēmumam piedalīties iepirkumos. “Uzticamības atjaunošana” īpaši aktu­āla varētu kļūt nākamgad, kad spēkā stāsies grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas noteic, ka uzņēmumiem par iesaisti kartelī tiek piemērots nevis gadu, bet trīs gadu ilgs liegums piedalīties publiskajos iepirkumos.

CITI ŠOBRĪD LASA

Papildus pasūtītāja vērtējumam par uzņēmuma zaudētās “uzticamības atjaunošanu” Konkurences padome ir tiesīga pēc uzņēmuma vai pasūtītāja lūguma sniegt savu neatkarīgo viedokli jeb atzinumu par uzņēmuma īstenotajām aktivitātēm uzticamības atjaunošanai. To pasūtītāji kopsakarā ar citu tiem pieejamu informāciju var ņemt un var arī neņemt vērā, lemjot par attiecīgā pretendenta dalību publiskajā iepirkumā.

Pasūtītāja iespēja lemt, vai uzņēmums ir pietiekami labojies un atjaunojis zaudēto uzticamību, ir noteikta Publisko iepirkumu likuma (PIL) 43. pantā un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma (SPSIL) 49. pantā. Savukārt Konkurences padome, lai novērtētu aizliegtā vienošanās iesaistītā uzņēmuma veiktos pasākumus līdzīgu pārkāpumu novēršanai nākotnē, var sniegt pozitīvu vai negatīvu atzinumu par veiktajiem pasākumiem uzticamības atjaunošanai.

Lai saņemtu Konkurences padomes pozitīvu atzinumu par īstenotajām aktivitātēm līdzīgu pārkāpumu novēršanai nākotnē, sodītajam uzņēmumam būtu jāīsteno vairākas darbības. Pirmkārt, jāsadarbojas ar Konkurences padomi izmeklēšanas laikā un pēc lēmuma pieņemšanas. Otrkārt, jāiemaksā valsts budžetā Konkurences padomes piemērotais naudas sods. Treškārt, jāizstrādā korporatīvā konkurences tiesību ievērošanas programma, tās vadlīnijas un jāieceļ atbildīgā persona par šīs programmas ieviešanu un regulāru aktualizēšanu. Ceturtkārt, jāievieš uzņēmumā prakse, ka darbinieki tiek izglītoti par konkurences tiesībām un to ievērošanu; jāizglīto pirmām kārtām tie, kas potenciāli varētu būt iesaistīti iespējamos karteļu pārkāpumos. Visbeidzot, piektkārt, jāatlīdzina pārkāpuma dēļ radītie zaudējumi, ja cietušais to ir lūdzis kompensēt.

Konkurences padome var vērtēt un sniegt viedokli par uzņēmuma īstenotajām aktivitātēm “uzticamības atjaunošanai” arī gadījumos, kad visi augstāk minētie kritēriji nav īstenoti vienlaikus un nekavējoties. Uzņēmuma rīcība tiek vērtēta kopsakarā. Neskatoties uz Konkurences padomes atzinumu par uzņēmuma īstenotajām aktivitātēm, ja iepirkuma rīkotājs uzskata, ka veiktie pasākumi nav pietiekami, lai atjaunotu uzticamību, tas var lemt par pretendenta izslēgšanu no tālākas dalības iepirkuma procedūrā.

Reklāma
Reklāma

No 2023. gada 1. janvāra spēkā stāsies grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas noteic, ka uzņēmumiem liegums piedalīties iepirkumos līdzšinējā gada vietā tiks noteikts uz trim gadiem. Vienlaikus pasūtītāji varēs lemt par pārkāpumā iesaistītā uzņēmuma dalību iepirkumos, neskatoties uz noteikto liegumu, ja uzņēmums būs veicis nepieciešamās darbības “uzticamības atjaunošanai”.

Tāpat Publiskā iepirkuma likuma grozījumi paredz, ka no nākamā gada būs spēkā jauns izslēgšanas kritērijs, pēc kura pasūtītāji varēs liegt uzņēmuma dalību iepirkumā. Proti, pasūtītāji varēs pretendentus izslēgt no iepirkuma ne tikai gadījumos, kad būs kļuvis nepārsūdzams Konkurences padomes lēmums par aizliegtu vienošanos, bet arī gadījumos, kad pats pasūtītājs konkrētā iepirkuma pieteikumā vai piedāvājumā konstatēs norādes, kas var liecināt par pretendentu aizliegtu vienošanos, un vienlaikus par šo gadījumu pasūtītājs būs konsultējies Konkurences padomē un saņēmis iestādes viedokli par iespējamo aizliegto vienošanos. Šajā gadījumā, apstiprinoties pasūtītāja aizdomām par pretendentu iespējamu iesaisti aizliegtā vienošanās, pasūtītājs varēs pieņemt lēmumu par pretendenta izslēgšanu no dalības konkrētajā iepirkumā.

* Konkurences padomes priekšsēdētājs

SAISTĪTIE RAKSTI