Bioloģisko pienu vēl nenovērtē! Viens no lielākajiem iepirkuma kritumiem pēdējo gadu laikā 0
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šogad aprīlī iepirktā bioloģiskā piena daudzums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājies par 10%. Tas ir ievērojams kritums, viens no lielākajiem pēdējo gadu laikā.
Kā tas izskatās skaitļos? Pagājušā gada aprīlī iepirktas 4312 tonnas biopiena, bet šogad aprīlī – 3885 tonnas, liecina Lauksaimniecības datu centra statistika. Tiesa, šogad aprīlī pārstrādātas 2836 tonnas piena, kas ir par 1,5% vairāk nekā attiecīgajā mēnesī pērn. Te der paskaidrot, ka bioloģiskā piena ražošana Latvijā veido 9–10% no kopējās piena ražošanas un tā neuzrāda pieauguma tendences. Lai arī pirms piena ražošanas kvotu sistēmas atcelšanas Latvijā tika prognozēts piena ražošanas apjomu būtisks kāpums, tas nav noticis.
Lielāko daļu bioloģiskā piena iepērk vietējie piena pārstrādes uzņēmumi. Tomēr šis īpatsvars pēdējo piecu gadu laikā ir samazinājusies par 11 procentpunktiem, pieaugot kooperatīvo sabiedrību un citu piena iepircēju īstenotajiem piena iepirkumiem, secināts pētījumā, ko veikuši Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) pētnieki. Visstraujākais bioloģiskā piena pārstrādes apjomu pieaugums bijis 2019. gadā, kad tas 1,7 reizes pārsniedzis 2018. gada rādītājus, bet vēlākajos gados izaugsme kļuvusi lēnāka.
Iepirkuma cena neatšķiras
Bioloģiskā piena iepirkuma cena Latvijā pamatā neatšķiras no konvencionāli ražota piena, turklāt atsevišķos periodos tā bijusi pat zemāka un tikai epizodiski nedaudz pārsniegusi vidējo piena iepirkuma cenu, liecina AREI ekonomistu pētījums. Līdz ar to atšķirība starp bioloģiskā piena cenu Latvijā un vidēji ES, piemēram, Vācijā, ir vēl lielāka.
Bioloģiskā piena iepirkuma cenas līmenis norāda gan uz saimniecību zemu tirgus spēku, gan uz to, ka vietējā pārstrāde pagaidām nenovērtē īpašības, kuras sniedz bioloģiskais piens, ja tas izmantots kā izejviela piena produktu ražošanā.
Tomēr tirgus attīstības tendences liecina, ka šādus produktus patērētāji uztver kā veselīgākus un, pieaugot izpratnei par vides atbildīgu rīcību, bioloģiski iegūtais piens piena produktu ražošanai varētu kļūt par aizvien nozīmīgāku resursu.
Pētnieki secinājuši, ka visvairāk bioloģiskā piena – 75% – tiek saražots slaucamo govju novietnēs Latgalē (41%) un Vidzemē (34%), savukārt Kurzemē, kur attīstījusies viena no jaudas ziņā ietilpīgākajām bioloģiskā piena pārstrādes līnijām, tiek saražoti nepilni 15% no kopējā bioloģiskā piena (Zemgalē – ap 10%).
Lai arī kopējā tendence liecina, ka ik gadu no nozares izstājas ap 1,6 tūkstošiem saimniecību, galvenokārt mazās, tomēr slaucamo govju skaits bioloģiskajā lauksaimniecībā praktiski nav mainījies kopš 2015. gada. Interesanti, ka tieši bioloģiskajās saimniecībās ir vērojama visaugstākā ekonomiskā noturība. Šīm saimniecībām raksturīgs visaugstākais pašražotās lopbarības īpatsvars, sasniedzot pat 80% no kopējās barības nepieciešamības. Ekonomiskā noturība nozīmē nozares spēju atgūties no dažādiem satricinājumiem, to skaitā tirgus, konkurences un citiem.
Ganāmpulkos ar slaucamo govju skaitu virs 200 novērojama augsta produktivitāte – pēc 2020. gada datiem, izslaukums gadā vidēji uz govi pārsniedza 9,5 tonnas piena, bet bioloģiskajās saimniecībās ir zema piena ražošanas produktivitāte – 5,6 tonnas gadā.
Zemnieki saņem vairāk
Kā situāciju šajā jomā komentē nozares speciālisti? Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks sacīja – labā ziņa, ka bioloģiskās pārstrādes apjomi būtiski nesamazinās. “Iepriekš saskatījām lielu bioloģisko produktu nākotni, pieņemot, ka sabiedrība kļūs turīgāka, bet tagad pastāv bažas, ka šobrīd bioproduktus izvēlas tikai tie cilvēki, kam ir ticība, pārliecība un, protams, iespējas,” teica Šolks.
Ja salīdzina cenu starpību agrāk un tagad, redzams, ka bioloģiskā piena cena pamazām izlīdzinās ar konvencionāli ražota piena cenu. Neskatoties uz izmaksu kāpumu, svaigpiena pārdošanas cena valstī ir augusi un piena ražotāji saņem vairāk. Šolks zina teikt, ka piena iepirkuma cena aprīlī jau ir par 47% augstāka nekā pērn aprīlī.
Turklāt pašlaik Latvija un Lietuva ir ES priekšgalā piena cenas kāpuma ziņā, pateicoties tieši Polijas aktivitātēm. Šobrīd pat vērojams piena deficīts, un, kamēr pasaulē būs augsta sviesta un piena pulvera cena, šī situācija var turpināties. Apmeklējot starptautisko izstādi Saūda Arābijā, Šolks novērojis – nav jūtams milzīgs pieprasījums pēc bioloģiskās produkcijas, taču ir pieprasījums pēc specifiskiem produktiem, kas neatšķiras no konvencionāli ražotiem produktiem.
Pagaidām nišas produkts
Ko par bioloģiskā piena pieprasījumu saka veikalnieki? SIA “Elvi Latvija” komercdirektore Laila Vārtukapteine apstiprina – piens, kas ražots sertificētās bioloģiskās saimniecībās, vēl arvien ir ļoti šaurs segments, un šāda piena pircēju pulks ir stabils, bet neliels. Pieprasījums pēc šāda piena aug ļoti lēnām. To noteikti var saistīt gan ar faktoru, ka bioloģiskais piens ir dārgāks, gan ar klientu pārliecību, ka Latvijas zemnieku saimniecības un piena lopkopji visu pienu ražo pietiekami kvalitatīvu un nav būtisku kvalitātes atšķirību starp bioloģiskā un tradicionālā lauksaimniecībā ražotu pienu.
Vai korekcijas būtu ienesusi inflācija un Krievijas iebrukums Ukrainā? “Protams, globālā inflācija ietekmē visu produktu cenas, arī piena produktu piegādātāji regulāri iesūta arvien jaunus paziņojumus par cenu paaugstināšanu savām precēm,” skaidro Vārtukapteine. “Inflācija vienmēr nozīmē arī pirktspējas samazināšanos. Šobrīd iedzīvotāji arvien vairāk izvēlas lētākas preces, pērk tos produktus, kam ir cenu akcija un pašus pirkumus izdara retāk un pārdomātāk.”
Lielāko daļu no veikalu tīklā “Elvi” nopērkamā piena veido tieši Latvijā ražoti produkti, atsevišķās piena preču grupās pat vairāk nekā 90% produktu ir Latvijā ražoti un pircēji šajā ziņā ir lojāli Latvijas produktiem. Vienlaikus šobrīd redzama tendence – jo vairāk jādomā par taupību, jo grūtāk kļūst saglabāt lojalitāti, ja ārvalstu produkti ir lētāki. “Tāpēc valdībai noteikti būtu jādomā par atbalstošu politiku Latvijas ražotāju konkurētspējas stiprināšanai un samazinātu PVN likmi pirmās nepieciešamības precēm,” piebilst Vārtukapteine.
Perspektīvu redz eksportā
Zinātnieki prognozē, ka kopējais piena produktu patēriņš Eiropā un pasaulē turpinās pieaugt, apsteidzot ražošanas pieaugumu. Labā ziņa ir tā, ka Latvija ir piena eksportētājvalsts. Piemēram, 2020. gadā piens un piena produkti no kopējās Latvijas eksporta vērtības deva 1,72%, un piena produktu eksporta vērtība aug. Arī bioloģiski ražoti piena produkti ir viens no Latvijas tirgus perspektīvajiem virzieniem, jo tie ir produkti, kas atbilst Latvijas kā zaļas valsts tēlam.
Zinātnieki uzskata, ka situācijas uzlabošanai nepieciešams palielināt bioloģisko piena produktu ražošanu, turklāt jāveic patērētāju izglītošana par bioloģisko produktu ieguvumiem. Paredzams, ka vietējā tirgū pieprasījums pēc bioloģiskajiem produktiem pieaugs nedaudz, lielākā daļa produktu būs jāeksportē uz ES valstīm, kur pieprasījums būtiski pieaugs. Bet tas prasa būtiskas pārmaiņas bioloģiskā piena pārstrādes sektorā, pārorientējoties uz eksportējamu produktu ražošanu.
