Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Latvijas skolēni retāk mācīti izvērtēt internetā rodamo informāciju 2

Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Latvijas skolēni retāk nekā citās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs atzīst, ka skolā viņiem mācīts izvērtēt internetā rodamo informāciju.

LL
LETA, LA.lv
Ziņas
Izplata sarkano – augstākā līmeņa brīdinājumu par ekstremālu karstumu Latvijā 14
16 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Vari atslābināties – šodien tevi apskaudīs par daudz ko! Horoskopi 20.junijam
10 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Šajā situācijā nedrīkst šķirot cilvēkus. Advokāts atgādina par vakcinācijas bardaku 57
10 stundas
Lasīt citas ziņas

Tā var secināt no jaunākā publicētā starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas “PISA 2018” ziņojuma.

Šoreiz analizēta piecpadsmitgadīgo skolēnu lasītprasme digitālajā vidē: tas nozīmē, ka pētnieki salīdzināja gan to, cik uzmanīgi skolēni lasa tīmeklī rodamo informāciju un vai salīdzina dažādos avotos pausto, gan to, kā viņi reaģē uz elektroniskā pasta vēstulēm, kas piedāvā dalīties ar saviem datiem, lai piedalītos kādā izlozē.

CITI ŠOBRĪD LASA

Skolēniem vaicāts arī, cik daudz skolā stāsta par digitālās lasītprasmes nepieciešamību, Latvijā tikai 56,5% skolēnu apgalvoja, ka viņiem skolā mācīts, kā izlemt, vai internetā iegūtā informācija ir ticama, OECD valstīs vidēji šādu skolēnu ir vairāk – 69,3%.

Ķīnieši un igauņi – atkal priekšā

Kā jau ierasts, starptautiskajā skolēnu novērtēšanas salīdzinājumā “PISA” piedalās skolēni no ļoti daudzām valstīm – šoreiz piedalījušies no 80 valstīm vai to teritorijām. Piemēram, Ķīna kā valsts nepiedalās, bet piedalās vairākas lielvalsts provinces.

Tieši ķīnieši arī ir labākie lasītāji šajā pētījumā (555 punkti), seko singapūrieši (549 punkti). No Eiropas valstīm ar 523 punktiem pirmajā vietā ir kaimiņi igauņi.

Latvijas skolēni ar 479 punktiem ir 30. vietā. Visvājākie lasītāji ar attiecīgi 342 un 340 punktiem ir Dominikānā un Filipīnās.

Pētījumā arī salīdzināts, cik vērīgi lasītāji ir skolēni, ja par attiecīgo tēmu jāizlasa tikai viens teksts, un cik, ja teksti ir vairāki. Latvijas skolēniem nedaudz labāk veicies tad, ja par tēmu bija jāizlasa vairāki avoti.

Grib minēt, nevis lasīt

Kā stāsta viens no pētījuma veicējiem Latvijā, Latvijas Universitātes profesors Andris Kangro, tas, ka mūsdienās skolēni pētījuma uzdevumus veic datorā, pētniekiem dod daudz tādas informācijas, kādas agrāk nebija.

Piemēram, ja uzdevums jāpilda, izlasot trīs dažādus avotus, dators ļauj uzzināt, vai skolēns visus avotus izlasa uzreiz vai meklē informāciju pakāpeniski, atbildot uz katru no jautājumiem, vai varbūt izlasa tikai vienu avotu vai pat nevienu, mēģinot uzminēt pareizās atbildes.

Dati liecina, ka digitālās lasītprasmes uzvarētāji ķīnieši 34% gadījumu bija aktīvi papildinformācijas meklētāji, kamēr Latvijā piedāvātos informācijas avotus pilnvērtīgi izmantoja vien 18% pētījuma dalībnieku.

OECD valstīs vidēji aktīvi informāciju meklēja 24% skolēnu.

Cita starpā pētījums parāda, ka tieši ķīnieši ir aktīvākie informācijas kopētāji: gadījumos, kad precīza atbilde uz jautājumu bija rodama tekstā, ķīnieši piecreiz biežāk nekā citi to pārkopēja, nevis rakstīja paši.

Viens no uzdevumiem skolēniem, kura sākumā vēstīts: “Dažās valstīs, piemēram, ASV, govs piena dzeršana ir izplatīta parādība. Iedomājies, ka trīs skolēni – Anna, Kristofers un Sems – ir kafejnīcā ASV. Īpašnieks nesen izlicis skatlogā uzrakstu: “Pēc 5. aprīļa šeit vairs netiks pasniegts govs piens. Bet mēs piedāvāsim piena aizvietotāju, kas gatavots no sojas.” Anna, Kristofers un Sems grib zināt, kāpēc kafejnīcā nepārdos govs pienu, tāpēc Anna savā viedtālrunī internetā meklē informāciju par govs pienu. Tālāk skolēniem tiek doti informācijas avoti un atbilžu varianti.
Ekrānuzņēmums no “PISA 2018” pētījuma uzdevumiem

Atšķirt viedokli no fakta

“PISA” tīmekļa vietnē publicētie pētījuma uzdevumi liecina, ka jautājumi bija saistīti ar spēju atlasīt nepieciešamo un uzticamāko informāciju no diskusijas internetā, prasmi atšķirt faktu no viedokļa, kā arī noteikt, ar kādu mērķi teksts rakstīts.

Uzdevumi visās dalībvalstīs bija vienādi: bija jāizvērtē, piemēram, kāpēc Lieldienu salās varētu būt mainījusies fauna, cik veselīgs ir piens un kurai informācijai par vistu veselību uzticēties vairāk.

Pētnieki secinājuši, ka Latvijas skolēnu prasmju līmenis novērtēt digitālās informācijas avota ticamību ir nedaudz augstāks nekā vidēji pētījuma dalībvalstīs, toties prasme atšķirt viedokļus no faktiem ir zemāka.

Latvijas skolēnu prasmes analizēt digitālās informācijas ticamību ir nedaudz augstākas nekā vidēji OECD valstīs. Saskaņā ar pētījumu visvairāk informācijas avota uzticamību pārbauda Lielbritānijas un Japānas skolēni.

Gan Latvijā, gan citās OECD valstīs pareizāku stratēģiju, novērtējot digitālās informācijas avota ticamību, izvēlas meitenes un skolēni ar augstāku ģimenes sociālekonomisko stāvokli.

Ko atrod grāmatās?

Pētījums arī rāda, ka skolēni ar labiem sasniegumiem lasīšanā līdzsvaroti izmanto dažādus informācijas avotus – ziņas un citus jaunumus viņi lasa elektroniskos avotos, savukārt grāmatas lasa arī papīra formātā.

Piemēram, Latvijā skolēniem, kuri biežāk lasa grāmatas papīra formātā, ir par 43 punktiem augstāki sasniegumi “PISA” lasīšanas testā nekā skolēniem, kuri gandrīz nelasa grāmatas.

Par 19 punktiem augstāki sasniegumi ir skolēniem, kuri biežāk lasa grāmatas, izmantojot digitālās ierīces, par 20 punktiem lasīšanas sasniegumi ir augstāki tiem, kuri grāmatas vienādi bieži lasa papīra formātā vai digitālās ierīcēs.

Kopumā pat trešdaļa piecpadsmitgadīgo skolēnu visā pasaulē atzinuši, ka nelasa grāmatas vai to dara ļoti reti.

Digitālā medijpratība jāuzlabo

Pētījumu Latvijā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) uzdevumā veic Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Izglītības pētniecības institūts, mūsu valsts dalību pētījumā finansē no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem.

IZM acīmredzot apzinās, ka skolēnu digitālā medijpratība ir jāuzlabo, jo informē, ka bērnu un jauniešu medijpratības veicināšanai Valsts izglītības satura centrs un Latvijas Drošāka interneta centrs izveidojis metodiskos un atbalsta materiālus, kas cita starpā sniedz pedagogiem praktiskus ieteikumus mācību procesa organizēšanai, darba lapas, tiešsaistes testus.

Tīmekļa uzvaras gājiens

* Visvairāk laika internetā pavada Dānijas skolēni, kas tīmeklī ir ap 47 stundām nedēļā, zviedri tam velta ap 46 stundām nedēļā. Trešie aktīvākie tīmekļa lietotāji ar 42 stundām nedēļā ir Čīles skolēni.

* Latvijas skolēni ir 11. vietā ar 36 tīmekļa lietošanas stundām. OECD valstīs 15 gadus vecie skolēni tīmekli lieto vidēji 36 stundas nedēļā. Kopš 2012. gada tīmeklī pavadītais laiks vidēji pieaudzis par 15 stundām nedēļā.

* OECD valstīs 88% skolēnu bija gan tīmekļa pieslēgums mājās, gan dators mācībām; tas ir par 31% vairāk nekā attiecīga 2003. gada pētījumā.

SAISTĪTIE RAKSTI

* Tikai pusei vai pat mazāk skolēnu interneta pieslēgums mājās un dators mācībām ir tādās valstīs kā Dominikānas Republika, Indonēzija, Malaizija, Meksika, Maroka, Peru, Filipīnas, Taizeme un Vjetnama.

* Indonēzijas, Meksikas, Marokas un Filipīnu lauku apvidos tīmeklis un dators mājās pieejams pat mazāk nekā 20 procentiem skolēnu.

Dati no “PISA 2018” ziņojuma

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LL
LETA, LA.lv
Ziņas
Izplata sarkano – augstākā līmeņa brīdinājumu par ekstremālu karstumu Latvijā 14
16 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Vari atslābināties – šodien tevi apskaudīs par daudz ko! Horoskopi 20.junijam
10 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Šajā situācijā nedrīkst šķirot cilvēkus. Advokāts atgādina par vakcinācijas bardaku 57
10 stundas
JL
Jānis Lūsis
Ziņas
Lasītājs: Viņi ir kā bumba ar laika degli! Apsveicama to cilvēku rīcība, kas paziņojuši, ka mājā nevakcinētos nelaidīs 371
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Ventspils rajonā vilks pusdienās notiesā veselu suni: pāri paliek tikai ķepas un galva 99
1 diena
Lasīt citas ziņas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Tikko augstskolā iestājies students saņem akceptu elektrostacijas būvniecībai. Kā viņam tas izdevās?
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
Šajā situācijā nedrīkst šķirot cilvēkus. Advokāts atgādina par vakcinācijas bardaku 57
10 stundas
LL
LETA, LA.lv
Ziņas
Izplata sarkano – augstākā līmeņa brīdinājumu par ekstremālu karstumu Latvijā 14
16 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Stāsti
Latviešu prese par tik lielas naudas šķiešanu, lai “purvājā” ierīkotu parku, bija nikna. Kā tapa Uzvaras parks Rīgā?
4 minūtes
VS
Viesturs Sprūde
Stāsti
Latviešu prese par tik lielas naudas šķiešanu, lai “purvājā” ierīkotu parku, bija nikna. Kā tapa Uzvaras parks Rīgā?
07:11
AB
Anita Bormane
Ziņas
Par Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu sacentīsies deviņas pilsētas
06:35
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Tikko augstskolā iestājies students saņem akceptu elektrostacijas būvniecībai. Kā viņam tas izdevās?
06:03
DM
Dagnija Millere-Balandīna
Veselam
Kāzas bez klātiem galdiem, sapnī redzētais meitas vārds. Talsenieku Elīnas un Edgara mīlestības stāsts
23 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Šodien aizsaulē devies izcilais ķirurgs Viktors Kalnbērzs 12
12 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Slimnīcas vadītājs par to, vai slimnīcā nokļūst arī vakcinēti Covid-19 pacienti 86
20 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO. Zāļu dienu un Jāņu ielīgošana Brīvdabas muzejā
9 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Mani kaitina, ka to sauc par lielāko cilvēktiesību notikumu.” Politiķe par praida rīkošanu Rīgā 165
18 stundas
LE
LETA
Ziņas
Vācijas izlase piespiež portugāļus daudz aizsargāties un izcīna pirmo uzvaru Eiropas čempionātā
10 stundas
JL
Juris Lorencs
Ziņas
Juris Lorencs: Rekordliels nelegālo migrantu skaits Lietuvā, ir aizdomas, ka to organizē Lukašenko režīms
16 stundas
LE
LETA
Veselam
Atklāti 84 jauni Covid-19 gadījumi. Kāds šobrīd ir saslimstības kumulatīvais rādītājs? 16
19 stundas
LE
LETA
Ziņas
Rīgā no Covid-19 miris krievu valodā rakstošais rakstnieks Slava Se 6
17 stundas
AK
Aija Kaukule
Ziņas
“Ja nebūtu teātra, es simts procenti dzīvē būtu aizgājis pa pieskari!” Saruna ar aktieri Lauri Dzelzīti 20
22 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Meklē bezvēsts pazudušo Annu, kura nav redzēta jau kopš jūnija sākuma 1
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
Rīgā sāks laistīt pilsētas centra ielas 9
14 stundas
LE
LETA
Ziņas
IeVP skaidro, vai Ādamsons saņem veselības stāvoklim atbilstošu aprūpi 22
20 stundas
LE
LETA
Ziņas
Policija aptur autovadītāju, kurš steidzas uz Liepāju ar ātrumu 169 kilometri stundā 2
17 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Olafs Zvejnieks: Divas trešdaļas sabiedrības no 10% nākotnes pensijas var atvadīties jau tagad 69
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Ventspils rajonā vilks pusdienās notiesā veselu suni: pāri paliek tikai ķepas un galva 99
1 diena
JL
Jānis Lūsis
Ziņas
Lasītājs: Viņi ir kā bumba ar laika degli! Apsveicama to cilvēku rīcība, kas paziņojuši, ka mājā nevakcinētos nelaidīs 371
1 diena
AK
Aiva Kalve
Praktiski
vislabāk apēst dārzeņus: izcili svaigu kabaču salāti tūlītējai ēšanai
1 diena
ML
Māra Libeka
Veselam
“Pārslimoju kovidu, pēc vakcinēšanās zaudēju samaņu un slimnīcā ārstējos ar tādiem pašiem “bēdu brāļiem”!” Vainīgs vīruss vai pote? 263
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Princis Harijs radījis pamatīgas galvassāpes britu karaļnama darbiniekiem: kā “izlavierēt” starp oficiālām prasībām un izpildīt viņa vēlēšanos? 16
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Madara Kiviča pirmo reizi publiski iepazīstina ar savu jauno draugu 15
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Burkovskis: Ieraugot šādu virsrakstu, uzreiz to ir jādala ar divi 20
2 dienas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Izcila garša! Aukstā jogurta zupa ar gurķiem un zaļumiem 10
2 dienas
LK
Linda Krāģe
Kokteilis
Tiec skaidrībā ar sevi, neliec citiem minēt, ko patiesībā vēlies! Horoskopi no 21. līdz 27. jūnijam
19 stundas