Uzziņa un viedokļi 2
Līdz 23. aprīlim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Kupola zālē apskatāma piecu mākslinieču grupas izstāde “Es pieskaros sev”. Par ķermeni un seksualitāti kā daļu no sievietes izpratnes par savu “es” un citus feministiskus tematus savos darbos risina Ingrīda Pičukāne, Rasa Jansone, Inga Meldere, Eva Vēvere un Anda Magone (bijusī Bankovska).
Izstādes idejas autore un kuratore – mākslas kritiķe Jana Kukaine.
Viedoklis
Šelda Puķīte, mākslas kuratore
Latvijā par feminismu runā maz un asociācijas nav pozitīvas, tāpēc izstādes pagrieziens šajā virzienā var būt kā pārsteigums. Kopīgais izstādes stāsts realizēts daļēji, var just, ka šis ir kuratores pirmais mēģinājums izstāžu rīkošanā. Ļoti simpatizē mākslinieču darbu atlase, lai gan Ingrīdas Pičukānes Laikmetīgā mākslas centra galerijā veidotā “Sarkanā upe” par kutelīgo mēnešreižu tēmu bija spēcīgāka nekā šeit parādītie darbi. Iespējams, viņa apzināti izvēlējusies stereotipiskākās izpausmes – pārliecināšanu par skaistumu, izkliegšanos u. c.
Pusi no šiem darbiem vedīšu uz Tartu, kur gada beigās Mākslinieku mājā organizēju izstādi ar vēl divu Latvijas mākslinieču piedalīšanos.
Daina Auziņa, mākslas zinātniece
Izstāde vedina domāt par lielu intimitāti gan fiziski, gan psiholoģiski. Feminais aspekts, kuru ir izvēlējusies kuratore Jana Kukaine, Latvijas situācijai ir gana drosmīgs, un ļoti simpātiski, ka tas parādīts skaidrojošā, nevis karojošā veidā.
Izstādē ir vairāki spēcīgi darbi. Viens no izcilākajiem – Rasas Jansones instalācija, kas ir gan skaists un estētisks, gan rada diskusiju par to, kādus pienākumus sabiedrība uzlikusi sievietei un ko no tās sagaida. Estētiskais līmenis trausli spēlējas ar kritisko aspektu – uzlīmēm uz burciņām ar dzimumu diskriminējošiem tekstiem.
