Tirgus svārstību aizsegā bankas ar valsti spēkojas par nākotnes pensionāru naudu 0
Globālās finanšu svārstības ir likušas no jauna izvērtēt, kā finanšu tirgus kritums ietekmē topošos pensionārus un kā nodrošināt, lai cilvēki, kuri pensijas vecumu sasniedz tirgus lejupslīdes laikā, nezaudētu daļu no saviem uzkrājumiem.
Latvijas pensiju sistēma darbojas trīs līmeņos. Pirmais līmenis ir valsts pārvaldīts, un tirgus kāpumi vai kritumi uzkrātos līdzekļus neietekmē. Otrais līmenis ir banku vai citu privāto pārvaldītāju pakļautībā – šeit iemaksas tiek ieguldītas finanšu tirgū, tāpēc tās ir pakļautas svārstībām. Savukārt trešais līmenis ir brīvprātīgs.
Pamatīgais kritums pasaules akciju tirgū aprīļa sākumā negatīvi ietekmēja arī Latvijas pensiju otrā līmeņa uzkrājumus. Parādījās brīdinājuma signāli, ka nākotnes pensionāri var zaudēt naudu, ja pensionēsies neizdevīgā brīdī. Šobrīd, sasniedzot pensijas vecumu, visa otrajā līmenī uzkrātā summa ir jāizņem uzreiz, jo spēkā esošie noteikumi neļauj atlikt šo soli, līdz tirgus atkopjas.
Labklājības ministrija piedāvāja risinājumu – piecus gadus pirms pensionēšanās ļaut otrā līmeņa pensiju uzkrājumu pārnest uz pirmo līmeni.
Sandra Stabiņa, Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore: “Pārnesot uz pirmo līmeni, tas kapitāls ir pasargāts no negatīvas ietekmes. Pirmais līmenis var dot tikai kapitāla pieaugumu, jo negatīvi indeksi pirmajā līmenī netiek piemēroti. Bet šis kapitāls būs indeksēts pilnībā ar tiem pašiem indeksiem kā pirmais līmenis.”
Ministrijas piedāvājums izsauca pretrunīgu reakciju banku sektorā, norādot, ka tas nebūs izdevīgs iedzīvotājiem. Arī Latvijas Banka iebilda, uzsverot, ka risinājums situāciju neatrisinās un iedzīvotāji var zaudēt mantojuma tiesības. Centrālā banka piedāvāja divus risinājumus. Pirmais – sadalīt pensiju izmaksu vairākos posmos, lai samazinātu risku zaudēt līdzekļus tirgus svārstību dēļ. Otrais – dot iespēju atlikt pensiju otrā līmeņa izmaksu uz vēlāku laiku.
Evija Dundure, Latvijas Bankas Apdrošināšanas un pensiju uzraudzības pārvaldes vadītāja: “Neviens Latvijas iedzīvotājs, pat profesionāļi, nespēj labi noprognozēt īsto brīdi, kad ir sasniegts maksimums, kad ir vērts uzkrājumus pārdot. Mēs piedāvājām ieviest risinājumu, sadalot šos maksājumus vairākās daļās un tādā veidā pasargāt cilvēkus no nepareiziem lēmumiem.”
Par nākotnes pensionāriem un viņu uzkrājumiem Saeimā notiek aktīvas diskusijas ar iesaistītajām pusēm, cenšoties rast risinājumu, kas līdzsvarotu iedzīvotāju intereses ar finanšu sistēmas stabilitāti un ilgtspēju.
