“Katrs no mums var paņemt istabiņu un tur operēt kaut vai smadzenes” – eksperts brīdina par slikto regulējumu pret kaktu dakteriem un klīnikām 38

Nekad nebija ienācis prātā, ka par ko tādu būs jārunā ES dalībvalstī, – Latvijā, kur ārstniecības iestāžu uzraudzība ir ārkārtīgi augstā līmenī, bet izrādās, ka katrs no mums var paņemt istabiņu, izlikt šilti, ka tas ir “Neiroķirurģijas kabinets” un tur operēt kaut vai smadzenes, tā par likumdošanas situācijas absurdumu TV24 raidījumam “Preses klubs” stāsta Māris Rēvalds, “Veselības centrs 4” valdes priekšsēdētājs.

Reklāma
Reklāma
Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 1
TV24
“Jāklausās, ka esam šmaukušies.” Par netaisnību un piemaksām tiem pensionāriem, kuri strādājuši padomju laikā
Neizmet, turpini izmantot – 10 praktiski pielietojumi ikdienā tavam vecajam viedtālrunim 7
Lasīt citas ziņas

Galvenais esot nereģistrēties nekādos ārstniecību iestāžu reģistros, ielikt reklāmu, ka smadzeņu operācija ir par pus cenu un uz priekšu, kamēr kāds tiks piebeigts, satraucies par situāciju ir Rēvalds, akcentējot, ka daudzi estētiskajai medicīnai tagad izmanto uzticamo vārdu “klīnika” vai vēl vairāk “lāzerklīnika”.

“Tās ir īpaši bīstamas ierīces! Dažreiz 3. vai 4. drošības klases ierīces, ar kurām var reāli cilvēku nogalināt vai vismaz nopietnu kaitējumu veselībai radīt,” skaidro speciālists, sakot, ka savukārt medicīnas iestādēs šis viss tiek stipri uzraudzīts – ierīces tiek kalibrētas, vērtētas, atrodas īpašos reģistros, visas ir zināmas; lai ar tām strādātu, ir vajadzīga speciāla apmācība.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Klīnikās” savukārt ir kaut kādas ierīces, kaut kādas darbinieces pēc vienu dienu kursiem, kas sāk uzreiz kaut ko dedzināt miera vējos – ārstu tur nav, labākajā gadījumā kosmētiķi vai cita veida ārstniecības personas ar vismaz kādu izglītību.

Lielākā daļa šo “klīniku” darbinieku ir kabatas akadēmiju studenti, kuri izgājuši paša īpašnieka (protams, jomas “speciālista”) veidotos kursus – nekas tur netiek ievērts: ne higiēnas standarti, ne čeki tiek doti – šis viss zeļ un plaukst. Rēvalds pacēlis šo problēmu un cer, ka valsts sadzirdēs.

Viņš bijis arī Veselības ministrijā uz apspriedi, kur runāts kopā ar VID, Veselības inspekcijas, pacientu tiesību aizsardzības pārstāvjiem par šo tematu, – visi domājot kaut ko darīt, bet situācija ir dīvaina, atzīst Rēvalds.

Pēc būtības sanākot – ja nav reģistrēts, tad nav jāiet pārbaudīt, bet citviet pasaulē tas neesot iedomājami, ka zem izkārtnes “Klīnika” notiek velns zina kādi medicīniski pakalpojumi – turklāt tas viss nenotiek pa kaktiem, bet publiskās vietās.
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.