Foto: Shutterstock

Skaistumkopšanas nozarē Latvijā parādās jauna un biedējoša tendence: savairojušies nesertificēti speciālisti un pat iekārtas 23

Skaistumkopšanas nozarē pieaug nesertificētu pakalpojumu sniegšanas vietu skaits, turklāt pieaug arī nekvalitatīvu pakaļdarinājumu skaits iekārtām, ar kurām tiek veiktas dažādas sarežģītas manipulācijas, ceturtdien kampaņas “Lēta skaistuma upuris” atklāšanas pasākumā sacīja Veselības aprūpes darba devēju asociācijas (VADDA) valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds.

Reklāma
Reklāma
Veselam
Nosaukti 8 pārtikas produkti, kuru patēriņš jāierobežo, kļūstot vecākam 32
TV24
“Kāpēc Zelenskis to lietu izspēlēja?” Rajevu pārsteidzis paziņojums par Ukrainā sagatavotajām 14 jaunām armijas brigādēm 77
Viedoklis
Armands Puče: Evika Siliņa ir ar pautiem, Jānis Citskovskis – žmogs, bet Krišjānis Kariņš – princese, kas neuzņemas atbildību 76
Lasīt citas ziņas

Viņš gan atzīmēja, ka patlaban nav pieejama statistika par šādu nesertificētu pakalpojumu sniedzēju skaitu vai procentuālo sadalījumu attiecībā pret sertificētajiem pakalpojumu sniedzējiem, taču kopumā tendence ir augšupejoša.

Rēvalds skaidroja, ka šādiem nesertificētajiem pakalpojumu sniedzējiem raksturīgs maldīgs mārketings, nosaukumā apzināti izmantojot tādus vārdus vai to atvasinājumus kā “medi” vai “klīnika”, ārkārtīgi zemu cenu piedāvājums, kvalifikāciju neieguvuši darbinieki un ēnu ekonomika, par pakalpojumu neizsniedzot maksājuma dokumentu.

CITI ŠOBRĪD LASA
Viņš uzsvēra, ka šāda prakse jo īpaši sastopama lāzerklīniku nozarē. Cita starpā tās ir viltus klīnikas, kas nav reģistrējušās ārstniecības iestāžu reģistrā, izmanto apšaubāmu aprīkojumu, tajā skaitā bīstamas iekārtas.

Tāpat ir gadījumi, kad esoša un reģistrēta iestāde iegādājas iekārtu kopijas un ar nekvalificēta darbaspēka starpniecību veic attiecīgus pakalpojumus.

“Esam nonākuši pat tik tālu, ka divas dienas atpakaļ bijām spiesti nodibināt Baltijas valstu īsto iekārtu oficiālo pārstāvju asociāciju, kurā ietilpst visu vadošo lāzeriekārtu ražotāju pārstāvji,” sacīja Rēvalds, piebilstot, ka lielā mērā bīstamā aprīkojuma izplatīšanu veicina Ķīnas iespējas ražot iekārtas bez nosaukumiem vai kopijas ar nereģistrētām preču zīmēm.

Viņš atzina, ka bīstamās un nesertificētās iekārtas sastopamas arī Latvijā.

“Nekvalitatīvi veikts pakalpojums labākajā gadījumā var būt neefektīvs, un klients zaudēs naudu, bet sliktākajā gadījumā var tikt nodarīts nopietns kaitējums veselībai,” uzsvēra Rēvalds. Vienlaikus viņš atzīmēja, ka pacienti, kas saņēmuši nekvalitatīvu pakalpojumu, nereti kaunas vērsties pie uzraudzības iestādēm.

Komentējot uzraudzības mehānismus, Rēvalds sacīja, ka, ja iestāde nav reģistrējusies Veselības inspekcijā un neizsniedz čeku, atbildīgajām iestādēm ir grūti pierādīt pārkāpumu. Līdztekus arī Veselības inspekcijas iespējas kontrolēt nesertificētās iekārtas ir ierobežotas, jo tā nevar veikt kratīšanas.

“Aicinu pakalpojumu saņēmējus pievērst uzmanību iekārtām un to izcelsmei, kā arī, vai speciālists ir apguvis konkrēto metodi,” norādīja Rēvalds.

Sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš, prezentējot aptaujas “Patērētāju paradumi izvēloties skaistumkopšanas un estētiskās medicīnas pakalpojumus” datus, norādīja, ka no aptaujātajām 761 sievietēm 95% atzina, ka viņām kopumā ir svarīgi, ka iestāde, kurā tiek saņemti pakalpojumi, būtu oficiāli reģistrēta ārstniecības vai skaistumkopšanas pakalpojumu iestāžu reģistrā.

Reklāma
Reklāma

Tikmēr 55% respondentu, kurām kādreiz tikusi veikta kāda no skaistumkopšanas procedūrām, pēdējā pakalpojuma saņemšanas reizē izvēlējušies tieši specializētu klīniku.

Vaicāti par pēdējā pakalpojuma izvēli, 60% no aptaujātajiem apstiprināja, ka ir veikuši vairāku iestāžu un speciālistu izpēti pirms lēmuma pieņemšanas, bet 85% aptaujāto bija svarīgi, lai, saņemot pakalpojumus, tie tiktu veikti ar drošības prasībām atbilstošām un regulāri pārbaudītām iekārtām.

Vienlaikus trīs ceturtdaļas respondentu pieļāva iespēju, ka negodīgi komersanti varētu sniegt pakalpojumus ar viltotām iekārtām, norādīja Kaktiņš.

Aptaujas dati arī rāda, ka 78% kopumā pieļauj iespēju, ka Latvijā legāli darbojas iestādes, kuras tiek uzdotas par skaistumkopšanas klīnikām, bet patiesībā ir pakalpojumu sniegšanas vietas, kuras neatbilst obligātajām prasībām un kuru darbību neviens nekontrolē.

Tajā pašā laikā 74% respondentu nav saskārušies ar krāpšanu, maldināšanu saziņā vai ar skaistumkopšanu un estētisko medicīnu saistīta pakalpojuma saņemšanas brīdī, kamēr 10% norādīja, ka ir saskārušies ar ko tādu.

“Tas liecina, ka, visticamāk, sabiedrībā trūkst izpratnes un kritiska skatījuma uz skaistumkopšanas un estētiskās medicīnas nozari,” minēja Kaktiņš.

Aptaujā arī secināts, ka 75% respondentu kopumā pieļauj iespēju, ka saistībā ar skaistumkopšanu un estētisko medicīnu Latvijā negodīgi komersanti varētu sniegt pakalpojumus ar viltotu iekārtu.

Latvijas Estētiskās medicīnas asociācijas (LEMA) valdes priekšsēdētājs Valdis Ģīlis atzīmēja, ka gadījumi ar komplikācijām, kas saistītas ar nesertificēta un nekvalificēta pakalpojuma saņemšanu skaistumkopšanā, ir ne tikai lāzeriekārtu jomā, bet arī, piemēram, veicot injekcijas.

Viņa redzeslokā nonākuši gadījumi, kad atbilstošu izglītību nesaņēmušas medmāsas dodas uz reģioniem un veic injekcijas viesnīcu numuriņos. Kā lielākos riskus šāda pakalpojuma saņemšanai LEMA valdes priekšsēdētājs uzskaitīja dažādus kosmētiskos defektus, kā arī nopietnas veselības problēmas, kas, cita starpā, var ietekmēt redzi.

Tāpat viņš pauda bažas par medikamentu kvalitāti un izcelsmi, kas tiek izmantotas šajās procedūrās.

Lai risinātu nesertificēto pakalpojumu sniedzēju jautājumu, VADDA, LEMA un Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācija izveidojusi kampaņu “Lēta skaistuma upuris”. Kampaņas mērķis ir vērst sabiedrības uzmanību un informēt par piesardzību, kāda nepieciešama, izvēloties klīnikas un speciālistus sejas un ķermeņa estētikas procedūru veikšanai.

Informācija par kampaņu, sertificēto pakalpojumu sniedzēju reģistri un cita saistītā informācija pieejama tīmekļvietnē “skaistumaupuri.lv”.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.