Pasaulē
Citur

Uldis Šmits: Te arī tas suns aprakts – kopā ar Krievijas pilsoniskās sabiedrības nākotnes izredzēm un demokrātiskajām vērtībām2


Uldis Šmits
Uldis Šmits
Foto: Timurs Subhankulovs

Uldis Šmits, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Krievijas Federācijas Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs nesen (17. jūnijā) avīzē “Rossijskaja gazeta” bija ievietojis apcerējumu ar nosaukumu “Vai Krievijai vajadzīgas “universālās” vērtības?”.

Atbilde uz virsrakstā likto jautājumu bija noliedzoša, kas nav gluži pārsteigums.

Šoreiz svarīgākais, ka minētais opuss parādījās saistībā ar nedēļas garumā izstiepto (no karaspēka parādes līdz 1. jūlijam) tā dēvēto tautas nobalsošanu par konstitūcijas grozījumiem. Kuri, kā sacīts raksta ievadā, “atver jaunu lappusi” valsts vēsturē un kuriem ir “milzīga nozīme valsts tālāko attīstības ceļu un mērķu noteikšanā”.

Protams, balstoties uz šo vēsturisko grozījumu aizsargātajām “Krievijas tradicionālajām garīgi tikumiskajām vērtībām”.

To daļējs uzskaitījums, atgādināja augstā amatpersona, figurē Nacionālās drošības stratēģijā, kur cita starpā piesauktas cilvēktiesības un brīvības, ģimene, kalpošana dzimtenei, humānisms, kolektīvisms, žēlsirdība…

Savukārt KF audzināšanas attīstības stratēģija līdz 2025. gadam (izrādās, pastāv tāds dokuments) iekļauj taisnīgumu, ticību labajam un citas slavējamas īpašības. Dažas izskatās gluži kā aizgūtas no universālo vērtību skalas, kuru eksistenci Patruševs nenoliedz.

Taču tās, viņš apgalvo, mūsdienās kalpo vienīgi par aizsegu, lai izplatītu neoliberālisma idejas, kas uztiepj individuālismu, baudas kultu un neiegrožotu patēriņu un absolutizē jebkādas pašizpausmes brīvību.

Nelāgās tendences spējušas neapvaldīti izvērsties pēc tam, kad notika ģeopolitiska katastrofa – sabruka Padomju Savienība, kura, cik noprotams, bijusi krievisko tradīciju glabātāja un īstena humānisma iemiesotāja, bet Gorbačova pārbūves laikā tika ievilināta padomju cilvēkam svešo vispārcilvēcisko vērtību dūkstī, un te nu ir rezultāts.

Globālā mērogā liberālās elites sēj nestabilitāti, iznīdē vidusšķiru, grauj ģimeniskos un veselu valstu pamatus. Tomēr galvenā uzbrukuma smaile vērsta pret Krieviju.

Šo tēmu KF Drošības padomes sekretārs jau bija plašāk izklāstījis intervijā “Argumenti i fakti”, kura būtībā arī tapusi 1. jūlija gaismā, lai pastāstītu, ka svarīgais pasākums un tāpat tuvojošās vēlēšanas liek sarosīties Rietumu inspirētajām nevalstiskajām organizācijām, ārpussistēmas opozīcijai un pārējiem iekšējiem ienaidniekiem.

Bet nesnauž arī ārējie un pierobežā novītie tīkli.

“Svarīgākā loma šeit atvēlēta Baltijas valstīm. Īpašu aktivitāti izrāda Lietuva, kuras teritorijā regulāri notiek tā sauktais Brīvās Krievijas forums, kur apspriež jaunas pilsoniskā protesta formas”, tikmēr “Latvijā ir organizēta “neatkarīgo” žurnālistu apmācība”.

Rietumu centieni eksportēt revolūciju uz NVS telpu skaidrojami ar vēlmi izsist “atsevišķus posmus no Krievijas ietekmes sfēras”, taču galvenais mērķis ir sarīkot “krāsaino apvērsumu” pašā Krievijā.

Latvijas Satversmes aizsardzības biroja pagājušā gada pārskatā KF Drošības padome nodēvēta par Kremļa režīma lēmumu pieņemšanas un politiskās koordinācijas centru.

Tāpēc interesanti, ka Patruševa tekstos Putins nav pieminēts, kaut gan tajos atrodamas no viņa mutes izskanējušas frāzes. Bet neskaitāmi konstitūcijas papildinājumi steigā tapuši vien kā piedeva tam, lai izdabūtu un formāli uz papīra pamatotu pastāvošās varas iemūžināšanu.

Iecere, spriežot pēc aptaujām, nav diez cik populāra un sagādā zināmu neērtības sajūtu pat režīma piekritējiem.

Toties “tradicionālās garīgi tikumiskās vērtības” viņi atbalsta labprāt. Turklāt, kas parocīgi Putinam un Patruševam, daudzi gribētu atpakaļ pagātnē.

Saistītie raksti

Ne velti Omskas apgabala gubernators Burkovs, aicinādams ļaudis doties balsot, izmeta šādu reti absurdu, taču tautai šķietami pievilcīgu argumentu: “Kad konstitūciju 90. gados pieņēma, tika ierakstīts, ka starptautiskās tiesības ir augstākas par Krievijas likumiem, un iznāk, ka mēs šodien dzīvojam zem Tēvoča Sema diktāta”, bet nu, pateicoties viedajiem grozījumiem, “viss, atgriežamies pie Padomju Savienības perioda” un “dzīvosim pēc Krievijas, nevis amerikāņu likumiem”. (Venēcijas komisija, kas ir Eiropas Padomes padomdevēja institūcija, ieteica neiekļaut KF konstitūcijā attiecīgo labojumu, kurš var ietekmēt starptautisko līgumsaistību un Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu izpildi.)

Liekas, te arī tas suns aprakts. Iespējams, kopā ar Krievijas pilsoniskās sabiedrības nākotnes izredzēm un demokrātiskajām vērtībām.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Lasītākie

IJ
Ieva Janelsiņa
Kultūra
Jaunā teātra sezona ir klāt. Ar kādām prasībām tagad jārēķinās skatītājiem?
Speciālreportāža 2 stundas
LE
LETA
Veselam
Aizvadītajā diennaktī nav reģistrēti jauni Covid-19 gadījumi, bet viens slimnieks stacionēts
52 minūtes
LE
LETA
Kultūra
Mūžībā devies rakstnieks un publicists Artūrs Snips
40 minūtes
LE
LETA
Pasaulē
Publiskoti oficiālie Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultāti
57 minūtes
LA
LA.LV
Latvijā
Kā atšķiras un sakrīt krievvalodīgo interešu aizstāvju viedokļi? Priekšvēlēšanu duelī “Cīņa par Rīgu” Inna Djeri un Jānis Kuzins 1
1 stunda