Muitas fiziskās kontroles atbalsta centrā Rīgā līdztekus skenēto attēlu centralizētai analīzei notiek arī pastāvīga iegūtās muitas risku informācijas apstrāde. “Ieguldījumi tehnoloģijās būs pilnvērtīgi izmantojami tikai tad, ja ar šo tehnisko aprīkojumu strādās profesionāli, augsti kvalificēti darbinieki,” saka VID ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.
Muitas fiziskās kontroles atbalsta centrā Rīgā līdztekus skenēto attēlu centralizētai analīzei notiek arī pastāvīga iegūtās muitas risku informācijas apstrāde. “Ieguldījumi tehnoloģijās būs pilnvērtīgi izmantojami tikai tad, ja ar šo tehnisko aprīkojumu strādās profesionāli, augsti kvalificēti darbinieki,” saka VID ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.
Foto: Karīna Miezāja

Uzlabos servisu godprātīgiem klientiem 16

Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
VIDEO. “Manā īpašumā atrodas 100 svešas automašīnas! Paldies Dievam, ka zeme nav apsēta ar labību,” kurzemniece pauž sašutumu par rallija apmeklētāju visatļautību
“Diemžēl bažas ir apstiprinājušās” – deputāts norāda uz paredzamu rezultātu 97 miljonu vērtā iepirkumā par Vanšu tilta projekta izstrādi 90
Viedoklis
Armands Puče: Skatuves māksla patiešām varētu būt mūsu vienīgais ceļš… Jo arī Edgars labi tēlo
Lasīt citas ziņas

No Latvijai pieejamajiem Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) līdzekļiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes kapacitātes stiprināšanai kopā ar citām valsts iestādēm dažādu pasākumu ieviešanai līdz 2026. gadam kopumā paredzēti 17 285 000 eiro. No tiem trīs miljoni eiro jāiegulda kā investīcija jau izveidotās transportlīdzekļu un kravu kontroles rentgena iekārtu attēlu apmaiņas sistēmas paplašināšanā.

Šobrīd esošā Baltijas valstu kravu kontroles rentgena iekārtu attēlu apmaiņas sistēmas BAXE (saīsinājums no angļu Baltic X-ray Images Exchange) paplašināšana nozīmē to, ka Latvijas autoceļu un ostu muitas kontroles punktos (MKP) uzstādīto rentgena iekārtu attēlu apmaiņas sistēma tiks savienota ar dzelzceļa MKP uzstādītajām kravu kontroles rentgena iekārtām, saglabājot iepriekš ieviesto “viena loga principu”.

BAXE un mākslīgais intelekts

CITI ŠOBRĪD LASA

Kravu kontroles rentgena iekārtu izmantošana muitas kontrolē ir viens no ātrākajiem un efektīvākajiem veidiem, kā atklāt un novērst muitas noteikumu pārkāpumus. Šo iekārtu izmantošanas rezultātā iegūto attēlu analīze prasa specifiskas zināšanas un pieredzi, tāpēc VID Muitas pārvaldē Rīgā ir izveidots muitas fiziskās kontroles atbalsta centrs, kurā strādājošie analītiķi centralizēti veic attēlu izvērtēšanu transportlīdzekļiem, kas Eiropas Savienības (ES) ārējo robežu šķērso autoceļu un ostu muitas punktos.

Muitas kontrolē liela nozīme ir operatīvai un drošai informācijas sistēmu un muitas tehniskā aprīkojuma izmantošanas rezultātā iegūto datu savstarpējai analīzei, tādēļ muitas fiziskās kontroles atbalsta centrā Rīgā līdztekus skenēto attēlu centralizētai analīzei notiek arī iegūtās muitas risku informācijas apstrāde no vairākām VID un citām valsts tiesībaizsardzības iestāžu, kā arī ES informācijas sistēmām.

Šāda pieeja devusi iespēju paaugstināt kontrabandas pārkāpumu atklāšanu. Piemēram, 2022. gadā, pamatojoties uz šī centra ekspertu veikto risku analīzi, muita novērsusi 6,8 miljonu kontrabandas cigarešu ievešanu Latvijā (39% no visa izņemto kontrabandas cigarešu daudzuma). Būtisks ieguvums ir muitas fizisko kontroļu rezultativitātes pieaugums. Latvijas muitas iestāžu veikto fizisko kontroļu rezultativitāte ir augsta – 2022. gadā pārkāpumu atklāšana sasniedza 31,1% (2021. gadā šis rādītājs bija 24,3 %).

Lai paplašinātu skenēšanas attēlu analīzes tvērumu, Latvijas muitai nepieciešama BAXE informācijas sistēmas savienošana arī ar dzelzceļa MKP skeneriem. Šāds risinājums vēl vairāk samazinās kontrabandas preču ievešanas riskus, kas, piemēram, Indras dzelzceļa muitas kontroles punktā esot viens no augstākajiem visā ES teritorijā. Dzelzceļa MKP kravu kontroles rentgena iekārtu sasaisti ar Baltijas valstu rentgena iekārtu attēlu apmaiņas sistēmu BAXE saskaņā ar ANM līdzekļu apgūšanas sākotnējo plānu bija paredzēts realizēt līdz šā gada beigām, taču tagad iepriekš neparedzamu apstākļu dēļ ieviešanas termiņš pagarināts līdz 2025. gada pavasarim.

Reklāma
Reklāma

Muitas pārvaldes kapacitātes stiprināšanai paredzēto pasākumu ieviešana ir Finanšu ministrijas pārziņā. Kā “Latvijas Biznesu” informēja VID Muitas pārvaldes Muitas sadarbības un attīstības daļas vadītāja Lāsma Bogdane, pirms dzelzceļa muitas kravu kontroles rentgena iekārtu savienošanas ar BAXE Latvijas muitas dienesta vajadzībām bijusi nepieciešamība pilnveidot jau esošās sistēmas funkcionalitāti. Faktiski vajagot veidot jaunu, mūsdienu prasībām atbilstošu modulāru platformu, ko jau nākamajos ANM investīcijas posmos papildinās ar analītiskiem rīkiem, attīstot arī mākslīgā intelekta risinājumus.

“Globālo notikumu kontekstā modulārās platformas jaunās funkcionalitātes izstrādi, visticamāk, vairs nevarēs veikt esošais BAXE izstrādātājs, kas ir Ķīnas pārstāvis. To nosaka tagad spēkā esošais ES regulējums un Ministru kabineta noteikumi Nr. 442 “Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām”.

Iepriekšējam programmatūras izstrādātājam bija liela pieredze kravu kontroles rentgena iekārtu programmatūras izstrādē un uzturēšanā, kā arī attiecīgi kvalificēti cilvēkresursi. Savukārt citam uzņēmumam šī produkta izstrādei būs nepieciešams ilgāks laika periods. Tas bija viens no iemesliem, kādēļ BAXE sistēmas paplašināšanai bija nepieciešams mainīt termiņus. Jau notiek tirgus izpēte un sarunas ar potenciālajiem izpildītājiem. Sistēmas modernizācija varētu ilgt apmēram vienu gadu no līguma parakstīšanas brīža, informēja VID Muitas pārvaldes pārstāve.

Pēc tam paredzēts sākt kravu skenēto attēlu analīzes platformas izveidi. Šobrīd iepirkuma tehniskajā specifikācijā svarīgi esot iestrādāt nianses, kas muitas darbā nav bijušas aktuālas pirms Krievijas agresijas Ukrainā. Proti – ņemot vērā ES noteiktās sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, būtiski mainījusies pārrobežu kravu pārvadājumu struktūra. Arvien parādoties jaunas tendences piesegkravu izmantošanā. Tādēļ jau tagad jāprognozē šādu tendenču attīstība, lai attēlu analīzes platformas risinājums ar mākslīgā intelekta apmācības moduli pēc iespējas vairāk atbilstu muitas vajadzībām.

Muita mainīgajos apstākļos

“Muitas darbs ir dinamisks, to tieši ietekmē globālā situācija. Iepriekš esam saskārušies ar Covid-19 pandēmijas, breksita un e-komercijas izmaiņu radītiem izaicinājumiem. Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, pagājušajā gadā ES noteica sankcijas pret Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku – tas būtiski palielināja muitnieku darba apjomus.

Šādos mainīgos apstākļos muitai ir ļoti svarīgi rast un ieviest risinājumus, kas ļautu automatizēt procesus un atbrīvotu personālu tādām darbībām, kur automatizācija nav iespējama. Tas mums šobrīd ir viens no svarīgākajiem dienaskārtības jautājumiem, jo muitas darbības intensitāte sankciju dēļ nav mazinājusies. Gluži otrādi – muitnieku darba apjoms ir pieaudzis un kļuvis sarežģītāks,” ar tendencēm tagadējā ikdienas darbā iepazīstina VID ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.

Muitnieku galvenā uzmanība fokusēta uz gadījumiem, kad iespējami pārkāpumi. Pārkāpumu atklāšana vairumā gadījumu notiekot, pamatojoties uz iepriekšēju risku analīzi. Dzelzceļa kravu kontroles rentgena iekārtas sasaiste ar BAXE nodrošinās ātru rentgena attēlu apmaiņu starp MKP un muitas fiziskās kontroles atbalsta centru.

“BAXE paplašināšana un mākslīgā intelekta izmantošana kravu kontrolē mums pavērs iespēju stiprināt muitas analītisko kapacitāti. Ar uzlabotās sistēmas rīkiem īsā laikā varēs izanalizēt ļoti lielu objektu skaitu. Šādi kļūsim efektīvāki dzelzceļa kravu kontroles nodrošināšanā. Tas mums ir svarīgi, jo kontrabandas preču slēpšanai joprojām visbiežāk izmanto tieši dzelzceļa kravas.

Lai arī kravas autotransporta līdzekļu un arī vilcienu plūsma pēdējos gados ir samazinājusies, pagaidām nevaru teikt, ka mēs redzētu krasas izmaiņas. Ja situācija ar Krieviju nemainīsies vēl straujāk, kravas transporta plūsma neapsīks. Kopumā austrumu virziens šobrīd kļūst neprognozējams, taču vēl pagājušajā gadā, piemēram, sauszemes robežu ikdienā vidēji šķērsoja ap 1020 kravas automašīnu.

No Latvijas eksportējamo un mūsu valstī importējamo, kā arī uz citām valstīm tranzītā pārvietoto kravu plūsma turpinās. Tā arī turpināsies, jo arī tagadējos apstākļos ir diezgan daudz preču pozīciju, uz kurām sankcijas nav attiecinātas, piemēram, tādi ir pārtikas produkti. Līdz ar to pašreizējos apstākļos muitai ir jāpārbauda kravas un to dokumenti, lai novērstu ne tikai kontrabandu vai izvairīšanos no muitas maksājumiem, bet arī sankciju apiešanas gadījumus. Tas mums ir nācis klāt kā papildu pienākums,” stāsta VID Muitas pārvaldes direktors.

Jāpalielina ieguldījumi arī personālā

Iepriekšējos gados Latvijas muita jau esot mērķtiecīgi izmantojusi vairākas ES finanšu instrumentu sniegtās iespējas, kā arī valsts budžeta finansējumu un veikusi būtiskus uzlabojumus, kas ļauj paātrināt muitošanas un kontroles procesus.

“Atbalsts muitas darbības uzlabošanai ir bijis būtisks un tas turpinās. Mūsu galvenais mērķis ir efektīvi sabalansēt muitas kontroles pasākumus ar ārējās tirdzniecības veicināšanas pasākumiem. Vēlos uzsvērt, ka šajos apstākļos darām visu iespējamo, lai muitas godprātīgajiem klientiem nodrošinātu visaugstāko servisa līmeni. Ceļā uz to esam jau ieviesuši digitālos risinājumus automatizētai muitas procedūru noformēšanai, esam pilnveidojuši un modernizējuši arī muitas kontroles veikšanai nepieciešamo tehnisko aprīkojumu.

Skatoties nākotnē, ieguldījumi tehnoloģijās būs pilnvērtīgi izmantojami tikai tad, ja ar šo tehnisko aprīkojumu strādās profesionāli, augsti kvalificēti darbinieki. Savukārt tas nozīmē, ka turpmāk ļoti būtiski jāpalielina ieguldījumi arī personāla resursos. Jautājums par jaunu darbinieku piesaisti muitas dienestā ir aktuāls joprojām, un mēs to risinām,” izteicās VID Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.

Video pielikumu skat. “Latvijas Avīzes” “YouTube” kanālā:

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.