Uzturlīdzekļu nemaksātāji valstij parādā pusmiljardu eiro! Cik no šīs summas “sponsorējuši” nodokļu maksātāji? 92

Uzturlīdzekļu nemaksātāji valstij parādā pusmiljardu eiro jeb precīzi 560 miljonus,” TV24 raidījumā “Uz līnijas” stāsta Edgars Līcītis, Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas direktors.

Reklāma
Reklāma
TV24
“Gribēšu redzēt, kas no viņa paliks pāri!” jeb ko putinisti cenšas “iebarot” Jānim Slaidiņam? 73
Kokteilis
Ukrainu no kara izglābs sieviete! Slavens astrologs paziņo viņas vārdu 2
“Zemenes maksā labu naudu…” Sieviete piedzīvojusi vilšanos un mudina būt acīgiem, iegādājoties zemenes no ielu tirgotājiem
Lasīt citas ziņas

Šī summa izveidojusies no 2004. gada, augustā būs 20 gadi, kopš darbu izsāka Uzturlīdzekļu garantijas fonds.

Kā šī summa radusies?

No šiem 560 miljoniem eiro 130 miljoni ir likumiskie procenti, līdz ar to pamata parāds ir 430 miljoni. No šiem 430 miljoniem daļa summas ir no parādniekiem atgūtā nauda, kas nozīmē, ka nodokļu maksātāji ir sponsorējuši, kā mēs sakām, uzturlīdzekļus apmēram 300 miljonu apmērā,” viņš skaidro.

CITI ŠOBRĪD LASA

Jau ziņots, ka 16. novembrī stājas spēkā Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma grozījumi, ar ko tiek paplašināti līdzšinējie un ieviesti jauni ierobežojumi uzturlīdzekļu parādniekiem, kuru bērniem uzturnauda tiek vai tika maksāta no valsts līdzekļiem – Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF). Ar izmaiņām likumā tiek ieviesta arī sen gaidītā likumisko procentu amnestija tiem, kuri nokārtos savas saistības noteiktā termiņā, kā arī nostiprināts Ministru kabineta pienākums ne retāk kā reizi trijos gados pārskatīt no fonda izmaksājamo uzturlīdzekļu apmēru, ievērojot valsts budžeta iespējas.

Ar kādiem papildu ierobežojumiem turpmāk būs jārēķinās uzturlīdzekļu parādniekiem?

Aizliegts cedēt prasījumus
Ar grozījumiem likumā, to papildinot ar 7.3 pantu, tiek ieviests aizliegums uzturlīdzekļu parādniekiem cedēt savus prasījumus.

Tiesības cedēt savus prasījumus uzturlīdzekļu parādnieki līdz šim mēdza izmantot situācijās, kad, piemēram, bija plānots saņemt apdrošināšanas atlīdzību par ceļu satiksmes negadījumu, lai parāda piedziņa netiktu vērsta uz šo summu.

Aizliegums parādniekiem cedēt prasījumus stāsies spēkā 2023. gada 1. decembrī.

Informācija par parādnieku tiek publiskota portālā latvija.gov.lv – spēkā līdz saistību izpildei
Stājoties spēkā likuma grozījumiem, šādu sankciju varēs turpināt piemērot arī pēc tam, kad Uzturlīdzekļu garantiju fonds būs beidzis maksāt uzturlīdzekļus, ja ir parāds fondam.

Līdz šim regulējums paredzēja: ja uzturlīdzekļu izmaksa no fonda ir izbeigta (piemēram, bērns sasniedz pilngadību), tad parādnieka vārds vairs netiek iekļauts publiski pieejamajā parādnieku sarakstā.

Aizliegts izmantot autovadīšanas un kuģošanas tiesības, apturēta šaujamieroča atļaujas darbība – spēkā līdz saistību pildīšanas uzsākšanai vai izpildei
Līdzīga kārtība bija noteikta arī par ierobežojošajiem pasākumiem – aizliegumu izmantot transportlīdzekļu un kuģošanas līdzekļu vadīšanas tiesības un šaujamieroča atļaujas darbības apturēšanu.

Reklāma
Reklāma

Grozījumi likumā paredz, ka tos varēs turpināt piemērot arī pēc tam, kad tiks izbeigta uzturlīdzekļu izmaksa no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, ja ir parāds fondam un parādnieks neveic maksājumus trīs kalendāra mēnešus pēc kārtas uzturlīdzekļu parāda segšanai.

Tiek iegūtas ziņas no kredītinformācijas birojiem
Ziņas par parādniekiem fonda administrācija kopš 2017. gada nodod kredītinformācijas birojiem. Likuma grozījumi paredz nodrošināt “atgriezenisko saiti”, un turpmāk arī fonda administrācija no kredītinformācijas birojiem saņems ziņas par parādnieka maksājumu saistību apmēru pret citiem kreditoriem un šo saistību izpildes termiņiem.

Likums ir papildināts ar 5.1 pantu, kurā noteikts, ka “ziņas par parādnieku no kredītinformācijas birojiem tiek iegūtas, lai izvērtētu, vai fonda administrācijas noteiktie uzturlīdzekļu parāda atmaksas nosacījumi atbilst parādnieka mantiskajam stāvoklim un maksātspējai, kā arī konstatētu gadījumus, kad parādnieka papildu uzņemtās saistības var norādīt uz izvairīšanos no bērna uzturēšanas”.

Ko tas maina? Līdz šim saziņā ar fonda administrāciju parādnieki bieži norādīja, ka lielāku ikmēneša summu nevar samaksāt, jo viņiem, piemēram, ir citas kredītsaistības. Stājoties spēkā likuma izmaiņām, fonda administrācija varēs to pārbaudīt, lai pārliecinātos par personas mantisko stāvokli, kā arī saņemtu informāciju, ja parādnieks būs uzņēmies jaunas kredītsaistības laikā, kad tiek uzkrāts uzturlīdzekļu parāds.

Šī informācija būs noderīga, lai fonda administrācija pirms vienošanās ar parādnieku izvērtētu viņa iespējas atmaksāt parādu vai grozītu vienošanās līgumu, ja parādnieka mantiskā situācija mainās. Tas arī nozīmē, ka situācijā, kad parādnieks uzņemas jaunas kredītsaistības, iepriekš noslēgtā vienošanās var tikt pārskatīta.

Kārtību, kādā no kredītinformācijas birojiem saņemtās ziņas par parādieku tiek saņemtas, glabātas un aktualizētas Uzturlīdzekļu garantiju fonda iesniedzēju un parādnieku reģistrā, noteiks Ministru kabinets.

Atcels likumiskos procentus tiem, kas labprātīgi nomaksās parādu četru gadu laikā
Likums paredz, ka parāda summai piemēro 6% gada likmi un pieaugums tiek apturēts, ja parādnieks noslēdz vienošanos par parāda atmaksu, to pilda un lēmums par uzturlīdzekļu izmaksu nav nodots piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.

Turpretī grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā paredz, ka no 2024. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim visās parādu lietās tiks apturēts likumisko procentu pieaugums. Ja šajā periodā persona segs pamatparāda summu, tad aprēķinātie likumiskie procenti tiks dzēsti.

Ministru kabinetam būs jāpārskata no fonda izmaksājamo uzturlīdzekļu apmērs
Ar grozījumiem likumā nostiprināts Ministru kabineta pienākums ne retāk kā reizi trijos gados pārskatīt no fonda izmaksājamo uzturlīdzekļu apmēru, ievērojot valsts budžeta iespējas.

Līdz šim šāds pienākums likumā nebija noteikts. Kā zināms, ņemot vērā ārkārtīgi lielo uzturlīdzekļu nemaksātāju skaitu, valsts garantēto uzturlīdzekļu apmērs jau vairākus gadus nav piesaistīts minimālās algas apmēram. Tas nozīmē, ka valsts maksāto uzturlīdzekļu summa ir konstanta neatkarīgi no tā, vai valstī tiek palielināta minimālā alga, un tas ir noteikts Ministru kabineta noteikumos Nr. 616 “Noteikumi par izmaksājamo uzturlīdzekļu apmēru no Uzturlīdzekļu garantiju fonda”.

Grozījumi arī precizē normas situācijās, kad vecāks, kurš saņem uzturlīdzekļus no fonda, neaprūpē bērnu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.