Vācija izstrādājusi slepenu 1 200 lappušu plānu karam ar Krieviju tuvāko 4 gadu laikā 0
Vācija ir izstrādājusi slepenu 1 200 lappušu plānu, kurā detalizēti aprakstīts, kā līdz pat 800 000 NATO karavīru tiktu nosūtīti uz Eiropas frontes līnijām, ja Krievija mēģinātu uzbrukt alianses teritorijai. Tas seko pēc brīdinājumiem no augsta ranga organizācijas amatpersonām, ka Vladimirs Putins varētu būt gatavs pārbaudīt NATO robežas pirms 2029. gada, vēsta “Daily Mail”.
Vācijas operācija, pazīstama kā “OPLAN DEU”, tika slepeni sagatavota nelielas augsta ranga virsnieku grupas Berlīnes Juliusa Lebera kazarmās. Tagad plāns tiek īstenots paātrināti, jo izlūkdienesti brīdina, ka Maskavas nesenie sabotāžas mēģinājumi – dronu iekļūšana un spiegošanas operācijas visā Eiropā – var liecināt par gatavošanos ātrākam konfliktam.
Analītiķi uzsver, ka Eiropas ģeogrāfija liek Vācijai būt galvenajā ceļā jebkuram lielam saspīlējumam.
“Ar Alpiem kā dabisku barjeru, NATO karavīriem nāktos šķērsot Vāciju,” saka Tims Stučtejs no Brandenburgas Sabiedrības un drošības institūta.
Plāns iezīmē būtisku pagrieziena punktu Vācijai, kas gadu desmitiem izjauca infrastruktūru, uz kuru tā paļāvās Aukstā kara laikā.
Liela daļa pašreizējās ceļu un dzelzceļa infrastruktūras neatbalsta smagus militāros transportlīdzekļus, un daudzas tilti ir pārāk vāji bruņoto konvoju pārvietošanai.
Valdības aplēses liecina, ka 20% automaģistrāļu un vairāk nekā ceturtdaļa tiltu steidzami prasa remontu, savukārt Ziemeļjūras un Baltijas jūras ostām nepieciešami 15 miljardi eiro modernizācijai.
Plānotāji saka, ka valstij tagad jāatjauno visa sabiedrības pieeja aizsardzībai. Tas nozīmē novecojušu likumu atjaunošanu, gadu gaitā atlikto iepirkumu atsaukšanu un privāto uzņēmumu iesaistīšanu militārā plānošanā.
“Mums jāapgūst no jauna tas, ko bijām aizmirsuši,” saka aizsardzības vietnieks Nils Šmids. “Mums jāatvelk cilvēki no pensijas, lai pastāstītu, kā to darījām toreiz.”
Jaunās stratēģijas elementi tika pārbaudīti lielos manevros šoruden. Vienā vingrinājumā aizsardzības līguma uzņēmums “Rheinmetall” uzbūvēja nometni 500 karavīriem, ar dušām, degvielas stacijām un dronu uzraudzību, tikai 14 dienās.
Taču manevri atklāja arī problēmas – dažas vietas bija pārāk mazas militārajiem transportlīdzekļiem, savukārt citas atradās atsevišķos zemes gabalos. Iepriekšējā testā konvojs kavējās satiksmes sastrēguma dēļ, kas prasīja pilnīgi jaunu luksoforu sistēmu.
Šīs problēmas tiek integrētas plāna atjauninātajās versijās. Pašreizējais dokuments tiek glabāts izolētā iekšējā sistēmā, un sagaidāms, ka tas tiks vairākkārt pārskatīts, gatavojoties iespējamiem konfliktiem.
Vācijas izaicinājums nav tikai fizisks. Amatpersonas saka, ka miera laika likumi ierobežo spēju pretoties sabotāžai vai izmantot dronus novērošanai.
Infrastruktūras draudi jau pieaug. Vācijā ir veikti tūkstošiem fona drošības pārbaudes kritiskās infrastruktūras darbiniekiem, un tiesas notiesājušas cilvēkus, kas plānojuši uzbrukumus transporta tīklam. Šonedēļ Polijas varas iestādes saistīja sprādzienu dzelzceļa sliedēs ar Krievijas līdzdalību.
“OPLAN DEU” tika uzsākts drīz pēc Krievijas plaša mēroga uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā.
Plānā detalizēti aprakstīts, kā Vācijas, ASV un sabiedroto spēki tiktu pārvietoti no ostām un lidlaukiem rietumos uz austrumu fronti, izmantojot ceļu, dzelzceļa un upju tīklu, kuru plānotāji atzīst par novājinātu ilgstošas nenovērtēšanas dēļ.
Dokuments arī apraksta, kā konvoji tiktu pasargāti no sabotāžas, dezinformācijas kampaņām un dronu uzbrukumiem ceļā.
Vācijas amatpersonas vairākkārt brīdinājušas, ka Krievija līdz 2029. gadam varētu atjaunot spēku, lai apdraudētu NATO dalībvalsti.
Tomēr augsta ranga amatpersonas tagad uzskata, ka Maskava varētu rīkoties ātrāk, ja pagaidu pamierā Ukrainā tiktu atbrīvoti karavīri un ekipējums.
Bijušais kancleres Olafs Šolcs paziņoja par 100 miljardu eiro pārbruņošanās paketi, un armija izveidoja jaunu Teritoriālo komandu, kas sagatavoja plānu.
Plāna pirmā versija tika pabeigta pagājušajā gadā, un kopš tā laika tā paplašināta, iekļaujot slimnīcas, policiju un katastrofu pārvaldības aģentūras.
Manevros tika pārbaudīts, kā karavīri pārvietotos cauri lielajām pilsētām. Hamburgā 500 NATO karavīri ieradās ar kuģi un mēģināja izveidot 65 transportlīdzekļu konvoju, lai pārvietotos uz austrumiem.
Vingrinājums simulēja dronu uzraudzību, protestu barjeras un uzbrukumus stratēģiskiem punktiem. Karavīriem nācās stāvēt stundām ilgi, jo policijai nebija nepieciešamo ķimikāliju, lai novāktu aktivistus, kas bija pielīmējušies pie ceļa.
Neskatoties uz izaicinājumiem, armija uzsver, ka progress ir ātrs.
“Ņemot vērā, ka 2023. gada sākumā sākuši no baltas lapas, mēs esam ļoti apmierināti ar to, kur esam šodien,” saka viens no plāna autoriem. “Tas ir ļoti sarežģīts produkts.”
Tomēr vissvarīgākais jautājums paliek – cik laika Eiropai vēl ir. Vācijas līderi brīdina, ka drošības vide strauji pasliktinās.
“Draudi ir reāli,” septembrī sacīja kanclers Frīdrihs Mercs. “Mēs neesam karā, bet vairs nedzīvojam miera laikā.”
