Vai “airBaltic” lidmašīnas septembrī vairs nepacelsies? Igauņi mudina gatavot rezerves plānu 0
Pēdējās nedēļās Latvijas informatīvajā telpā arvien biežāk atkal izskan satraucoši vērtējumi par nacionālās lidsabiedrības “airBaltic” finansiālo stāvokli. Uzņēmumam līdz augusta beigām jāatmaksā valstij piešķirtais 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevums, turklāt tā turpmākajai darbībai ziemas sezonā varētu būt nepieciešami vēl 100 līdz 150 miljoni eiro.
“airBaltic” koncerns šā gada pirmajā ceturksnī strādāja ar 70,064 miljonu eiro zaudējumiem – tie bija 2,4 reizes lielāki nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš. Vienlaikus apgrozījums pieauga par 12,3%, sasniedzot 149,086 miljonus eiro. Uzņēmums zaudējumu pieaugumu skaidrojis ar valūtu kursu svārstībām, finansēšanas izmaksām, samazinātu komerciālo atbalstu un vispārēju izmaksu spiedienu.
Aprīlī Saeima pēc asām politiskām debatēm piekrita piešķirt lidsabiedrībai 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu. Tas tika raksturots kā pagaidu jeb tilta finansējums, kam jādod uzņēmumam laiks pārstrādāt biznesa plānu un piesaistīt privāto kapitālu. Aizdevums piešķirts bez nodrošinājuma, un tā atmaksas termiņš ir augusta beigas.
Pašlaik sarunas par ieguldīšanu “airBaltic” notiekot ar trim potenciālajiem investoriem. No 30 miljonu eiro aizdevuma vairāk nekā seši miljoni jau esot atmaksāti, tomēr nozares eksperti brīdina, ka stratēģiska investora atrašana kļuvusi par steidzamu jautājumu. Bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss publiski paudis, ka bez ātras rīcības uzņēmumam draud bankrots.
Tagad īpaši drūms vērtējums izskanējis arī kaimiņvalstī. Igaunijas laikraksts “Postimees” redakcijas komentārā paziņojis, ka Latvijas lidsabiedrības veiksmes stāsta beigas jau esot saskatāmas.
“Postimees” raksta, ka gadījumā, ja “airBaltic” līdz augusta beigām neatradīs nepieciešamos līdzekļus aizdevuma atmaksai, uzņēmumam varētu draudēt Eiropas Komisijas uzmanība saistībā ar iespējamu neatļautu valsts atbalstu.
Igaunijas laikraksts šo situāciju vērtē ļoti skarbi, norādot, ka iespējamais process no lidsabiedrības skatpunkta nesolītu neko labu. Tiesa, runa ir par medija redakcijas prognozi, nevis oficiāli paziņotu Eiropas Komisijas lēmumu vai jau sāktu izmeklēšanu.
Laikraksts pieļauj, ka “airBaltic” varētu piemeklēt līdzīgs liktenis kā savulaik Igaunijas nacionālo aviokompāniju “Estonian Air”, kas darbību pārtrauca ļoti strauji. Šāds scenārijs Igaunijai būtu īpaši sāpīgs.
“Postimees” uzsver, ka “airBaltic” ir vienīgā lidsabiedrība, kas no Tallinas nodrošina tiešos reisus uz vairākiem Igaunijai nozīmīgiem galamērķiem un aviācijas mezgliem, tostarp Briseli, Amsterdamu un Parīzi.
Ja Latvijas lidsabiedrība vienā dienā pārtrauktu darbību, Igaunija varētu zaudēt būtisku daļu savas starptautiskās savienojamības. Tāpēc laikraksts mudina Igaunijas valdību negaidīt krīzes brīdi, bet jau tagad sagatavot rīcības plānu.
Redakcija atgādina, ka pēc “Estonian Air” darbības pārtraukšanas Igaunija ātri aktivizēja alternatīvu risinājumu, izveidojot “Nordica”. Par to, vai šis solis ilgtermiņā bija finansiāli izdevīgs un pilnībā atbilda Eiropas Savienības prasībām, iespējams diskutēt, tomēr valsts vismaz nepiedzīvoja ilgstošu pārrāvumu aviācijas satiksmē.
Kā pretēju piemēru “Postimees” min Lietuvu, kur pēc nacionālās lidsabiedrības darbības beigām 2009. gadā uz laiku radās daudz izteiktākas problēmas ar tiešo savienojumu pieejamību.
Igaunijas laikraksts atzīst, ka Igaunijas ģeogrāfiskais novietojums un salīdzinoši nelielais iedzīvotāju skaits neveicina stabilu un plašu tiešo avioreisu tīklu.
Tieši tādēļ “airBaltic” Igaunijai kļuvusi daudz nozīmīgāka nekā tikai kaimiņvalsts nacionālā lidsabiedrība. Pēc “Estonian Air” un Lietuvas aviācijas uzņēmumu neveiksmēm tā faktiski pārtapusi par visas Baltijas aviokompāniju, kas reģiona iedzīvotājus savieno ar Eiropas pilsētām.
“Postimees” īpaši izceļ to, ka Igaunijas nodokļu maksātājiem līdz šim par šiem savienojumiem nav bijis jāmaksā – uzņēmuma galveno finansiālo risku uzņēmās Latvija.
Tieši tāpēc laikraksts secina, ka Igaunijas valdībai tagad jābūt gatavai situācijai, kurā “airBaltic” lidmašīnas kādā septembra dienā no Tallinas vairs neizlido.
Par vienu no pirmajiem nopietnajiem trauksmes signāliem Igaunijas medijs sauc ilggadējā “airBaltic” vadītāja Martina Gausa atlaišanu 2025. gada aprīlī.
“Postimees” norāda, ka iepriekšējais gads uzņēmumam bija noslēdzies ar ļoti lieliem zaudējumiem, bet arī nākamajai vadībai situāciju neesot izdevies stabilizēt.
Laikraksta vērtējumā problēmu cēloņi, visticamāk, nav meklējami tikai uzņēmuma vadībā. “airBaltic” esot uzņēmusies pārāk lielus izaugsmes riskus, bet vienlaikus īstenojušies vairāki nelabvēlīgi ārējie apstākļi.
Starp tiem nosaukts degvielas cenu kāpums ģeopolitisko konfliktu dēļ, darbaspēka izmaksu palielināšanās un globālās problēmas ar “Pratt & Whitney” dzinēju apkopi. Šos dzinējus izmanto arī “airBaltic” lidmašīnas, un to tehnisko pārbaužu dēļ daļa flotes ilgstoši nevar pilnvērtīgi piedalīties lidojumos.
“Postimees” vērtējumā Igaunijas valdība esot rīkojusies pareizi, kad aptuveni pirms gada atteicās no Latvijas piedāvājuma par aptuveni 14 miljoniem eiro iegādāties 10% “airBaltic” akciju.
Laikraksts norāda, ka ieguldītā nauda būtu bijusi vienīgais garantētais rezultāts, savukārt ar desmit procentu līdzdalību Igaunijai būtu ļoti ierobežotas iespējas ietekmēt lidsabiedrības stratēģiskos lēmumus.
Tādā gadījumā Igaunijas valdība pašlaik būtu spiesta kopā ar Latviju meklēt veidus, kā uzņēmumu noturēt virs ūdens.
Šobrīd Latvijas valstij pieder vairāk nekā 88% “airBaltic” akciju, bet 10% pieder Vācijas aviācijas koncernam “Lufthansa”.
Igaunijas medijs secina, ka valsts pašlaik var rīkoties brīvāk, jo tai nav pienākuma glābt “airBaltic” kā akcionārei. Tomēr tas neatceļ nepieciešamību laikus sagatavoties iespējamam lidsabiedrības darbības pārtraukumam.
“Postimees” ieskatā risinājumi varētu būt dažādi, taču galvenajam mērķim jābūt tiešo savienojumu saglabāšanai ar Igaunijai nozīmīgiem Eiropas aviācijas mezgliem un lielpilsētām.
Raksta noslēgumā izdevums pauž īpaši pesimistisku prognozi – “airBaltic” bankrots pašlaik izskatoties visai ticams, ja vien netiks atrasts investors, jauns finansējums vai cits risinājums.
Tomēr jāuzsver, ka “Postimees” publikācija ir redakcijas komentārs ar izteikti kritisku un brīdinošu pozīciju. “airBaltic” darbību nav pārtraukusi, tā turpina lidojumus un sarunas ar potenciālajiem investoriem. Arī Latvijas valdība un uzņēmuma vadība pagaidām runā par finansējuma un kapitāla struktūras risinājumiem, nevis pieņemtu lēmumu par lidsabiedrības slēgšanu.
