“Vai nu visi ejam kopā, vai neviens.” Cilvēki atbild, ko darītu ar mājdzīvniekiem, ja Latvijā sāktos karš 0
Mājdzīvnieki nav tikai dzīvas būtnes, par kurām uzņemamies atbildību, daudzās ģimenēs tie tiek uzskatīti par pilntiesīgiem ģimenes locekļiem. Tāpēc, domājot par dažādām ārkārtas situācijām, arvien biežāk cilvēki uzdod jautājumu: ko darīt ar savu suni vai kaķi, ja valstī pēkšņi sāktos karš? Vai tiešām mājdzīvnieks būtu jāatstāj likteņa varā, jo publiski pieejamās patvertnēs to ielaišana var būt ierobežota?
Diskusiju sociālo mediju platformā “Threads” aizsāk Agrita. Viņa raksta: “Pa godīgo, ja sāktos karš pie mums, tad savu mājas mīluli, tu atstātu mājā no kura pats/-i glābtos, jo redz patversmēs ar mājdzīvniekiem būs liegta ieeja.”
Spriežot pēc cilvēku atbildēm, ne viens vien par šo jautājumu jau ir aizdomājies, un daudzi savu lēmumu jau ir pieņēmuši.
Baiba iesaistās diskusijā: “Nē, neatstātu. Tad es meklētu citu vietu, kur slēpties vai paliktu mājās kopā ar viņu. Mans mājas mīlulis ir daļa no manas ģimenes. Es apņēmos par viņu rūpēties, neskatoties ne uz ko un es esmu viņam viņa visa dzīve. Nekad viņu nenodotu. Ir skumji, ka citi to spētu…”
Arī Inese piekrīt: “Pa godīgo – nē. Var ticēt, var neticēt, bet es savu suni mīlu tikpat stipri kā sevi un savus divkājainos ģimenes locekļus. Vai nu mēs visi ejam, vai arī meklējam citus variantus.”
Vēl kāda diskusijas dalībniece norāda, ka par visu jau ir padomāts un nepieciešamības gadījumā visa ģimene kopā ar suņiem un kaķiem dosies uz pagrabu.
Līva atzīst, ka citādi nemaz nespētu rīkoties: “Nē, paliktu mājās kopā ar viņiem. Maksimāli drošākā vietā. Censtos sargāt. Un ja godīgi, mums nemaz nav tādu patversmju. Kamēr aizdotos uz vietējo PII, paietu minūtes 30. Bet kā dzīvot ar domu, ka kāda dzīva radība, ko tik ļoti mīli, palikusi mājās?”
Savukārt Arita norāda, ka situācija patiesībā ir ļoti sarežģīta: “Savu kaķi neatstātu ne par ko, bet no vienas puses saprotu, ka ir cilvēki ar alerģijām pret kaķiem, suņiem tai skaitā es, bet man vēl ir vieglā formā, bet ja kādam tas ir smagā, nezinu vai tādā situācijā būtu iespējamas zāles, bet no otras puses tas ir tavs ģimenes loceklis, gluži kā mazs bērns, kuru tu diez vai atstātu kaut kur, ja nevarētu ņemt līdzi.”
Lai noskaidrotu, kāda ir oficiālā kārtība, LA.LV iepazinās ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta mājaslapā publicēto informāciju par rīcību apdraudējuma gadījumā.
Tajā norādīts, ka katra situācija ir jāizvērtē individuāli. Ja mājdzīvnieks netiek ņemts līdzi uz publiski pieejamu patvertni, saimniekam jāparūpējas, lai tam būtu atstāts ūdens un barība.
Savukārt, ja dzīvnieks tiek ņemts līdzi, tam jāatrodas atsevišķā telpā vai telpas daļā, saimniekam jānodrošina nepārtraukta uzraudzība, jāievēro sanitārās un higiēnas prasības, kā arī jārūpējas par citu cilvēku un mājdzīvnieku drošību.
Rīgas valstspilsētas pašvaldības mājaslapā publicētajā informācijā norādīts: “Rīgas valstspilsētas pašvaldības objektos izveidotajās publiski pieejamās patvertnēs plānots atļaut iekļūt personām ar dienesta suņiem un suņiem-pavadoņiem. Iekļūšana ar citiem mājdzīvniekiem nav paredzēta.”
Par šo jautājumu domā ne tikai Latvijā.
Piemēram, Somijā, kur civilās aizsardzības sistēma tiek uzskatīta par vienu no attīstītākajām Eiropā, iedzīvotāji tiek aicināti jau laikus izplānot, kā rīkoties ar saviem mājdzīvniekiem krīzes situācijā, jo publiskajās patvertnēs to uzņemšana ne vienmēr ir iespējama.
Savukārt Ukrainas kara laikā kļuva skaidrs, ka daudzi cilvēki atteicās evakuēties, jo nevēlējās pamest savus mājdzīvniekus.
Tāpēc vairākas dzīvnieku glābšanas organizācijas organizēja arī suņu un kaķu evakuāciju, uzsverot, ka cilvēkiem ir daudz vieglāk pieņemt lēmumu doties drošībā, ja viņi zina, ka kopā ar viņiem varēs izglābt arī savu četrkājaino draugu.
