Dailes teātra direktors Juris Žagars un kultūras ministre Agnese Lāce piedalās Dailes teātra pārbūvētās Jaunās zāles atklāšanas pasākumā.
Dailes teātra direktors Juris Žagars un kultūras ministre Agnese Lāce piedalās Dailes teātra pārbūvētās Jaunās zāles atklāšanas pasākumā.
Foto: LETA

Vai ap Dailes teātri turpina savilkties melni mākoņi? Ainārs Šlesers vērsies pie KNAB priekšnieka 0

Tā vien rodas sajūta, ka ap Dailes teātri turpina savilkties melni negaisa mākoņi. Nekas nav norimis saistībā ar pēkšņajām pārmaiņām aktieru kolektīvā, bet pie apvāršņa jau iezīmējas jauna drāma.

Veselam
10 produkti, kas aizstās tabletes ar magniju: no tumšās šokolādes līdz makrelei 3
Kokteilis
Veiksme klauvēs pie durvīm – 7 latviešu vārdu īpašniecēm 2026. gads solās būt īpaši veiksmīgs 7
Kremļa vecais triks nenostrādā – tā vietā baumas par Putina veselību tikai pieņemas spēkā
Lasīt citas ziņas

Spriedze ap teātrī notiekošo pieaug. Šoreiz tās centrā nonācis iespējamais teātra iesaistes risks priekšvēlēšanu procesos. Partijas “Latvija pirmajā vietā” līderis Ainārs Šlesers sociālajā tīklā “Facebook” publiskojis iesniegumu, ko adresējis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšniekam Jēkabam Straumem.

Tajā Šlesers aicina izvērtēt Dailes teātrī topošas izrādes iespējamu politisku ievirzi un nepieļaut valsts finansētas institūcijas izmantošanu slēptai priekšvēlēšanu aģitācijai.

CITI ŠOBRĪD LASA

Turpinājumā Šlesera iesniegums Jēkabam Straumem!

“Iesniegums❗️Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam Jēkabam Straumem

15.01.2025. pie politiskās partijas “Latvija pirmajā vietā” ģenerālsekretāres telefoniski ir vērsies Dailes teātra vadošais dramaturgs Matīss Gricmanis, informējot, ka viņš Dailes teātrim ir uzsācis dramaturģiska darba izstrādi par Valsts prezidenta Valda Zatlera 28.05.2011. gada Rīkojumu Nr. 2. Pēc viņa vārdiem darba iecere esot vērsta uz to apstākļu izpēti un interpretāciju, kuri, viņaprāt, nav tikuši atspoguļoti masu informācijas līdzekļos.

Viens no Valda Zatlera rīkojuma Nr. 2 par 10. Saeimas atlaišanu publiski norādītajiem pamatojumiem bija Saeimas balsojums, ar kuru netika dota piekrišana veikt kratīšanu manā dzīvesvietā saistībā ar krimināllietu, kurā es vēlāk tiku pilnībā attaisnots. Patiesība bija gluži cita. Zatlera lēmumu rosināt atlaist Saeimu pirms Valsts prezidenta vēlēšanām diktēja vēlme atriebties politiķiem (tai skaitā man) par nevēlēšanos atbalstīt viņa ievēlēšanu uz otro termiņu. Zatlers, izmantojot savu amatu, centās gūt personisku labumu. Saeimas atlaišanas dienā (23.07. 2011.) notika Zatlera Reformu partijas (ZRP) dibināšanas kongress, un 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās Zatlera partija ieguva 20,8 procentus balsu un 22 mandātus. Es savulaik esmu aicinājis veidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju par Saeimas atlaišanu, jo Zatlers visiem nodemonstrēja, cik vienkārši izrēķināties ar politiskajiem oponentiem.

Pavisam drīz Centrālajā Vēlēšanu komisijā tiks sniegti deputātu kandidātu saraksti 15. Saeimas vēlēšanām. Teātra izrādes iestudēšana īsi pirms Saeimas vēlēšanām, kurā būšu viens no galvenajiem procesa dalībniekiem, manuprāt, ir neapstrīdams politiskais ’’pasūtījums’’:

Pirmkārt, šādu izrādi ir iecerējis veidot Dailes teātris, kuru vada Juris Žagars (’’Jaunā vienotība’’), bet pārrauga kultūras ministre Agnese Lāce (’’Progresīvie’’). Abi politiskie spēki ir nesamierināmi) manis vadītās partijas “Latvija pirmajā vietā” oponenti. Abas partijas – ’’Jaunā vienotība’’ un ’’Progresīvie ’’ gan Saeimā, gan Rīgas domē ir koalīcijā, bet “Latvija pirmajā vietā” ir opozīcijā.

Otrkārt, iepriekšējo vēlēšanu pieredze (2022. gada 14. Saeimas vēlēšanas, 2024. gada Eiropas parlamenta vēlēšanas un 2025. gada pašvaldību vēlēšanas) liecina, ka pret Aināru Šleseru un “Latvija pirmajā vietā” tika vērstas dažādas slēptas priekšvēlēšanu politiskas aģitācijas (’’melnās kampaņas’’). Šai sakarā īpaši ir jāatzīmē ’’Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra ’’Re:Baltica’’’’ filma ’’Šķelšanās’’ un uz tās motīviem veidotā Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra izrāde ’’ Šķelšanās / Разобщение’’(2024). Finansējumu šīm aktivitātēm piešķīra Sabiedrības integrācijas fonds (SIF), kuru joprojām pārrauga Sabiedrības integrācijas fonda padomes priekšsēdētājai Karīna Ploka (’’Jaunā vienotība’’), kurai nesen neuzticību izteica Latvijas Žurnālistu asociācija, norādot, ka Plokas kundze nespēj neitrāli pārraudzīt Mediju atbalsta fondu (MAF). Svarīgi ir piezīmēt, ka minētās aktivitātes risinājās pirms Eiropas parlamenta vēlēšanām un kritikas objekti bija “Latvija pirmajā vietā” deputātu kandidāti.

Treškārt, man ir pamats domāt, ka M.Gricmaņa gatavotā izrāde Dailes teātrī tieši šogad top, lai negatīvi ietekmētu vēlētāju viedokli un iecerēta, lai, selektīvi izmantojot faktus, veidotu negatīvu nostāju pret mani – Aināru Šleseru, un manis vadīto politisko spēku. It īpaši tāpēc, ka partija “Latvija pirmajā vietā” ir viena no populārākajām Latvijas partijām, un sabiedriskās aptaujas uzrāda, ka liela daļa sabiedrības Aināru Šleseru labprāt gribētu redzēt kā Ministru prezidentu. Tas ir vairāk nekā pietiekams iemesls censties diskreditēt mani un partiju “Latvija pirmajā vietā” īsi pirms 15. Saeimas vēlēšanām. Turklāt, līdzīgi kā ’’Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra ’’Re:Baltica’’’’ filma, teātra izrāde tiek veidota par nodokļu maksātāju naudu.

Dailes teātris ir valsts kapitālsabiedrība, kuras kapitāldaļu turētājs ir Latvijas Republikas Kultūras ministrija. Dailes teātris saņem valsts budžeta finansējumu (dotācijas) jeb nodokļu maksātāju naudu savas pamatdarbības nodrošināšanai. Kā jau minēju, ņemot vērā to, ka kultūras ministre šobrīd ir Agnese Lāce (’’Progresīvie’’), man ir pamats domāt, ka Dailes teātra vadošais dramaturgs iet iezīmētās pēdās, un Dailes teātris gatavojas atkārtot tādu pašu netiešu vai slēptu aģitāciju pret Aināru Šleseru un “Latvija pirmajā vietā”, kāda tika organizēta pirms Eiropas parlamenta vēlēšanām.

Atzīstot ikviena tiesības uz vārda brīvību, viedokļu plurālismu un tiesības paust kritiku, kā arī apzinoties informācijas paušanas brīvību un demokrātisku diskusiju nozīmi publiskajā telpā, vienlaikus gribu uzsvērt, ka ikvienam jāievēro Satversmē un normatīvajos aktos noteiktie ierobežojumi. Šie ierobežojumi ietver Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteikto priekšvēlēšanu aģitācijas kārtību, slēptas politiskās reklāmas aizliegumu un valsts finansētu institūciju neiejaukšanos politiskajos procesos. Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma izpratnē priekšvēlēšanu aģitācija ietver arī netiešu aicinājumu balsot pret kādu politisko partiju, politisko partiju apvienību vai deputāta kandidātu, un priekšvēlēšanu aģitācijas periods sākas 120 dienas pirms vēlēšanām un ilgst līdz vēlēšanu dienai:

– Lūdzu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju izvērtēt un sekot līdzi tam, lai topošais dramaturģiskais darbs neizvēršas par potenciālu priekšvēlēšanu anti – aģitāciju pret Aināru Šleseru un “Latvija pirmajā vietā”. Šādas izrādes demonstrēšana priekšvēlēšanu aģitācijas periodā būtu kvalificējama kā slēpta politiskā aģitācija, kas turklāt tapusi par valsts līdzekļiem, politiskas ietekmes veidošanai. Jautājums ir arī par politiskas ietekmes izmantošanu politisku konkurentu diskreditēšanā!

– Lūdzu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju nepieļaut minētā dramaturģiskā darba publisku izrādīšanu priekšvēlēšanu aģitācijas periodā.

Valsts līdzekļi nedrīkst tikt izmantoti politiskas ietekmes radīšanai un politisku konkurentu apkarošanai.
Ar Cieņu, LPV Valdes priekšsēdētājs ​​​​​​Ainārs Šlesers”

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.