Vēl viens skandāls Dailes teātrī: māksliniece apgalvo, ka bijusi pazemota un izjutusi emocionālo vardarbību 0
Dailes teātri pārņēmis jauns skandāls – gaismu māksliniece Jūlija Bondarenko, vēršoties pie Kultūras ministrijas, pieprasa oficiālu atvainošanos no Dailes teātra mākslinieciskā direktora Viestura Kairiša. Viņš pret viņu izturējies pazemojoši un ar emocionālo vardarbību, LTV raidījumam “Kultūršoks” norāda Bondarenko.
Mākslinieci pērn piedalīties Ziemassvētku koncerta “Pēkšņi gaismā” veidošanā uzaicināja režisors Jānis Znotiņš. Kā norāda Bondarenko, līdz pat ģenerālmēģinājumam nekādu pretenziju pret viņas darbu neesot bijis. Tomēr tieši šī diena bijusi izšķiroša.
“[Kairišs] sāka ar komplimentu Jāņa Znotiņa darbam. Tad diezgan ātri turpināja ar mana darba publisku pazemošanu. Viņš teica, ka tas neatbilst Dailes teātra standartiem, ka to nav iespējams labot un ka tas veidots “cringe” estētikā,” notikušo atklāj māksliniece.
Viņa nozarē strādā jau 16 gadus, taču ar šādu attieksmi saskārusies pirmo reizi. Tobrīd viņu pārņēmis šoks informācijas pasniegšanas veida dēļ. Bondarenko darbu vēlāk pārņēma gaismu mākslinieks Niks Cipruss.
Notikušo raidījumam “Kultūršoks” komentē arī pats Viesturs Kairišs: “Man kā teātra mākslinieciskajam direktoram ir jāpieņem šis lēmums, un, apspriežoties ar gaismu cehu, ar teātra tehnisko vadību un ar visiem iesaistītajiem, sapratām, ka ir kaut kas jādara un jāmeklē risinājums. Viena lieta ir noņemt no darbības mākslinieku, bet cita — dot kaut ko vietā, jo koncerts ir jau nākamajā dienā, koncerti ir izpārdoti, un mums ir jāglābj situācija.”
Viņš uzsver, ka runājis tikai par profesionāliem jautājumiem un mākslinieci personīgi neesot aizskāris. “Darba kvalitāte bija nepieņemama. Es nepinu intrigas. Tā bija emocionāla, profesionāla un, es gribētu teikt, godīga saruna,” pauž Kairišs.
Savukārt Bondarenko sarunu uztvērusi kā emocionālu vardarbību, publisku pazemošanu un neprofesionālu izturēšanos. Viņa no Kairiša pieprasa oficiālu atvainošanos un vēlas, lai šāda izturēšanās netiktu pieņemta par normu.
“Ja mani vaino emocionālajā vardarbībā, bet vienlaikus prasa tikai atvainošanos, nevis stāšanos tiesas priekšā, tad man šķiet, ka kaut kas loģiski un sistēmiski nav kārtībā. Es kā persona esmu brīvs būt tāds, kāds es esmu, un man atvainoties nav problēmu. Ja tiesa spriedīs, ka man jāatvainojas, es to, protams, darīšu,” saka Kairišs.
