Vai drošības dienesti brīdina par iespējamām provokācijām 9. maijā? 97
Saeima 9.maijā Latvijā publiskajā ārtelpā aizliegusi rīkot publiskus izklaides un svētku pasākumus, sapulces, gājienus un piketus. Vai drošības dienesti brīdina par iespējamām provokācijām 9. maijā? Komentāru sniedz Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Jānis Dombrava.
Viņš pastāsta, ko šobrīd neizskatās, ka būtu lieli riski, “bet, protams, situācija var attīstīties”.
“Ir jāsaprot, ka ļoti daudzas šīs Krievijas maigās varas aktivitātes, kas Latvijā tika īstenotas, bija īstenotas tiešā Krievijas pakļautībā, kuras koordinēja Krievijas vēstniecība u.c.,” viņš skaidro.
Dombrava uzsver, ka tagad visi Krievijas resursi ir fokusēti uz karadarbību Ukrainā, bet, ja nav centralizēta vadība, šīs aktivitātes noplok.
Jau vēstīts, ka Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumu, ar kuru aizliegts 9.maijā publiskajā ārtelpā rīkot tādus pasākumus, kas neaizstāv valsts drošības intereses, šķeļ sabiedrību, nepatiesi apraksta vēsturi un nesolidarizējas ar Ukrainas tautu.
Pieņemtajā likumā “Par atsevišķu publisku pasākumu rīkošanas aizliegumu 9.maijā” nav noteikti termiņa ierobežojumi, līdz ar to tam jāattiecas uz visiem 9.maija datumiem nākotnē.
Ar šo likumu tiek noteikts, ka 9.maijā Latvijā publiskajā ārtelpā aizliegts rīkot publiskus izklaides un svētku pasākumus, sapulces, gājienus un piketus, izņemot tādus, kuri atbilst likuma mērķim.
Likumā mērķis noteikts trīs daļās, no kurām pirmā ir aizstāvēt valsts un sabiedrības drošības intereses, nepieļaut nekārtības, aizsargāt sabiedrības veselību un tikumību.
Tāpat jaunā regulējuma mērķis ir nepieļaut Latvijas kā demokrātiskas un nacionālas valsts vērtību noniecināšanu un apdraudējumu, tostarp sabiedrības šķelšanu, kara, militāras agresijas, totalitārisma, vardarbības slavināšanu, kā arī nepatiesu vēsturisko notikumu atspoguļojumu.
Likuma mērķis ir arī solidarizēties ar Ukrainas tautu, kuras valsts suverenitāte, neatkarība un teritoriālā integritāte tiek apdraudēta Krievijas militārās agresijas rezultātā, un pieminēt Ukrainā cietušos un bojā gājušos.
Jaunais regulējums nosaka, ka pašvaldības neizsniedz atļauju tādu pasākumu rīkošanai, kas neatbilst augstāk minētajam mērķis.
Tāpat noteikts, ka 9.maijā visu diennakti, kā arī 10.maijā laikā līdz plkst.7 ir aizliegta pirotehnisko izstrādājumu izmantošana.
Saeima arī nolēma, ka pašvaldībām būs jāanulē atļauja publiska pasākuma rīkošanai tās administratīvajā teritorijā 9.maijā, ja tāda būs izsniegta līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai.
Iepriekš līdzīgu regulējumu šodien Saeimas sēdē piedāvāja “Apvienotā saraksta” deputāti, tomēr arī ar viņu piekrišanu Saeimas vairākums pieņēma alternatīvu risinājumu likumā “Par atsevišķu publisku pasākumu rīkošanas aizliegumu 9.maijā”.
Tā kā pieņemts alternatīvs risinājums, tad Saeima vairs tālāk neskatīs sākotnēji virzīto likumprojektu par “Par Ukrainā cietušo un bojā gājušo piemiņas dienas noteikšanu”, ko bija paredzēts attiecināt tikai uz 2023.gada 9.maiju. Līdz ar to likumā šogad 9.maijs netiks noteikts par upuru Ukrainā piemiņas dienu un nebūs pienākums šajā dienā Latvijas valsts karogu pie ēkām novietot sēru noformējumā.
