Pierādījies, ka visvairāk lasītāju Bērnu un jauniešu žūrijai ir tajās pašvaldībās, kurās darbojas arī pašu veidotas lasīšanas veicināšanas programmas, piemēram, “Mana grāmatu karaliene” un “Zvirbulēna grāmatu grozs” Valmierā, “Arī viņi lasa” Kuldīgā, “Skaistā vasara bibliotēkā” Daugavpilī un citviet.
Pierādījies, ka visvairāk lasītāju Bērnu un jauniešu žūrijai ir tajās pašvaldībās, kurās darbojas arī pašu veidotas lasīšanas veicināšanas programmas, piemēram, “Mana grāmatu karaliene” un “Zvirbulēna grāmatu grozs” Valmierā, “Arī viņi lasa” Kuldīgā, “Skaistā vasara bibliotēkā” Daugavpilī un citviet.
Foto – Fotolia

Komplekta atlase – ar jautājumiem 0


Rūpīgāk papētot BJVŽ veiksmīgākās dalībnieces, jāsecina: teju katrā no šīm bibliotēkām ir kāda sava īpaša un lokāla lasīšanas veicināšanas programma. Savukārt BJVŽ kalpo par sava veida profesionālu “lietussargu” – valsts mēroga pro­grammu, kura piedāvā augstas kvalitātes literatūru, jau sadalītu katram vecumposmam piemērotā komplektā. Turklāt šis komplekts ar katru gadu arvien plašāk aizceļo uz latviešu diasporas mītnes zemēm ārpus Latvijas, tādējādi radot kaut nelielu kopīgu kultūras pamatu gan Latvijā, gan ārpus tās augušajiem bērniem.

Reklāma
Reklāma
“Ko var iemācīt šādi ģērbušās lektores?” Dzejniece un lektore publiski šausminās un ņirgājas par pasniedzēju apģērbu 124
Ēdam katru dienu! Kuros pārtikas produktos ir visvairāk plastmasas?
Kokteilis
VIDEO. “Tā ir Rita? Ko tu stāsti!” Lauris Reiniks nosauc attiecību eksperti Ritu Lasmani par bezpajumtnieci
Lasīt citas ziņas

Tiesa, par atlases kritērijiem ik pa brīdim kādam rodas jautājumi. Pašsaprotami, tie ir izdevniecību pārstāvjiem, jo, nav ko slēpt, BJVŽ pastāvēšanas laikā iekarojis bibliotekāru un skolotāju uzticību, turklāt, kaut arī programmai nav piešķirts konkrēts valsts finansējums, iepirkts tiek gana daudz komplektu.

Vērojot Literatūras gada balvas un Starptautiskās Jāņa Baltvilka balvas ietekmi uz BJVŽ komplektu saturu, redzama diezgan skaidra korelācija, kaut arī Baltvilka balvas laureātus BJVŽ ekspertiem nākas prognozēt. Šogad tas izdevies visai precīzi – BJŽ komplektā atrodams gan Anetes Mīrsvas “Samsona ceļojums”, gan Māra Runguļa “Pastaiga mirušo pilsētā: Pārupes spoku stāsti”, gan arī DLEFI lasītāju simpātiju balvas ieguvēja – Ulda Ausekļa dzejas krājums “Kaķēns margrietiņās”. Kaut arī bibliotēkas atzīst, ka aktīvs darbs ar BJVŽ grāmatām sākas tikai septembrī, ir loģiski grāmatu komplektu sastādīt pavasarī, lai bērni par to uzzina jau pirms vasaras brīvdienām un var iekļaut savā ieteicamās literatūras sarakstā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tāpat ik pa brīdim gan bibliotēku darbinieku, gan vecāku vidū izraisījušās diskusijas par kādām noteiktām sarakstā iekļautām grāmatām – skaļākais atgadījums pirms pāris gadiem piedzīvots Talsos, kur vecāku grupa aktīvi iebilda pret iecienītā igauņu rakstnieka Andrusa Kivirehka stāstu krājumu “Kaka un pavasaris”. Arī Valda Ozoliņa atceras šo gadījumu, bet no cita aspekta: pateicoties ap grāmatu saceltajai ažiotāžai, tā no visa saraksta bijusi vienīgā, kurai pilnīgi visi vecāki spējuši atcerēties nosaukumu. Brocēnu bibliotēkas direktore strikti teic: viņi uzticas ekspertu izvēlei, un lielākoties tā sevi ir pierādījusi kā veiksmīgu. To lieliski varot redzēt gadījumos, kad BJVŽ komplektā iekļautās grāmatas turpina būt populāras jauniešu vidū arī turpmāk. Izcils piemērs grupā 15+ esot ASV rakstnieces ar lietuviešu saknēm Rūtas Šepetis romāns “Starp pelēkiem toņiem” – to jaunieši lasot vēl aizvien. Arī Anna Pakere uzsver: ir svarīgi, ka ir kāds visai valstij kopīgs grāmatu komplekts, ar ko iespējams identificēties plašāk par vienas pašvaldības vai vienas bibliotēkas lasītprasmes veicināšanas pro­grammu.

Protams, ne vienmēr visas komplektam izvēlētās grāmatas ir tik veiksmīgas kā Šepetis piemērs. Gadījušās grāmatas, kuras gan bērni, gan vecāki atzīst par atklāti garlaicīgām. Iespējams, ka tas noticis, ekspertiem ievietojot kādu darbu šķietami nepareizā vecuma “rāmītī”. Iespējams, šogad piecpadsmitgadnieku jautājumus izsauks Kārļa Vērdiņa krājums “Tētis” – neapšaubāmi augstvērtīga dzeja, tomēr šķiet domāta kādam citam vecumposmam: vai nu jaunākiem lasītājiem, vai arī Vecāku žūrijas 
dalībniekiem. No otras puses, BJVŽ nolikumā atļauts ar vecumposmu komplektiem darboties brīvi – arvien kādā vecuma grupā gadīsies nobriedušāki lasītāji, kuriem sava vecuma komplekts šķitīs bērnišķīgs.

Turklāt, protams, vecumposmā 15+, kad jaunieši arī visbiežāk pamet BJVŽ lasītāju rindas, ir lielas problēmas piemeklēt atbilstošu lasāmvielu, īpaši puišiem domātas grāmatas. Valda Ozoliņa dalās novērojumā, kuru nereti gadās dzirdēt, runājot arī ar citiem bibliotekāriem: meitenes ir ar mieru lasīt labi sarakstītu grāmatu, arī ja tās galvenais varonis nav meitene, taču šī vecuma zēniem nepieciešamas grāmatas ar sava dzimuma protagonistu. Un tādu nav pietiekami daudz, vismaz ne latviešu valodā. Arī Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padomes priekšsēdētāja Ilze Stikāne, kura līdzdarbojas grāmatu atlasē Bērnu žūrijai, atzīst – trūkst grāmatu pusaudžiem par reālo dzīvi, jo lielākoties tiek piedāvāta fantāzijas un fantastikas žanra literatūra.
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.