Foto – Fotolia

Astotais mīts – visiem smēķētājiem sašaurinās locekļu asinsvadi, tāpēc viņiem noteikti nogriezīs kāju 6

Aģentūra Reuters vēsta, ka nikotīna noderīgo īpašību pētnieks Džeimss Džangs uzsācis nikotīna iedarbības uz cilvēka organisma izpēti jau kā Oksfordas students pirms daudziem gadiem un savas profesionālās darbības laikā ieguvis pārliecinošus datus, kas pamatīgi lauž visus stereotipiskos priekšstatus par nikotīna ietekmi uz asinsvadiem.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Dzimšanas gada pēdējā ciparā slēpjas svarīgs vēstījums – piederība stihijai
Dārzs
11 pamata lietas, kas jāzina katram dārzniekam
Kokteilis
FOTO. Ledus ir sakustējies! 5 iekārojamākie Latvijas hokejisti mākslīgā intelekta skatījumā
Lasīt citas ziņas

Arī Džangs pirms savu vērienīgo eksperimentu uzsākšanas iepriekšējo valdošo uzskatu iespaidā bija pārliecināts, ka vēnu sašaurināšanās smēķētājiem saistīta tikai un vienīgi ar nikotīna patēriņu, taču jau drīz pārliecinājās pats un spēja pārliecināt citus, ka patiesībā ir gluži otrādi – nikotīns tieši stimulē asinsriti. Lai to apliecinātu gluži zinātniski, pētnieku grupa Džanga vadībā uzsāka virkni speciālu eksperimentu nolūkā izpētīt nikotīna iedarbību uz laboratorijas pelēm. Pētnieki izmantoja peles ar plaušu vēzi un traucētu asinsriti un jau ļoti ātri konstatēja, ka nikotīns visnotaļ efektīvi stimulē asinsvadu atjaunošanos un kopumā ievērojami aktivizē peļu uzvedību, kas tātad saistīts ar asinsrites uzlabošanos.

Savukārt profesors Džeimss Kuks uzskata, ka nikotīnu var izmantot brūču sadziedēšanai un tādu slimību ārstēšanai, kas saistītas tieši ar asinsrites traucējumiem un diabētu. Patlaban viņa vadībā pētnieku grupa eksperimentos mēģina noskaidrot – tieši cik lielā mērā nikotīns var palīdzēt arī cilvēkiem ar neiroloģiskiem traucējumiem, galvenokārt saistībā ar Parkinsona slimību un Tureta sindromu. Noskaidrots, ka kopā ar tabakas dūmiem smēķētājs ievelk plaušās vairāk derīgo vielu un skābekli, ieskaitot pamata sastāvdaļu – nikotīnu, kas kalpo kā dabiskās antibiotikas, proti, iznīcina baktērijas mutes dobumā, rīklē un plaušās, kopumā, kā paudis Kuks, vismaz 36 patogēno mikroorganismu sugas. Tāpat konstatēts, ka smēķētāji ievērojami mazāk sirgst ar lūpu un sejas herpes vīrusu.

RAKSTA PIRMO DAĻU LASI ŠEIT!

RAKSTA OTRO DAĻU LASI ŠEIT!

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.