Latvijas Vēsturnieku komisijas vadītāja profesora Ineša Feldmaņa (no kreisās) komisijas nākotnes redzējums ne vienmēr saskan ar kolēģu Mārtiņa Mintaura un Valtera Ščerbinska uzskatiem, taču viedokļu dažādība vēstures pētniecības jomā jau nav nedz kas jauns, nedz nepārvarams.
Latvijas Vēsturnieku komisijas vadītāja profesora Ineša Feldmaņa (no kreisās) komisijas nākotnes redzējums ne vienmēr saskan ar kolēģu Mārtiņa Mintaura un Valtera Ščerbinska uzskatiem, taču viedokļu dažādība vēstures pētniecības jomā jau nav nedz kas jauns, nedz nepārvarams.
Foto – Timurs Subhankulovs

V. Ščerbinskis: – Būtība ir tāda, ka Vēsturnieku komisijai nav jāreaģē uz katru paskvilu. Manuprāt, Vēsturnieku komisijai pašai nebūtu pat jāraksta tādas monogrāfijas kā “Latvijas valsts tapšana – iekšpolitiskie un ārpolitiskie aspekti”. Kā profesionāļi mēs priecājamies, kad kolēģi ko tādu dara, taču es tur neredzu nekādu saistību ar komisijas uzdevumiem. Komisijas darbību nodrošina Valsts prezidenta kanceleja, bet kancelejai nebūtu jāizdod zinātniskas grāmatas! Kancelejai tādiem mērķiem nekad nepietiks naudas. Komisijai ir pietiekama reputācija, lai meklētu papildu līdzekļus iestādēs, fondos. 11

I. Feldmanis: – Es domāju, ka Vēsturnieku komisija kā organizatoriskais centrs līdz šim darbojusies ļoti veiksmīgi. Bez komisijas finansētajiem Otrā pasaules kara laika pētījumiem Latvijas vēstures pētniecībā nebūtu tāda Otrā pasaules kara buma! Par to ir jau kādas sešas septiņas doktora disertācijas, parādījušās monogrāfijas. Tādā virzienā arī būtu jāturpina. Tematiskā paplašināšanās man šķiet dabiska, un tā jau nenotika tagad, bet vēl Valsts prezidenta Valda Zatlera laikā! Komisijai būtu jākļūst par kaut kādu abstraktu institūciju? Es saprotu, ka komisiju veido konkrētas personības, vēsturnieki un mēs no tā nevaram nekur aiziet. Katra Vēsturnieku komisijas locekļa darbība jau ir tas saskaitāmais, kas beigu beigās rezultējas tajā, cik veiksmīga komisija ir. Caur šiem ar komisiju saistītajiem vēsturniekiem komisijas darbība it kā kļūst plašāka un var darboties vēl vairāk, nekā atļauj konkrēti komisijai piešķirtie līdzekļi. Krīzē 2009. gadā mums to bija tik maz, ka vispār neko nevarētu izdarīt, ja man nebūtu izdevies komisijas darbību sasaistīt ar Latvijas Vēstures mazās bibliotēkas atbalsta fondu. Tā arī būtu jāturpina.

I. Feldmanis: – Nauda tiek meklēta visu laiku. Un par grāmatām – kaut kādiem rezultātiem komisijas darbībai taču jābūt!

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Karma sāpīgi skars 6 zodiaka zīmes jau novembrī. Nāksies atzīt savas kļūdas!
Mājas
Īsti mikrobu perēkļi! 8 priekšmeti, kurus lielākā daļa mazgā pārāk reti
Kokteilis
Viņi ir TIK kaitinoši!!! Piecas zodiaka zīmes, kuras daudziem krīt uz nerviem
Lasīt citas ziņas

V. Ščerbinskis: – Tad ir jābūt zināmai procedūrai, jo nevar būt tā, ka vienkārši sanāk kopā konkrēti cilvēki un kaut kas tiek izdots. Ja būtu sistēma, varētu arī plānot nepieciešamo. Piemēram, migrācija! Kādā veidā Latvijā nonāca tūkstošiem migrantu no Padomju Savienības? Tas ir ārkārtīgi svarīgs jautājums, kam ir ciešs sakars ar mūsdienās notiekošo, bet par to nav neviena nopietna pētījuma.

M. Mintaurs: – Esmu komisijā no pavisam nesena laika, kopš 2015. gada, bet, klausoties kolēģos, tomēr piekrītu Ščerbinskim, ka komisija drīzāk uztverama kā organizatorisks centrs. Un, ja tā, tad loģiski, ka šādam centram ir koncepcija, kas paredz galvenos darbības virzienus un prioritātes. Es arī esmu bažīgs, kas notiks ar komisiju, kad simtgade būs garām. Koncepcijai jābūt ilgtermiņa.

CITI ŠOBRĪD LASA

I. Feldmanis: – Mums jau ir definēts, ka viena no prioritātēm ir Latvijas simtgades sagaidīšana ar apkopojošu monogrāfiju par Latvijas valsts tapšanu. Otra prioritāte ir saistīta ar padomju okupācijas periodu, un tur primāra ir industrializācija. Esmu jau sācis LU Vēstures un filozofijas fakultātē organizēt vēsturniekus, kas varētu ar to nodarboties. Jums, Mārtiņ, kā pasniedzējam un pēckara padomju okupācijas posma darba grupas vadītājam komisijā ir ļoti lielas iespējas veidot studentu grupas, kas ar to darbotos. Protams, tam ir nepieciešams laiks, jo līdz šim profesore Daina Bleiere bija praktiski vienīgā, kas tajā jomā darbojās. Mēs jau varam izvirzīt jautājumu, ko mums darīt pēc simtgades, taču jāsaprot, ka juridiski Vēsturnieku komisijas darbības laiks ir ierobežots ar noteiktu prezidentūras termiņu. Pēc trīs­arpus gadiem mēs atkal “karāsimies gaisā”. Katram prezidentam komisija atkal ir jāapstiprina.

– Negribētos ticēt, ka nākamais Valsts prezidents varētu no jums atteikties…

– Prātā jāpatur visas alternatīvas. Mēs jau nevaram paziņot, ka Vēsturnieku komisijas darbība ir mūžīga! Manuprāt, tai nav jābūt mūžīgai. Pašreiz situācija vēl ir tāda, ka komisijai noteikti būtu jādarbojas, bet ja uzdevumi ir izpildīti… Vismaz līdz 2018. gadam veids, kādā mēs darbojamies, saglabāsies.

V. Ščerbinskis: – Es tomēr gribētu atgriezties pie Evas Klaritas Petai raksta, kurā viņa secina, ka Latvijas Vēsturnieku komisija nav izpildījusi uzdevumu, kamdēļ tā tika izveidota. Viņa norāda, ka komisijas mērķis nebija faktoloģisku datu uzkrāšana, bet gan zinošu vēsturnieku profesionāļu viedokļu izplatīšana sabiedrībā. Un tas nav līdz galam izdarīts.

I. Feldmanis: – Es domāju, ka Vēsturnieku komisija kā organizatoriskais centrs līdz šim darbojusies ļoti veiksmīgi. Bez komisijas finansētajiem Otrā pasaules kara laika pētījumiem Latvijas vēstures pētniecībā nebūtu tāda Otrā pasaules kara buma! Par to ir jau kādas sešas septiņas doktora disertācijas, parādījušās monogrāfijas. Tādā virzienā arī būtu jāturpina. Tematiskā paplašināšanās man šķiet dabiska, un tā jau nenotika tagad, bet vēl Valsts prezidenta Valda Zatlera laikā! Komisijai būtu jākļūst par kaut kādu abstraktu institūciju? Es saprotu, ka komisiju veido konkrētas personības, vēsturnieki un mēs no tā nevaram nekur aiziet. Katra Vēsturnieku komisijas locekļa darbība jau ir tas saskaitāmais, kas beigu beigās rezultējas tajā, cik veiksmīga komisija ir. Caur šiem ar komisiju saistītajiem vēsturniekiem komisijas darbība it kā kļūst plašāka un var darboties vēl vairāk, nekā atļauj konkrēti komisijai piešķirtie līdzekļi. Krīzē 2009. gadā mums to bija tik maz, ka vispār neko nevarētu izdarīt, ja man nebūtu izdevies komisijas darbību sasaistīt ar Latvijas Vēstures mazās bibliotēkas atbalsta fondu. Tā arī būtu jāturpina.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.