Liāna Langa.
Liāna Langa.
Arhīva foto

Liāna Langa: Vairāk dod tas, kas dod īstajā laikā 3

Liāna Langa, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
“Man ir lauzta kāja un deguns, pārsista piere, pamatīgs smadzeņu satricinājums…” Horens Stalbe Dobelē nežēlīgi piekauts 33
Mājas
12 senlatviešu ticējumi par Jurģu dienu: kāda šī diena, tāda visa vasara? 25
Putinam draud briesmas, par kurām pagaidām zina tikai nedaudzi 15
Lasīt citas ziņas

Ir interesanti vērot, kā viena jauna medija parādīšanās izmaina Latvijas mediju kopainu. Pirms mēneša savu darbību uzsāka konservatīvās domas vietne “Telos.lv”, izsaucot visdažādākās reakcijas – no suminājumiem līdz skeptiskiem komentāriem – un arī visai neiekļaujošu kritiku.

Jaunā portāla redakcijā darbojas pazīstamā intelektuāle, tulkotāja no sengrieķu valodas, filoloģijas doktore Agnese Irbe, filozofijas doktors un pasniedzējs Raivis Bičevskis un filozofijas doktorants Krišjānis Lācis, kura tviterkontu nākamajā dienā pēc portāla parādīšanās publikai sociālais tīkls bloķēja nevienam nezināmu iemeslu dēļ. Mūsdienās tā vienkārši notiek.

CITI ŠOBRĪD LASA
Līdz šim Latvijā nopietni runāt par mediju ideoloģiskajiem uzstādījumiem nemēdza, lai gan tādi neapšaubāmi pastāvēja.

“Latvijas Avīze” izsenis bijusi tradicionālu vērtību pārstāvētāja un centriski labēja. Tāpat žurnāls “Domuzīme”, kurš regulāri un neatlaidīgi veicinājis publisku refleksiju par aktuālām tēmām savās “apaļā galda” sarunās, izvirzoties par spēcīgu sabiedriskās domas izteicēju.

Kurš vēl pēdējos gados Latvijā reflektējis par tik sarežģītām tēmām kā taisnīgums, valsts valoda, vēstures atspoguļojums mākslā, runas brīvība, VDK nozīme un loma padomju represīvā režīma uzturēšanā?

Nepārprotamus vēstījumus, kuri atbilst starptautisko aktualitāšu darba kārtībai, pārstāv strāvojumu portāls interneta žurnāls “Satori”, kurā dzeju un prozu gan var lasīt arvien retāk, ko savukārt lieliski kompensē literatūras un filozofijas žurnāls “Punctum”, ideoloģiski drīzāk neitrāls nišas medijs.

Latvijas politika ir visai mērena, pie mums valsts varā nav nedz galēji kreisu, nedz galēji labēju politisku spēku, lai kā Latvijas ienaidnieki daudzu gadu garumā cītīgi nepūlētos sameklēt nacisma un fašisma iedīgļus pašsaglabājoši un kultūrnacionāli noskaņotu cilvēku vidū.

Gan koalīcijā, gan arī ārpus tās esošās partijas ir drīzāk centriskas, viena konservatīvāk, cita liberālāk orientēta.

Līdz šim mediji ir vien spoguļojuši pamatstraumes politiku, sabiedriskiem medijiem pēdējā laikā savos naratīvos reizēm gluži atklāti simpatizējot ASV notiekošā dīvainajai attīstībai.

Reklāma
Reklāma

Uz stabilām vērtībām orientētiem ļaudīm tas brīžam norauj jumtu un liek atskārst, ka “progress” ar farmaceitisku pubertātes nomākšanu pusaudžos un viņu dzimuma maiņas operācijām, dzimtes konstruktiem un nemitīgo valodas ravēšanu, tā dēvēto cilvēku izdzēšanas “kultūru” un nepamatotu vārda brīvības ierobežošanu diez vai ir tas, kas mūsu dievzemītē pilsoņiem ir reāli nepieciešams.

“Telos.lv” ir labēji orientēta intelektuāla vietne, kurā dažādas tēmas tiek iztirzātas Rietumu konservatīvās filozofijas gaismā. Tāds medijs Latvijā parādās pirmoreiz, tādēļ ātri vien ieguvis pamatīgu sabiedrības uzmanību un arī atbalstu.

To lasīt tviterī aicinājis Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags un Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs.

Te tomēr jāpiebilst, ka, lai arī galvenā redaktore Agnese Irbe ir praktizējoša katoliete, “Telos.lv” publicē sekulārus skatījumus uz pasauli, piemēram, juridisko zinātņu doktors Juris Rudevskis kontraversālo eitanāzijas jautājumu skatījis, reflektējot par sekulāro Austriešu ekonomikas skolas dibinātāja Ludviga fon Mīzesa traktātu “Cilvēka rīcība”. Un arī citus sekulārus, kā arī kristietībā balstītus viedokļus, slavinājumus, izklāstus, sarunas un stāstus.

Laikā, kad demokrātiskas valsts Latvijas mediju telpā parādās neskaidri vēstījumi par “diskriminējošu viedokļu” esamību un tamlīdzīgas pilsoņu brīvību apdraudošas, bīstamas norādes, konservatīvās domas portālam veicams nozīmīgs darbs.

Dzīvojam haotiskā, dažādu absurdu parādību piesātinātā laikā, tādēļ mums ir nepieciešams atkal un vēlreiz saprast, uz kādiem pamatiem mēs stāvam, kādas ir mūsu vērtības un izpratne par daudziem cilvēka esībai un nākotnei visnozīmīgākajiem pamatjautājumiem. “Plus dat, qui in tempora dat.” Vairāk dod tas, kas dod īstajā laikā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.