Pasaulē
Citur

Atis Klimovičs: Vajadzīgi citi instrumenti attiecībās ar Kremli0


Atis Klimovičs
Atis Klimovičs
Foto: Ieva Lūka/LETA

Tā vietā, lai noteiktu iedarbīgas sankcijas par izvairīšanos no atbildības barbariskajā pasažieru lidmašīnas notriekšanā, Eiropas Savienība pieņēmusi deklarāciju, kurā vēršas pie Krievijas ar aicinājumu atzīt savu atbildību par šo 2014. gada jūlijā pastrādāto noziegumu.

Iespējams, ne viens vien ES ierēdnis uzsvērtu, cik nozīmīga šāda vēršanās pie krieviem, taču īstiem austrumu politiskā virziena pārzinātājiem tas varētu izraisīt vienīgi skeptisku smīnu. Jau vairāk nekā dekādi pierādījusies mums neglaimojošā patiesība, ka Kremlis sava saimnieka Vladimira Putina personā atklāti smejas, pat ņirdz par 28 valstu savienību.

Krievijas prezidents uzskata, ka ar to var runāt augstprātīgā tonī, muldēt kā pa ķešu, neturēt vārdu, kas reiz dots, un aizvien vairāk izrādīt militāros muskuļus ES robežu tuvumā.

Reiz nodemonstrētais vājums (Gruzijas gadījums) atstājis sliktas sekas – krievi vispirms pārliecinājās, ka eiropieši negrasās kategoriski uzstāt uz solījumu izpildi pēc 2008. gada Piecu dienu kara Gruzijā.

Tolaik Maskava solīja atvilkt savas armijas vienības uz iepriekšējām pozīcijām, taču nevienu mirkli to necentās izpildīt. Savukārt ES uz to faktiski gluži mierīgi noraudzījās, nosūtot savus novērotājus uz Gruziju. Ar to gan acīmredzami bijis par maz. Kā redzams, šāda izturēšanās iedvesmojusi Kremli, un tas līdzīgā stilā darbojas arī tagad. Tādējādi aizvien vairāk tiek mainītas robežas Eiropā.

Ar starptautiskajām ziņām sevi ne pārāk noslogojoši cilvēki mēdz uzdot spēcīgu jautājumu – kā tas nākas, ka minētā pasažieru lainera notriekšana un citi noziegumi jau sen ir atklāti, bet ļaundaris tā arī nav saņēmis jūtamu sodu? Šķiet, par vienu no galvenajiem iemesliem varētu minēt noziedznieka kategorisko atteikšanos atzīt savu vainu. Turklāt pie šādas pozīcijas tas turas ārkārtīgi konsekventi.

Līdz šim nav izdevies panākt Maskavas atzīšanos ne tikai pasažieru lidmašīnas notriekšanā, bet arī iebrukumā Ukrainā, šīs valsts apšaudīšanā ar smagajiem ieročiem no Krievijas Federācijas teritorijas – šāda izturēšanās ieguvusi nosaukumu – “Mūsu tur nav”. Visbeidzot, pat zināmā mērā paradoksāli – nozieguma noliegšana ir pa prātam arī daudzviet uz rietumiem no Krievijas.

Bijis savādāk, nenāktos viegli aizstāvēt viedokli, ka ar Maskavu jāuztur attiecības par katru cenu, ka vispār jāatjauno bizness kā ierasts.

Beidzamā laika kliedzošākais gadījums neapšaubāmi ir Krievijas darbības atjaunošana Eiropas Padomē, kas apliecina pilnīgu piekāpšanos revizionisma ideju pārņemtai un strauju militārisma programmu īstenojošai valstij.

Saistītie raksti

Var norādīt, ka atsaukšanās uz eiropiešu 1938. gada pieredzi ir banāla un tas zināmā mērā ir taisnība, tomēr derīgi atcerēties, kur novedusi šāda spēlēšanās ar uguni. Jau labu laiku kā apstiprinājies, ka savu milzīgo iekšējo problēmu aizvien vairāk novārdzinātās Krievijas autoritārais vadītājs sekmīgi manipulē ar uzticamo auditoriju, novirzot sabiedrības neapmierinātību pāri savas valsts robežām.

Vēsturē gadsimtos pazīstams noskaņojums, ka visās Krievzemes nelaimēs vainīgi bijuši visi citi – latvieši, somi, poļi, vācieši un ukraiņi. Paskatieties kādu Krievijas TV kanālu, un taps skaidrs, ka nekas nav mainījies.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Pasaulē
Par divu gūstekņu slepkavību džihādistam nepiespriež mūža ieslodzījumu: tiesnesis vēlējies dot viņam “cerības staru”
2 dienas
Uldis Šmits
Pasaulē
Uldis Šmits: Te arī tas suns aprakts – kopā ar Krievijas pilsoniskās sabiedrības nākotnes izredzēm un demokrātiskajām vērtībām 2
2 dienas
LE
LETA/AFP
Pasaulē
“Ļaujiet mums strādāt!” Prostitūtas Berlīnē protestē pret pandēmijas dēļ noteiktajiem ierobežojumiem
3 dienas

Lasītākie

LA
LA.LV
Ekonomika
Skaļi minējumi, kāpēc rudenī daudzi pametīs Latviju
1 stunda
VB
Valdis Bērziņš
Pasaulē
Tramps turpina šķelt ASV jeb svētki skarbo runu ēnā
4 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
Veste varēja izglābt dzīvību. Kā atpūtnieku laivu brauciens pārvērtās ļaunākajā murgā
2 stundas
AK
Aija Kaukule
Kultūra
Sēdvietu plānošana šobrīd atgādina “kuģu šaušanu”! Saruna ar Liepājas teātra direktoru Herbertu Laukšteinu
7 stundas
LE
LETA
Latvijā
Lūdz laiku, lai spētu izvērtēt “Marsa parka” atbilstību Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļa statusam
5 stundas