Vakcinēšanās vilnis tuvojas: Lielbritānijā lielākā kampaņa vēsturē. Eiropas Savienība nogaida 1
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lielbritānija, kas līdz gada beigām vēl skaitās Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, otrdien kā pirmā starp bloka dalībniecēm uzsāka valsts mēroga vakcinēšanās kampaņu pret koronavīrusa izraisīto Covid-19. Londona pasteidzās un jau 2. decembrī apstiprināja ASV farmācijas kompānijas “Pfizer” un Vācijas ”BioNTech” izstrādātās vakcīnas, kamēr Eiropas Zāļu aģentūra tikai decembra beigās izlems, vai ir pietiekami daudz datu par ”Pfizer” un ”BioNTech” izstrādāto vakcīnu drošību un efektivitāti. Tādējādi ES mēroga vakcinēšanas kampaņu prognozē tikai pavasarī.
Karaļpāra piemērs?
Pirmā Lielbritānijas pilsone, kas saņēmusi poti, ir Mārgareta Kīnana. Nākamnedēļ viņai apritēs 91 gads. Injekcija veikta otrdien plkst. 6.31 pēc vietējā laika Koventrijas universitātes slimnīcā.
“Jūtos tik privileģēta būt par pirmo cilvēku, kas vakcinēts pret Covid-19! Tā ir labākā pirmsdzimšanas dienas dāvana, kādu varēju vēlēties, jo tas nozīmē, ka pēc vienatnē pavadītā gandrīz gada beidzot varēšu sagaidīt Jauno gadu un pavadīt laiku kopā ar savu ģimeni un draugiem,” izteikusies kundze.
Pēc pirmās “Pfizer” un “BioNTech” ražojuma devas saņemšanas imunitāte sāk izstrādāties 12. dienā. Pēc 21 dienas jāsaņem otrā doza, bet pilna imunitāte iestājas 28. dienā pēc pirmās potēšanas.
Nav gan skaidrs, cik noturīga būs imunitāte un vai nākamgad nevajadzēs vakcinēties atkal.
Lielbritānija pasaules mērogā ir starp valstīm, kas no minētās slimības cietušas visvairāk. No šobrīd pasaulē ap 1,5 miljoniem Covid-19 dēļ mirušo, 61 tūkstotis piekrīt Lielbritānijai, kur kopējais saslimušo skaits sasniedz 1,6 miljonus. Kampaņas sākumam Londona nodrošinājusi 800 tūkstošus vakcīnas devu, bet līdz mēneša beigām krājumam jāpieaug līdz četriem miljoniem. Kopējais pasūtījums britiem ir 40 miljonu devu, ar ko pietiktu 20 miljoniem iedzīvotāju.
Lai rādītu priekšzīmi, Lielbritānijas veselības ministrs Mets Henkoks paudis gatavību potēties televīzijas tiešraidē.
Britu prese apgalvo, ka Covid-19 pretpoti esot gatava saņemt arī 94 gadus vecā karaliene Elizabete II un viņas 99 gadus vecais dzīvesbiedrs princis Filips.
Tiesa, Bekingemas pils izvairījusies to apstiprināt. “Mūsu mērķis ir pilnībā aizsargāt jebkuru mūsu valsts iedzīvotāju. Protams, arī Viņas Majestāti,” raidītajam BBC izteikusies Lielbritānijas Zāļu aģentūras amatpersona. Potēšana šobrīd notiek apmēram 70 slimnīcās visā Lielbritānijā.
Priekšroka ir riska grupām – tiem, kas vecāki par 80 gadiem, jau atrodas slimnīcās vai saņem medicīnas aprūpi mājās, kā arī medicīnas un veselības aprūpes personālam, veco ļaužu pansionātu darbiniekiem. Britu veselības aizsardzības sistēmas amatpersonas lūdz iedzīvotājus būt pacietīgiem. Vairumam jāpagaida līdz nākamajam gadam, kad vakcīnu būs tik daudz, lai programma uzņemtu apgriezienus.
Valdības plāns ir pirmajā vakcinācijas programmas fāzē sapotēt ap 40% valsts iedzīvotāju jeb vairāk nekā 25 miljonus cilvēku.
Apgrūtinoši ir tas, ka vakcīna jāglabā -70 °C temperatūrā. To piegādā pakās pa 975 devām, un pagaidām vēl nav izstrādāta piemērota sistēma, kā šīs pakas sadalīt mazākās partijās, lai padarītu procesu daudz plašāku un raitāku.
Neskaidrības Krievijā
Pasaules veselības organizācija (PVO) savās rekomendācijās norāda, ka vakcināciju nedrīkst veikt piespiedu kārtā, kaut arī atsevišķās jomās izvēles var arī nebūt. Piemēram, mediķiem, kuri strādā intensīvās medicīnas nodaļās, tā būtu pat ļoti vēlama.
“Domāju, mēs rīkotos daudz labāk, ja vispirms izskaidrotu cilvēkiem vakcinācijas priekšrocības, sniegtu informāciju un tad ļautu pašiem izvēlēties,” Ženēvā paziņojis PVO ārkārtējās palīdzības koordinators Maiks Raiens. Par atturēšanos no obligātas vakcinēšanas parlamenta priekšā izteicies arī Vācijas veselības ministrs Jenss Špāns.
Viņš devis vārdu deputātiem, ka tā nenotiks. Skeptiķi šūpo galvu, ka solījumu var nākties lauzt, ja izrādīsies, ka vācieši būs pasīvi piesakoties.
Daudz atkarīgs no sabiedrības reakcijas uz iespējamajām blaknēm un potēšanas rezultātiem. Tāpat kā Lielbritānijā, Vācijā potēšana apdrošinātām personām notiks bez maksas un vispirms vakcinēs vecus cilvēkus un veselības aprūpes nozares darbiniekus. Pie līdzīgām vadlīnijām turēsies arī Itālija un Francija. Valdības, kaut nevar uzspiest potēšanu, taču var padarīt tās obligātumu netiešu – ieviešot ierobežojumus tiem, kas nebūs vakcinējušies.
Krievija, kas izmanto pašu ražojuma pretlīdzekli “Sputnik V”, par masveida vakcinācijas kampaņas sākumu Maskavā un Piemaskavā paziņoja vēl pagājušajā nedēļā, taču, tā kā vakcīna pilnībā nav izgājusi pasaules praksē pieņemto klīnisko izmēģinājumu ciklu un tās ieviešana steidzināta politisku apsvērumu dēļ, uzticības “Sputnik V” trūkst pat pašā Krievijā.
Tā Krievijas Klīnisko pētījumu organizāciju savienības izpilddirektore Svetlana Zavidova uzsvērusi, ka speciālistiem nav detalizētu ziņu par preparāta efektivitāti un iedarbību uz organismu ilgtermiņā.
Tāpēc entuziasmu vakcinēties nepauž pat mediķi. Pretrunīgas ziņas ir gan par saražoto vakcīnu daudzumu un Krievijas spējām pašai to ražot vajadzīgos apmēros, gan par potēšanās kārtību.
Oficiālā Kremļa informācija nonāk pretrunā ar neoficiālo, mediju sniegto, bet tie vēsta par kontroles un plānveidības trūkumu.
