Valdis Kalnozols
Valdis Kalnozols
Foto: LETA

Valdis Kalnozols: Ko varam darīt, lai neļautu bankām sevi pazemot? 12

“Dodiet man iespēju drukāt un rīkoties ar valsts naudu, un man būs mazsvarīgi, kas valstī izsludina likumus,” 19. gadsimta sākumā teicis Rotšildu dinastijas pamatlicējs Maijers Amšels Rotšilds.
 
Latvijā vairāk nekā 200 000 Latvijas iedzīvotāju bijuši spiesti pamest mājas, ģimenes, tuviniekus, lai pelnītu naudu ārzemēs. Liela  daļa šo cilvēku bijuši spiesti doties projām tikai tāpēc, ka nav spējuši atdot Latvijā bankās paņemtos kredītus. Atsaucoties uz Latvijas Komercbanku asociācijas datiem, 2014. gadā rezidenti un nerezidenti Latvijas bankās kopumā ir ieguldījuši vairāk nekā 22 miljardus eiro, savukārt bankas kredītos izsniegušas mazāk nekā 15 miljardus eiro. Kur palika vairāk nekā pieci miljardi eiro? Aizplūda citu valstu ekonomikas attīstīšanai?

Cik gadi ir jānostrādā, lai varētu saņemt valsts garantēto minimālo pensiju? 201
Noskaidroti visuzticamākie un vismazāk uzticamie automašīnu zīmoli. Kurā sarakstā ir tavs auto?
Kokteilis
VIDEO. “Man te viss besī, es ienīstu savus kolēģus! Man vajag aizvietotāju” – TV personības Kristīnes Garklāvas “teiktais” pārsteidz pat viņu pašu
Lasīt citas ziņas

Saucot lietas īstajos vārdos, banku biznesa stratēģija ir augļošana. Savulaik Saeimā tika izvirzīts priekšlikums iekļaut Satversmē, ka Latvijā pamatvērtības ir kristīgās vērtības. Bībelē, tāpat arī Korānā, ir skaidri un gaiši pateikts, ka augļošana ir grēks, un ir jārīkojas, lai to novērstu, nevis veicinātu.

Runājot par ekonomiski lietderīgu un humānu saimniekošanu, manuprāt, lielisks piemērs ir musulmaņu radītās Šariata bankas (http://www.shariabanking.com/). Tās izsniedz aizdevumu nevis pret ķīlu, bet, ieguldot līdzekļus aizdevēja projektā vai biznesā. Šādā veidā banka, ir ieinteresēta sekot līdzi un rīkoties, lai projekts attīstītos un pelnītu, nevis vienkārši izģērbt aizdevuma saņēmēju pliku.

CITI ŠOBRĪD LASA

Arī man pašam personīgi ir ļoti nepatīkama pieredze ar vienu no Latvijas vadošajām bankām “Swedbank”, kuras klients biju vairāk nekā 20 gadu. Domāju, ka ar mūsu uzņēmumiem “Kalnozols un partneri”, “BKB”, “Ranka K”,” OK Būvmateriāli”, “Ramirent”, “Jumurdas atpūtas komplekss” u.c. banka ir nopelnījusi vairākus simtus tūkstošu, iespējams, pat miljonus eiro. Taču es ļoti vīlos sadarbībā ar banku, jo situācijā, kad banka, nepildot savas līgumsaistības, divus gadus aizturēja kontā vairāk nekā 200 000 eiro, tā pat neuzskatīja par vajadzīgu atvainoties. Bankas attieksme pret mani bija bezpersoniska, ciniska un man kā uzņēmējam pazemojoša, tādēļ es biju spiests slēgt kontu šajā bankā.

Ko mēs, Latvijas iedzīvotāji, varam darīt savā labā, lai neļautu bankām sevi izmantot un nereti pat pazemot? Manuprāt, lieliska alternatīva bankām ir krājaizdevu sabiedrības, to darbības princips ir krietni humānāks un arī lietderīgāks valsts ekonomikai. Privātpersona, uzņēmums vai pašvaldība, ieguldot naudu krājaizdevu sabiedrībā, kļūst par tās paju īpašnieku. Tā kā paju īpašnieki savstarpēji ir biedri, krājaizdevu sabiedrība izsniedzot aizdevumu, izvērtē naudas ieguldījuma lietderīgumu, taču ar personiskāku pieeju un cilvēcīgākiem nosacījumiem, nevis bezpersonisku mērķi paņemt no cilvēka visu, ko vien ir iespējams paņemt.

Krājaizdevu sabiedrības veiksmīgi darbojas visā Eiropā – Vācijā, Francijā, Itālijā, Īrijā, Austrijā, Nīderlandē, un pieredze rāda, ka tās ir liels atspaids tieši reģionu tautsaimniecības attīstībā.

Teicams piemērs ir Īrija. Savulaik vairākos Īrijas reģionos tautsaimniecības nozare bija panīkusi. Iedzīvotāji devās peļņā uz Ameriku, savukārt reģionos, no kurienes tie nāca, tika izveidotas krājaizdevu sabiedrības, kur iedzīvotāji ieguldīja nopelnīto naudu. Tieši šie ieguldījumi veicināja tautsaimniecības attīstību konkrētajos reģionos.

Es uzskatu, ka arī Latvijai šāds solis būtu ekonomiski lietderīgs, tas veicinātu Latvijas lauku reģionu attīstību. Latvijai paraugs var būt arī Lietuva, kur veiksmīgi darbojas un attīstās kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības. Šādi funkcionējot, tām ir lielāks spēks – var ieguldīt finanses lielākos projektos, izsniegt iedzīvotājiem kredītkartes, debetkartes u.c.

Latvijā krājaizdevu sabiedrību ir salīdzinoši ļoti maz. Pēc Latvijas Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību savienības datiem Latvijā darbojas 32 krājaizdevu sabiedrības, kurās ir vairāk kā 26 000 biedru un ir ieguldīti 22,67 miljoni eiro. Latvijā krājaizdevu sabiedrībām nav atbalsta, acīmredzot tādēļ, ka pastāv spēcīga banku lobēšana.

Latvijā esošā likumdošana liedz krājaizdevu sabiedrībām apvienoties, lai veidotu kopēju komersantu. Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs darbojas kooperācijas principi – vienas krājaizdevu sabiedrības ieguvums ir visu sabiedrību kopīgs ieguvums. Turpretim Latvijā katrai krājaizdevu sabiedrībai jāspēj savas problēmas risināt individuāli.

SAISTĪTIE RAKSTI

Lai Latvijā attīstītos krājaizdevu sabiedrības, vispirms ir nepieciešama pašu iedzīvoju spēja izlemt, kur ieguldīt naudu, un reāla rīcība. Protams, nepieciešams arī atbalsts valdības līmenī un izmaiņas likumdošanā. Latvijas Krājaizdevu apvienības ierosinājums ir veikt grozījumus Kredītiestāžu likumā, lai Latvijā varētu veidot kooperatīvo banku, kas piederētu krājaizdevu sabiedrībai, kas savukārt piederētu iedzīvotājiem, uzņēmējiem un pašvaldībām.

2014. gadā Latvijā bankas kopumā ir nopelnījušas 311 miljonus eiro (http://www.bankasoc.lv/lv/statistika/pz_aprekins.html). Ja šī nauda būtu ieguldīta mums pašiem piederošā bankā, to varētu novirzīt Latvijas tautsaimniecības attīstīšanai. Tāpēc mans ierosinājums Latvijas iedzīvotājiem ir, pašiem veidojot krājaizdevu sabiedrības, ieguldīt un uzkrāt tajās naudu un aicināt zināmos un uzticamos politiķus mainīt likumdošanu, lai dotu iespēju krājaizdevu sabiedrībām attīstīties. Tā ir mūsu iespēja panākt, lai nauda paliktu tepat – Latvijā un celtu valsts labklājību.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Cik gadi ir jānostrādā, lai varētu saņemt valsts garantēto minimālo pensiju?
Noskaidroti visuzticamākie un vismazāk uzticamie automašīnu zīmoli. Kurā sarakstā ir tavs auto?
Kokteilis
VIDEO. “Man te viss besī, es ienīstu savus kolēģus! Man vajag aizvietotāju” – TV personības Kristīnes Garklāvas “teiktais” pārsteidz pat viņu pašu
STOPkadri: No 1. septembra Latvijā pilnībā likvidēta Ceļu policija
Kokteilis
FOTO. “Viss gan izrādījās citādāk, nekā bijām iedomājušies…” – ministrs Hosams Abu Meri negaidīti atzīstas mīlestībā
Lasīt citas ziņas
Kāpēc cilvēki zaudē uzticību politiķiem? Jānis Streičs: “Tauta jūt!”
Īlons Masks publicē ar “Photoshop” izveidotu ierakstu, izsmejot Zelenski un viņa lūgumus atbalstīt Ukrainu
Krimināls
“Rakstīja, ka mani atradīšot, izduršot acis, sakapāšot pirkstus…” Par draudēšanu Žigim kādam vīrietim piespriests cietumsods
Kokteilis
VIDEO. “Man te viss besī, es ienīstu savus kolēģus! Man vajag aizvietotāju” – TV personības Kristīnes Garklāvas “teiktais” pārsteidz pat viņu pašu
Kokteilis
FOTO. 4 ļoti skaisti galamērķi Latvijas apceļošanai rudenī
10:51
Krimināls
“Rakstīja, ka mani atradīšot, izduršot acis, sakapāšot pirkstus…” Par draudēšanu Žigim kādam vīrietim piespriests cietumsods
10:31
Īlons Masks publicē ar “Photoshop” izveidotu ierakstu, izsmejot Zelenski un viņa lūgumus atbalstīt Ukrainu
10:29
“Rusifikācija vieglā režīmā” – pirms gada Kremlis anektēja Ukrainas teritorijas, bet joprojām nezina, ko ar tām darīt
Receptes
Kā pagatavot izcilus biezpiena plācenīšus: recepte soli pa solim
VIDEO. Varšavas centrā vairāki tūkstoši cilvēku pauduši neapmierinātību ar valdības darbu
Kokteilis
FOTO. “Viss gan izrādījās citādāk, nekā bijām iedomājušies…” – ministrs Hosams Abu Meri negaidīti atzīstas mīlestībā
Noskaidroti visuzticamākie un vismazāk uzticamie automašīnu zīmoli. Kurā sarakstā ir tavs auto?
Kokteilis
FOTO. 4 ļoti skaisti galamērķi Latvijas apceļošanai rudenī
FOTO. Ar kastaņiem, pelēkajiem zirņiem un vilnas zeķēm klāt rudens! Brīvdabas muzejā nosvinēti rudens saulgrieži
Jaunolaines un Stūnīšu ciemā no novembra siltumenerģijas tarifs pieaugs par 43,6%
Kokteilis
Tev būs nepieciešama izturība un skaidrība! Horoskopi no 2. līdz 8.oktobrim
VIDEO. Slovākijā Škoda īpašnieks saņēmis fotoradara sodu: viņa medību suns braucis pie stūres
Izplatīts aicinājums lasīt meža konfektes – ozolzīles – un ziedot tās Līgatnes dabas taku dzīvniekiem
Šonedēļ gaidāms rudenīgs laiks – vējš sasniegs pat vētras spēku
Nodokļos astoņos mēnešos iekasēts par 305 miljoniem eiro vairāk nekā plānots
Kārlis Streips: Nav absolūti nekāda iemesla, kāpēc Latvijas sabiedriskajiem medijiem būtu jāpublicē informācija krievu valodā
Andrejs Judins: “Ārvalstniek, ja gribi dzīvot šeit, tad ir jārunā latviešu valodā!”
Kokteilis
Ilma un Skaidris – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
STOPkadri: No 1. septembra Latvijā pilnībā likvidēta Ceļu policija
Top likums kredītu procentu likmju samazināšanai – bankas draud pārtraukt kreditēšanu
Vai Rietumi ar nodomu Ukrainai piegādā bojātu militāro tehniku?
FOTO. Ķirbji, kūkas, sieri, kartupeļi un citi rudens labumi – visīstākā latvietības sajūta un garša Straupes Zirgu pasta tirdziņā
Streičs: Latgale ir valsts drošības jautājums. Tur būs pirmie upuri, ja nāks tanki
It kā nogalinātais Krievijas admirālis “augšāmceļas” un runā video intervijā
“Ļoti liela un dziļa brūce. Par to nerunā un nejoko.” Ir kāda tēma, par ko nevajadzētu runāt, latviešiem satiekot lietuviešus
Problēma jau nav viens Putins. Problēma ir visā krievu tautā. Saruna ar Ukrainas žurnālistu Dmitriju Gordonu