Foto: Pexels.com

Valentīndienas sarīkojumi kaislīgajiem, romantiskajiem, skumjajiem un ironiskajiem 0

Kaislīgajiem

“Aizmirsti par aizspriedumiem, pieticību un bailēm, atver dvēseli emocijām, jūtām, baudai un kaislei,” aicina kinoteātris “Splendid Palace”, 14. februārī piedāvājot erotiskas noskaņas filmā “Lēdijas portrets ugunī” un Erotisko īsfilmu festivāla izlasi “Best Erotic Shorts”.

Reklāma
Reklāma
Veselam
Ēdieni, no kuriem labāk izvairīties pirms publiskiem pasākumiem… Tie pastiprināti veido gāzes vēderā 4
Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 85
Viedoklis
Linda Tunte: “Es dzeru, lamājos, gāžu politiķus un eju prom no darba” 85
Lasīt citas ziņas

Filma “Lēdijas portrets ugunī” (2019), kas ieguvusi balvu par labāko scenāriju Kannu kinofestivālā un Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijā, kā arī nominēta Kannu kinofestivāla Zeltas palmas zaram par gada labāko filmu tiks demonstrēta plkst. 18.30.

Pirms seansa notiks psiholoģijas doktores Diānas Zandes ievadlekcija un saruna par attiecībām.

CITI ŠOBRĪD LASA

Filma “Lēdijas portrets ugunī” aizved uz Franciju 18. gadsimta beigās. Eloīze saderinājusies ar vecākās māsas bijušo līgavaini no Milānas. Lai līgavainis redzētu, kāda izskatās viņa gaidāmā sieva, kādam jāuzglezno Eloīzes portrets un pirms kāzām tas viņam jānosūta.

Tomēr Eloīze nevēlas precēties un atsakās no sava portreta gleznošanas. Viņas māte nolīgst gleznošanas skolotāju Mariannu, kurai uzticēts gleznot bez saderinātās klātbūtnes un piekrišanas, viņai nezinot.

Spītējot ne īpaši patīkamiem laikapstākļiem, ar katru brīdi Marianna iepazīst Eloīzi arvien vairāk. Slepus glezna top, bet pavadītais laiks kopā ļauj sievietēm atklāties vienai pret otru.

Filmas apmeklējums vecuma ierobežojums: 16+. Tiek demonstrēta franču un itāļu valodā ar subtitriem latviešu un angļu valodā.

Savukārt plkst. 21 varēs noskatīties septiņas labākās, kaislīgākās un seksīgākās īsfilmas no Erotisko īsfilmu festivāla “Best Erotic Shorts”. Īsfilmas no Spānijas, Brazīlijas, Francijas, Zviedrijas un Polijas tiks demonstrētas oriģinālvalodā ar sinhrono tulkojumu latviešu valodā. Apmeklējums vecuma ierobežojums: 18+.

Romantiskajiem

Dzintaru koncertzāle Valentīna dienas vakarā plkst. 19.30 klausītājus aicina uz valdzinošu “Piektdienas vakara muzikālo šovu” kopā ar spožiem latviešu dziedātājiem – Dināru Rudāni, Aminatu, Rūtu Dūdumu-Ķirsi, The Ludvig, Dagni Roziņu un “The Beach Band”.

Mīlestībai veltītajā programmā varēs baudīt 20. un 21. gadsimta pasaules mūzikas šedevrus un populāras latviešu melodijas.

Romantiskas un liriskas melodijas, kā arī ar enerģiski un iekustinoši ritmi skanēs arī Valmieras teātra kafejnīcā, kur 14. februārī plkst. 21 notiks dziesminieku dueta Kristīnes Pāžes un Didža Bardo koncerts.

Reklāma
Reklāma

Caur piesātinātām ģitāras partijām un samtainu, skanīgu balsi, dziesminieki stāstīs par kopīgu iešanu soli solī kā prieka kalnos, tā sarežģījumu ielejās.

Akustiskās mūzikas duets izveidojies divu cilvēku draudzības un daudzu kopīgi mūzikā pavadīto vakaru rezultātā.

Kristīne Pāže plašāku sabiedrības uzmanību guvusi, sadarbojoties ar reperi ansi, ar kuru kopā 2018. gadā radīta nu jau par jauniešu himnu dēvētā dziesma “Zemes stunda”. Didzis Bardo ir multiinstrumentālists un mūzikas producents. Uz dažāda mēroga skatuvēm Kristīne Pāže un Didzis Bardo sastopami arī grupas “Kautkaili” ietvaros.

Ieeja: 10 eiro.

Kā romantisks pārsteigums Visu mīlētāju dienā Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” uzstāsies pasaulslavenais, šarmantais senās mūzikas ansamblis “Le Poème Harmonique” no Francijas.

Baroka mūzikas meistara Vensāna Dimestra (Vincent Dumestre) vadībā ansamblis “Le Poème Harmonique” Liepājā izpildīs seno franču dziesmu programmu “Aux Marches du Palais” (“Uz pils kāpnēm”).

“Gadsimtiem ilgi franču dziesmas tiek nodotas no paaudzes paaudzē. Lai arī gadu gaitā tās ir pakāpeniski mainījušās, melodijas, ko dzirdēsim “Lielajā dzintarā”, joprojām ir plaši pazīstamas un mīlētas Francijā. Starp šīm šķietami vienkāršajām 15. – 19. gs. dziesmām ir īsteni meistardarbi, kas droši pieskaitāmi franču kultūras mantojumam,” par koncerta programmu stāsta Liepājas koncertzāles mākslinieciskā vadītāja Baiba Bartkeviča.

Koncertprogrammas ieraksts saņēmis augstāko novērtējumu Francijā (Diapason d’Or un Choc balvu no žurnāla Classica). Līdz šim programma ir izpildīta daudzās prestižās koncertu vietās – Trianonas teātrī Francijā (Théâtre du Trianon), Atēnu Nacionālajā muzejā Grieķijā, Prāgas Pavasara festivālā Čehijā, Bostonas Senās mūzikas festivālā ASV, Iglesia de la Recoleta baznīcā Čīlē, Nacionālajā muzejā Tokijā un citur.
Video: https://youtu.be/tmrmm6IgE0M

No 14. februāra Rīgas Mazākajā galerijā būs skatāma gleznotāju Helēnas un Ivara Heinrihsonu kopīgā personālizstāde “Kaut kā tā, nu tā (Mīlestības vārdā)”, kurā tiks interpretēta mīlestības, laulības un kopdzīves tēma.

Šī izstāde ir arī mākslinieku veltījums pašiem savā laulības 50. jubilejā jeb Zelta kāzās.

Akcentējot katrs savas daiļrades atšķirības, kā arī dažādās pieejas formai un materiālam, pirmo reizi savā radošajā mūžā Helēna un Ivars Heinrihsoni radīs kopīgu, elementos praktiski neatdalāmu instalāciju īpaši Rīgas Mazākās galerijas telpai.

Instalācija skars jautājumus par mākslinieka ikdienu, sadzīvi un radošo vidi. Atklājot vairākas iespējamās mīlestības formas, abi gleznotāji runās par cilvēcisko un romantisko mīlu, kā arī par mīlestību pret mākslu un izšķirošu lēmumu pieņemšanu, radoša piepildījuma vārdā.

Šķietami neko neizsakošā frāze “kaut kā tā, nu tā” patiesībā ietver smalku ironiju par divu cilvēku sadzīvi un precīzi izsaka visnotaļ plašas sabiedrības daļas, kā arī pašu mākslinieku nostāju par atšķirīgiem laikmetīgās mākslas procesiem.

Nelielajā galerijas telpā ievietojot kopdarbu “Kaut kā tā, nu tā (Mīlestības vārdā)”, mākslinieki veidos savstarpēju dialogu, pirmo reizi liekot savām radošajām ambīcijām sastapties tik šauros apstākļos. Dialogā aicināta piedalīties arī sabiedrība, vēršot uzmanību tam, ka šāda laulības dzīves ainu fiksācija var būt personību atkailinoša, taču māksliniekam nepieciešama.

Rīgas Mazākā galerija ir eksperimentāla izstāžu telpa, kas atrodas K. K. fon Stricka villas skatlogā un tajā notiekošās izstādes skatāmas vienīgi no Aristida Briāna ielas.

Skumjajiem

Ja Valentīndiena uzvēdī skumjas, jo nav, ar ko kopā to pavadīt, var palīdzēt laba mūzika. Daumants Kalniņš tieši 14. februārī VEF Kultūras pilī plkst. 19 aicina uz koncertu “Holivudas mīlas stāsti”.

Līdz ar Daumantu Kalniņu koncertā piedalās orķestris “Rīga”, solisti Aija Vītoliņa, Katrīna Paula Felsberga un Daumants Kalniņš, diriģents Valdis Butāns.

Programmā iekļauti skaņdarbi no kinofilmām “Mana skaistā lēdija”, “Mūzikas skaņas”, “Operas spoks” un citām.

Ironiskajiem

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) 3. stāva ātrija galerijā skatāma jauna Periodikas lasītavas krājuma izlase – “Amora pasts”. Tā iepazīstina ar daudzveidīgiem 20. gadsimta 1. pusē izdotiem mīlai un laulībām veltītiem izdevumiem – “Amora Pasts”, “Precību Avīze”, “Mīla, Laulība un Flirts”, un citiem laikrakstiem un žurnāliem no bibliotēkas krājuma. Krājuma izlase aplūkojama līdz 2020. gada 8. augustam. Ieeja bez maksas.

20. gadsimta sākumā Eiropā parādījās pirmie žurnāli un laikraksti, kas bija veltīti galvenokārt privātiem sludinājumiem par iepazīšanos “precību un citos nopietnos nolūkos”.

Arī Latvija, tolaik Krievijas impērijas sastāvdaļa, nebija izņēmums.

1910. gadā Rīgā iznāca žurnāla “Precību Vēstnesis” 1. numurs, iezīmējot jaunu lappusi latviešu preses vēsturē. Vēlāk parādījās citi līdzīgi izklaidējoša satura izdevumi. Tajos līdz ar romantiskiem, asprātīgiem un lietišķiem sludinājumiem tika publicēti arī mīlestības tematikai veltīti raksti, padomi, stāsti un dzejoļi.

20. gadsimta 20. gados iepazīšanās ar preses izdevumu starpniecību kļuva par ierastu lietu. Šajā desmitgadē laikrakstu lappusēs sastopami visu sabiedrības pārstāvju publicētie teksti: sākot ar tirgotājiem un ierēdņiem, un beidzot ar kara invalīdiem un atraitnēm.

Tādējādi iepazīšanās sludinājumi kļuva ne tikai par vienu no pirmajiem pašprezentācijas līdzekļiem, bet arī par unikālu vēsturisko liecību, kas ļauj iegūt priekšstatu par tā laika sabiedrību.

Arī pēc simts gadiem iepazīšanās dažādos veidos un vietās ir aktuāla – tostarp LNB nereti tiek izmantota kā iepazīšanās un satikšanās vieta. Daži vissaderīgākie pāri gadu gaitā šeit atgriezušies, nu jau rīkojot greznas kāzu fotosesijas.

https://www.runasramis.lv/paru-improvizacija?fbclid=IwAR2137cXhquxl1fwBBkL-frNVC6K8g-rrWZzpQidGLTA9UbUzElXMEVygp8

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.