Foto: Lita Millere/LETA
Foto: Lita Millere/LETA
Māris Sprindžuks.

VARAM ministrs Sprindžuks atceļ Pleša nesamērīgo lēmumu par Rīgas teritorijas plānojuma apturēšanu 16

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS) nolēmis atcelt iepriekšējā ministra Artūra Toma Pleša (AP) lēmumu par Rīgas teritorijas plānojuma apturēšanu, trešdien preses konferencē paziņoja Sprindžuks.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Numeroloģijas tests: aprēķini savu laimīgo skaitli un uzzini, ko tas par tevi atklāj
Krimināls
Krituši visi antirekordi – savākts 600 000 narkomānu izlietoto šļirču. Atrasta arī traģiskā “narkozombiju” viela 8
Krievija identificē divas “smirdīgas” valstis, kas būtu tās nākamais mērķis 228
Lasīt citas ziņas

Ministrs sacīja, ka divu mēnešu laikā, izvērtējot Tieslietu ministrijas, Rīgas domes, Telpiskās plānošanas asociācijas un Latvijas Pašvaldību savienības viedokļus, secināts, ka Pleša rīkojums bijis nesamērīgs, tāpēc pieņemts lēmums to atcelt.

Sprindžuks uzsvēra, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) paredzējusi kļūt par sadarbības partneri pašvaldībām nevis kontrolējošo institūciju.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tāpat viņš pauda, ka VARAM mērķis ir godprātīgi ievērot likumu, norādot, ka tikai sadarbībā var panākt kādu rezultātu un straujāku valsts attīstību.

Sprindžuks skaidroja, ka Pleša lēmuma arguments, ka nevar pastāvēt divi teritorijas plānojumi, pēc juristu vērtējuma nav bijis samērīgs.

Savukārt Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis paziņoja, ka ceturtdien, 16.februārī, tiks sasaukta Rīgas domes ārkārtas sēde, kurā tiks lemts par prasības atsaukšanu Satversmes tiesā, jo visi strīdi līdz ar to ir izšķirti.

Tāpat Staķis uzsvēra, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs ir atgriezis taisnīgumu, un šis lēmums nozīmē, ka iepriekšējā ministra rīkojums bijis nepamatots. Staķis sacīja, ka tagad uzņēmējiem un iedzīvotājiem beidzot būs skaidrība, ko un kur var vai nevar darīt.

Rīgas mērs piebilda, ka ministra lēmums nozīmē arī to, ka ikvienam lēmumam ir sekas, tostarp arī politiskas sekas, jo iepriekšējā lēmuma pieņēmēji vairs nav politikā.

Jautāts par iespējamiem zaudējumiem, ko Pleša lēmums varētu būt radījis Rīgai, Staķis sacīja, ka zaudējumus ir grūti aprēķināt. Uzņēmēji bija gaidījuši plānojumu un pakārtojuši tam plānus. Plānojuma apturēšana nozīmēja vai nu atteikties no plāniem, vai arī tos iesaldēt, vai izstrādāt lokālplānojumu, kas nozīmē vismaz 100 000 eiro papildu investīcijas un vismaz gadu laika.

Reklāma
Reklāma

Staķim ir zināms, ka teritorijas plānojuma apturēšanas dēļ pērn netika sākta vismaz deviņu jaunu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku būvniecība. Tāpat Pleša lēmums skāris zāļu ražotāja “Grindeks” jauno rūpnīcu, lai gan “Grindeks” pēc tam izvēlējies iet lokālplānojuma izstrādes ceļu.

Sprindžuks preses konferencē uzsvēra, ka ar viņa lēmumu faktiski Rīgas attīstība ir “atbloķēta”, un turpmāk visiem, kuri vēlas Rīgā kaut ko būvēt vai darīt, ir skaidrs tiesiskais ietvars, kā to darīt.

Vienlaikus Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis (JV) sacīja, ka līdz ar Sprindžuka lēmumu noslēdzies 10 gadus ilgais periods, kurā Rīga izstrādāja jauno teritorijas plānojumu. Rīgas domei nekad neesot bijušas šaubas, ka tas ir kvalitatīvs un Rīgai nepieciešams, tāpēc “bija žēl, ka šis darbs bija pārsvītrots kādu nesaprotamu interešu dēļ”.

Ķirsis piebilda, ka jaunais teritorijas plānojums paredz elastīgākus apbūves noteikumus, kā arī ir atvieglotas un vienkāršotas vairākas prasības, kā piemēru minot lodžiju un balkonu pārbūvi.

Jautāts par azartspēļu zāļu turpmāko likteni, Staķis preses konferencē sacīja, ka tagad situācija ir skaidra – ja plānojums paredz izsniegt azartspēļu zāles licenci, tad tā tiks izsniegta, ja neparedz, tad netiks izsniegta. Staķis prognozēja, ka licenci varētu zaudēt aptuveni 90 spēļu zāļu un pieļāva, ka būs ilgas un garas tiesvedības ar Rīgas domi.

“Apvienotā saraksta” Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars (AS) preses konferencē piebilda, ka “šauru interešu kārtošana uz visas Latvijas rēķina nav pieļaujama”. “Šis ir pirmais kļūdas labojums, ko paveikusi 14.Saeima. Ir jāsadarbojas, nevis savstarpēji jākaro,” uzsvēra Tavars.

LETA jau rakstīja, ka oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” februāra sākumā publicēti Saeimas pieņemtie likuma grozījumi Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā, kuru mērķis ir nodrošināt apturētā Rīgas pilsētas attīstības plāna “atbloķēšanu”.

Grozījumi stājās spēkā svētdien, 12.februārī. Ar pieņemtajām izmaiņām noteikta Rīgas teritorijas attīstības plānošanas dokumentu hierarhija un to piemērošana attiecībā uz Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritoriju, ja attiecīgajai teritorijai tās īpašā statusa dēļ speciālajā likumā noteikts izņēmums no vispārējā teritorijas plānošanas regulējuma.

Likuma jaunais regulējums pieļaus, ka Rīgai var tikt izstrādāti divi teritorijas plānojumi.

Likumā arī novērstas iepriekš identificētās Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likuma robežu apraksta neprecizitātes, kuras kopš likuma pieņemšanas bija radušās ielu pārdēvēšanas rezultātā.

Vienlaikus ar teritorijas attīstības plānošanas dokumenta veida maiņu ir noteikts termiņš, līdz kuram izstrādājams un apstiprināms jauns Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojums, – ne vēlāk kā līdz 2028.gada 31.decembrim.

Lai novērstu juridiskās neprecizitātes, kas bija sākotnēji iesniegtajos grozījumus, Saeima 11.februārī pieņēma grozījumu uzlabotu variantu.

Jaunais Rīgas attīstības plāns tapa vairākus gadus, taču iepriekšējās valdības laikā tā izsludināšanu apturēja toreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Plešs, tam izraisot šķelšanos Rīgā valdošajā partiju blokā, kurā sākotnēji atradās “Latvijas attīstībai”, “Par” un “Progresīvie”. No savas līdz tam pārstāvētās partijas “Par” izstājās Staķis.

Būtiskākais iebildums, kādēļ Plešs apturēja Rīgas attīstības plānu, bija tas, ka, stājoties spēkā jaunajam Rīgas teritorijas plānojumam, Rīgā izveidotos situācija, ka vēsturiskais centrs faktiski paliktu bez likumīga teritorijas plāna.

Pretējā puse savukārt ir paudusi aizdomas, ka Pleša rīcība varētu būt skaidrojama ar nevēlēšanos ierobežot azartspēles, kas paredzēta jaunajā Rīgas plānojumā.

Paralēli Satversmes tiesa ir ierosinājusi lietu, kurā Rīgas dome apstrīd Pleša lēmumu apturēt Rīgas attīstības plānu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.