“Vemt gribas par Rinkēviču un komunistes Vaideres nekaunību!” Lato Lapsas nikns par Latvijas aizstāves izmantošanu 23
“Nezinu, kā jums, bet man, pat neraugoties uz visu pēdējos gados pieredzēto, joprojām gadās situācijas, kad par atsevišķām lietām joprojām gribas vemt,” savā youtube kanālā viedokli izsaka publicists Lato Lapsa.
Šajās dienās 100. dzimšanas dienu svinēja Latvijas aizstāve Lidija Lasmane. “Viņa par savu pārliecību un brīvu, neatkarīgu Latviju trīs reizes atsēdēja padomju okupācijas lēģeros. Iespējams, ka ne mazāku drosmi prasīja jau neatkarīgās atjaunotās Latvijas laikā viņai aiziet uz prezidenta pili un vārtu sargam atdot atpakaļ viņai piešķirto Triju zvaigžņu ordeni.
Kundzes politiskais kompass vairs nav tik ass, bet tik cienījamā vecumā tajā nevar vainot, toties var vainot tos politiskos mērgļus, neliešus, nekrietneļus un cūkas, kuri izmanto kundzi selfijiem!
Pretīgi jau bija lasīt Edgara Rinkēviča vēstuli, paskatieties, kā es apsveicu, es, es. Derdzīguma nekaunības un nelietības etalonu neapšaubāmi uzstādījusi “Vienotības vēža” redzamā pārstāve Inese Vaidere, kura sociālajos tīklos ielikusi kārtējo kopbildi ar Lidiju. Te nu vietā ir atgādināt, par ko savā mūžā ir cīnījusies šī te “Vienotības vēža”” Vaidere.
Laikā, kad Lasmane stāvēja par Latvijas neatkarību un sēdēja cietumā, šī Vaidere no 1977. gada aktīvi kalpoja padomju okupācijas varai. Kolaboracioniste un komuniste šo okupācijas varu bīdīja un stutēja. Viņa bija nevis ierindas komuniste, bet Pētera Stučkas Latvijas universitātes partijas komitejas sekretāre. Gana augsts no nozīmīgs amats!”
Vairāk klausies video:
Latvijas brīvības cīnītājas Lidijas Doroņinas-Lasmanes vārds un drosme ir neatraujama daļa no Latvijas un tās likteņa, uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, pirmdien sveicot Doroņinu-Lasmani 100.jubilejā.
Kā aģentūru LETA informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, Rinkēvičs akcentēja, ka Doroņinas-Lasmanes mūžs ir ieausts Latvijas gadsimtā. Pēc prezidenta paustā, viņas dzīves gājums sasaucas ar tiem vēstures notikumiem, kuriem cauri gājusi valsts un tauta.
“Ar savu īpašo esību un likteni jūs esat veidojusi mūsu tautas kopīgo personību,” savā apsveikumā Doroņinai-Lasmanei pauda Valsts prezidents, novēlot viņai stipru veselību, līdzcilvēku atbalstu un gaišu skatu uz dzīvi.
Padomju okupācijas vara Doroņinu-Lasmani vairākkārt sodīja par pretpadomju darbību, taču pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas viņas mūža ieguldījums brīvas, demokrātiskas un tiesiskas Latvijas attīstībā ir augstu novērtēts.
Kā liecina informācija Latvijas Valsts arhīva tīmekļvietnē, Doroņina-Lasmane dzimusi 1925.gada 28.jūlijā Aizputes apriņķa Ulmales pagastā. Pirmoreiz Lasmane tika arestēta 21 gada vecumā, 1946.gada novembrī, par ″noziedzīgiem sakariem ar bandu un tās atbalstīšanu″, tas ir, par nacionālo partizānu atbalstīšanu un slēpšanu. Par šo ″noziegumu″ 1947.gada aprīlī viņu tiesāja Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas karaspēka Kara tribunāls, kas Lasmanei piesprieda ieslodzījumu uz pieciem gadiem, tiesību ierobežojumus uz trim gadiem, kā arī mantas konfiskāciju.
1947.gada rudenī viņa tika nosūtīta sodu izciest uz Austrumurālu ″labošanas darbu nometni″, kur smagi saslima ar tuberkulozi. 1951.gadā, pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma, viņa tika ″nometināta″ uz dzīvi Vorkutā, kur iepazinās un vēlāk apprecējās ar savu nākamo vīru Mihailu Doroņinu.
Nerēķinoties ar Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas karaspēka Kara tribunāla spriedumu par to, ka pēc ieslodzījuma Doroņinai-Lasmanei nometinājums piemērojams uz trim gadiem, vietējās varas institūcijas patvarīgi piesprieda viņai mūža nometinājumu Komi Autonomo Padomju Sociālistisko Republiku. Tomēr pēc Staļina nāves situācija Padomju Savienībā mainījās un 1960.gadā Doroņina-Lasmane atgriezās Latvijā.
1970.gada 3.augustā viņa tika arestēta otro reizi par ″apzināti nepatiesu izdomājumu izplatīšanu, kuri diskreditē padomju valsts un sabiedrisko iekārtu″. Toreiz viņu tiesāja Latvijas PSR Augstākā tiesa, kas Doroņinai-Lasmanei piesprieda ieslodzījumu uz diviem gadiem, un, tā kā piespriestais ieslodzījuma termiņš bija salīdzinoši īss, viņa sodu izcieta Latvijā. Neskatoties uz izciesto sodu, Doroņina-Lasmane savu ″pretpadomju″ darbību neizbeidza – viņa uzturēja sakarus ar ārzemēs dzīvojošiem latviešiem, lasīja ″pretpadomju literatūru″.
1983.gada represiju kampaņas laikā Doroņina-Lasmane bija viena no pirmajiem arestētajiem cilvēkiem – viņu arestēja 6.janvārī. Arī toreiz viņu tiesāja Latvijas PSR Augstākā tiesa, kas 1983.gada augustā piesprieda Doroņinai-Lasmanei piecu gadu ilgu ieslodzījumu, kā arī nometinājumu uz trim gadiem. Ieslodzījumu viņa izcieta Mordovijas Autonomajā Padomju Sociālistiskajā Republikā ″labošanas darbu nometnēs″. Sākoties tā sauktajai ″Gorbačova pārbūvei″, 1987.gada 14.janvārī Doroņina-Lasmane tika atbrīvota no ieslodzījuma, taču pēc tam vēl vairākus mēnešus turēta nometinājumā Altaja novadā Krievijā. 1987.gada vasarā viņa atgriezās Latvijā.
