Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls.
Foto: PEXELS

Sadzīvē bieži dzirdam frāzi: “Es tev pazvanīšu…” un citus aplamus latviešu valodas vārdus 83

Edgars Vimba, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Vai zināji, ka šie ieradumi veicina mūsos skumjas un nomāktu garastāvokli?
TESTS: Atbildi tikai uz 6 jautājumiem un mākslīgais intelekts izrēķinās tavu vecumu!
Izrādās, gurķus ar tomātiem nedrīkst ēst kopā! 8 produktu kombinācijas, no kurām labāk izvairīties 37
Lasīt citas ziņas

Šodien latviešu valodā gan sabiedriskie mediji, gan arī sadzīvē bieži vien nevajadzīgi lieto dažādus svešvārdus un pēc angļu valodas parauga radītus kalkus. Taču, it īpaši sadzīvē, ikdienas runā, mēs sastopamies arī ar vārdiem un izteicieniem, kas veidojušies padomju okupācijas laikā krievu valodas ietekmē. Piemēram, tādi vārdi kā “čujs”, “kruts”, “ņuhs”, “davai”, “poka”, “stroķis”, “sroks”, “ščots”, “točno” u. c.

Sadzīvē arī bieži dzirdam: “Es tev pazvanīšu…” Tas ir burtisks tulkojums no krievu valodas “pozvoņitj”. Latviešu valodā būtu jāsaka: “Es tev piezvanīšu…” Latviešu valodā var pazvanīt tikai ar zvaniņu, bet pa tālruni var piezvanīt. Dzīvokli pēc krievu valodas parauga nevajadzētu “atremontēt”, bet gluži vienkārši “remontēt”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Bieži sadzīvē un norēķinos par pakalpojumiem sastopamies ar situācijām, kad pārmaksāta vai aizdota nauda, kas jāatdod. Tad bieži runā un raksta, ka nauda “jāatgriež”, bet ne “jāatdod”. Tas pats attiecas uz aizņemtām lietām un to atdošanu. Ir lasīts un dzirdēts arī par jēgas atgriešanu. Ielām, pilsētām un vietām dažkārt, latviski sakot, “atdod”, nevis “atgriež” to agrākos vai vēsturiskos nosaukumus.

Darba devēji un darba ņēmēji bieži lieto tādu izteicienu kā “pielaist pie darba”. Latviski būtu jāsaka “atļaut strādāt”.

Pavisam neparasti ir iznācis darbības vārdam “aprunāt”. Vecās latviešu valodas vārdnīcas liecina, ka šis vārds latviešu valodā jau lietots sen ar nozīmi runāt kaut ko nepatiesu par kādu cilvēku. Šodien ir aizmirsta šā vārda sākotnējā nozīme un to reizēm lieto pārrunāšanas, apspriešanas vai diskutēšanas vietā kā krievu valodas “obgovoritj” tulkojumu.

Tas pats noticis ar vārdu “atpazīt”, kuru šodien kā tulkojumu no krievu valodas vārda “opoznatj” lieto vārda “pazīt” nozīmē, lai gan šā vārda semantiskā nozīme ir gluži cita (pazīt kādu jau agrāk pazītu).

Runājot ļoti bieži krievu valodas ietekmē nevajadzīgi lieto darbības vārda atgriezenisko formu “dzīvojas”. “Kā tev dzīvojas?” vietā būtu jāsaka: “Kā tev iet?” vai arī “Kā tev klājas?” Tādi piemēri ir arī brauciens, koncerts “atceļas”. Te varētu vienkārši teikt, ka koncertu vai izrādi “atceļ”. Līdzīgu piemēru ir daudz: bieži “tulko” vietā aplami saka “tulkojas”, “pārdod” vietā “pārdodas” utt. Saka arī – “operācija notiek zem narkozes”, lai gan latviešu valodā vajadzētu teikt, ka “operācija notiek narkozē”.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.